Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Savs standarts ir krieviem un savs standarts reiz bija arī britiem.

Uzreiz jāsaka, ka abi šie standarti nav savienojami, jo krievu standarts ir degvīns, bet britu standarts ir automobilis STANDARD.

1903. gadā jauns būvinženieris- celtnieks Redžinalds Valters Maudslijs ( Redginald

Walter Maudsley) Koventrijā nodibināja autoražošanas uzņēmumu STANDARD. Galvenā konstruktora amatā strādāja Aleks Kreigs( Alex Craig), kurš bija guvis darba pieredzi uzņēmumos SINGER un LEA- FRANCIS.

Ne jau velti jauno uzņēmumu nosauca STANDARD. Nosaukums pasvītroja to, ka izgatavojot automobiļus tiek izmantoti jau pārbaudīti agregāti un mezgli. Tāpat arī to, ka vairums tehnisko komponentu ir standartizēti un savstarpēji aizvietojami.

Par pirmo STANDARD darinājumu kļuva modelis 6 HP ar viena cilindra, viena litra motoru. 1905. gada Londonas auto izstādē lielu interesi izraisīja modelis STANDARD 18/24 HP ar sešu cilindru spēka agregātu, kura darba tilpums bija 4,7 litri.

Par pirmo vieglo sērijveida STANDARD modeli kļuva modelis 12HP, kuru stādīja priekšā 1910. gadā. Sevišķi veiksmīgs izrādījās 1913. gadā prezentētais, lētais un vieglais modelis STANDARD RHYL. Tam uzstādīja amortizatorus arī uz priekšējās ass, kas uzlaboja gaitas līganumu un stabilitāti. Ar laiku dzinēja jauda izauga no 9,5 līdz 15 zs, bet maksimālais auto ātrums bija 70 km/h.

Kara laikā STANDARD ražoja militāro uzkabi un munīciju. Tika uzcelta otra rūpnīca izlūklidmašīnu ražošanai.

Modelis STANDARD NINE, kuru 1928. gadā izlaida pieprasījuma palielināšanai,  atšķīrās ar mākslīgās ādas apdari un gliemežpārvadu. NINE pirmajam variantam uzstādīja četru cilindru motoru ar darba tilpumu 1159 kubikcentimetri. Vēlāk sekoja STANDARD BIG NINE un LITTLE NINE. Angļi ar vidējiem ienākumiem bija iecienījuši šos sedanus neskatoties uz to, ka šie braucamrīki neizcēlās ar skaistumu.

1933. gadā modeļu programmu papildināja ar STANDARD LITTLE TWELVE un STANDARD BIG TWELVE ar sešu cilindru dzinējiem, kuru darba tilpums bija 1337 un 1497 kubikcentimetri. Šos spēkratus piedāvāja ar ‘’Wilson’’ pārnesumu kārbām, kuras apgādāja ar elektrisko pārslēgšanās mehānismu.

Otrā Pasaules kara laikā STANDARD izgatavoja lidmašīnas, bruņumašīmas un armijas kravas auto. 1944. gadā STANDARD apvienojās ar TRIUMPH automobiļu ražotāju . Drīzumā Kenlijas rūpnīcā atsāka ražot pirmskara modeļus un TRIUMPH spēkratus.

Par pirmo pēckara automobili kļuva STANDARD VANGUARD, kuru prezentēja 1947. gadā. Automobilim bija četru durvju, pontonu tipa ( bez ārā iznākošiem spārniem) virsbūve. Šī virsbūve bija ļoti līdzīga tai, kuru uzstādīja PSRS tapušajai GAZ M20 POBEDA, kuru stādīja priekšā gadu agrāk.

Esmu lasījis par kāda krievu auto žurnālista apgalvojumiem, ka STANDARD nokopēja POBEDU. Tāpat ir lasīts, ka nav konkrētu ziņu par to vai pati POBEDA būtu no kāda cita spēkrata kopēta. Citā avotā minēts, ka STANDARD VANGUARD virsbūve ņemta no 1942. gada PLYMOUTH. STANDARD VANGUARD bija populārs arī ASV tirgū un Austrālijā. STANDARD VANGUARD bija arī sporta variants ar nosaukumu SPORTSMAN. 1958. gadā STANDARD pasūtīja Turīnas uzņēmumam ‘’Vignale’’ jaunu VANGUARD virsbūvi un tā tapa STANDARD VANGUARD VIGNALE. 1962. gadā , neilgi pirms uzņēmuma slēgšanas, šim spēkratam uzstādīja sešu cilindru motoru ar darba tilpumu 1998 kubikcentimetri.

1961. gadā kompānija ‘’Leyland Motors’’ iegādājās STANDARD- TRIUMPH grupu. Turpmāk ar STANDARD zīmolu izlaida mazās un vidējās klases automobiļus.

Par pēdējiem STANDARD modeļiem kļuva STANDARD ENSIGN ar 2,1 litra, četru cilindru motoru un STANDARD VANGUARD SIX ar 2 litru, sešu cilindru spēka agregātu. Kopš 1963. gada maija STANDARD marka vairs netika lietota.

STANDARD VANGUARD tad tika aizstāts ar TRIUMPH 2000 modeli.

Tā beidzās stāsts par britu standartu. Taču marta pēdējās dienas peļķes brienot radās doma , ka piemērots braucamais uz poliklīniku pēc deguna pilienu receptes būtu LAND ROVER DEFENDER. Jauki, ka leģendārais dubļu bridējs vēl ir dzīvs.