Ceļu satiksmē kā karā – kritušie, asinis, nelaime. Bet ātrums nav vainīgs, uzskata “eksperti”
Iespējams, ka tā ir nejauša sakritība. Kaut nu tā būtu! Taču šā gada pirmajos četros mēnešos ievainoti gandrīz tik pat gājēju un velosipēdistu, cik šādā pat laika posmā aizvadītā gada griezumā. Grūti veikt precīzu analīzi, jo pieejamie izejmateriāli ir gaužām skopi. Nav zināmi satiksmes negadījumu iemesli. Taču kopumā situācija ir skumja.
Iepazīstoties ar Ceļu satiksmes direkcijas (CSDD) rīcībā esošo informāciju*, šogad pirmajos četros mēnešos satiksmes negadījumos cietuši 281 gājējs un 78 velosipēdisti. Aizvadītā gada attiecīgajā laika posmā cietušie gājēji bija par 10 procentiem mazāk, bet velosipēdisti tikai par septiņiem. Un tas neraugoties uz centieniem organizēt velosipēdistu un gājēju drošību. Starp citu, no minētajiem šogad cietušajiem dzīvību zaudējuši 16 gājēji un 3 velosipēdisti.
Pavisam kopā šogad jau Latvijā notikuši 11 534 Ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 5017 pietiekami smagi, lai tajos tiktu iesaistīta Ceļu policija. Pārējie tikuši cauri ar savstarpējo apdrošināšanas saskaņojumu. Tie ir vidēji 96 satiksmes negadījumi dienā. Pietiekami nopietns iemesls, lai aizdomātos par savu autovadīšanas prasmi, iemaņām un apkārtējās situācijas uztveri. Salīdzinājumam aizvadītā gada pirmajos četros mēnešos notikuši precīzi 11 tūkstoši ceļu satiksmes negadījumu.
Nekā iepriecinoša nav atrodams arī ievainoto satiksmes dalībnieku ailē. Šogad ievainojumus kopā guvuši jau 1073 cilvēki pretstatā aizvadītajam gadam, kad līdz aprīla beigām cietuši 1151 cilvēks. Līdzīga situācija arī ar tiem, kas satiksmes negadījumos zaudējuši dzīvību. Šogad tie ir 50, bet aizvadītā gada tādā pašā laika periodā 53.
Auto žurnālisti un eksperti turpina skaldīt matus, kas vainojams smagos satiksmes negadījumos ar letālu iznākumu vai smagiem ievainojumiem. Vieni ir pārliecināti, ka visu nelaimju cēlonis ir nejēgā pārsniegtais ātruma limits. Vidēji Ceļu policija diennakts laikā izraksta ap 200 protokolu par ātruma režīma pārkāpumiem. Nav grūti saskaitīt, ka gada laikā tiek sodīti ap 73 000 autovadītāju. Naivi cerēt, ka 73 000 ātruma pārkāpuma gadījumos gada laikā varētu samaznāties smagi satiksmes negadījumi. Turklāt, tie ir tikai tie, kas “uzķērušies”.
Citi uzskata, ka pie vainas automobiļa tehniskais stāvoklis, autovadītāja emocionālais stāvoklis un dažādi blakus efekti. Iespējams, taču nodilušas riepas pie ātruma 50 kilomteri stundā uzvedas daudz savādāk, kā pie šā brīža Kokneses šosejas ātruma rekorda – 168 kilometri stundā.
Tie ir tikai minējumi, jo detalizēta statistika par ceļu satiksmes negadījumu iemesliem nav publiski pieejama, vai nav pieejama nemaz. Tomēr jānem vērā, ka no 50 šogad bojā gājušajiem satiksmes dalībniekiem 16 ir gājēji un 3 velosipēdisti.
* Informācija pieejama CSDD mājas lapā.
Komentāri: