Dacia Duster 5000 kilometru testa brauciens. Rīga – Ženēva – Rīga!
Foto: @autodroms.lv
Dacia mūsu slejās tiek pieminēta diezgan bieži. Gan tāpēc, ka tā cenas ziņā ir viena no demokrātiskākajām automašīnām Latvijas tirgū, gan tāpēc, ka forma pilnā mērā atbilst saturam. Neesam mēs šveicieši un nekad nebūsim. Un, lai cik mēs censtos maksādami kredītus par desmitgadīgiem “dārgā gala” braucamajiem, paši labi saprotam, ka Dacia līmenis ir tas plaukt, kurā esam un vēl ilgi būsim.
Šoreiz Dacia Duster ar 1,5 dCi un 110 zirgspēku jaudu. Odometra rādījums starta līnijā – 526 kilometri. Priekšā 5000 kilometri, ātrumbāņi, kalnu serpentīni, klusie kūtspakaļas ceļi un dārgā Šveices dīzeļdegviela.
Vispirms jau ietilpība, kas dodoties aktīvi darboties izstādē nepavisam nav mazsvarīga. Četri pieauguši cilvēki, no kuriem divi pat visnotaļ labi paēduši… Un ir OK! Vietas gan priekšā, gan aizmugurē sēdošajiem. Aizmugurē pat daži centimetri no ceļgaliem paliek pāri. Bagāžas nodalījumā četras ceļa somas, prāva foto soma, vēl viena soma ar dažādiem filmēšanas rīkiem, statīvs un teleskopiskā mikrofona kāts, kameras pleca turētājs un vēl šādas tādas lietas. Banzai!
Latvijā un Lietuvā iekļaujamies 6,3 litros dīzeļdegvielas uz nobrauktiem simts kilometriem. Tas šķiet pieņemami četriem cilvēkiem un mantu kaudzei. Tiekot uz autostrādes, rādījumi mainās un finiša teisnē tie jau ir 7,2 litri uz simts nobrauktiem kilometriem. Ātrums Vācijai ļoti saudzējoš – vidēji 130 kilometri stundā. Nedaudz pamēģinājām tikt arī līdz 170, bet tas nesagādā baudījumu, tāpēc bultiņa pārsvarā turējās spidometram pa pašu vidu.
Priekšrocības izbaudījām pilniem vaigiem! Sniegputenis, vējš, migla, slidens asfalts un nekādu ātruma ierobežojumu Bavārijā! Lepni paceltu galvu uz tiem pašiem 130 kilometriem stundā slīdējām garām gluži jauniem BMW, Audi, Mercedes, Volkswagen… Vai nu tāpēc, ka sniegs viņu pusē nav bieža parādība… Vai arī darba zirdziņš Dacia Duster šādos laika apstākļos ir tas piemērotākais…
Trūkumi? Nu kā nu bez tiem! Skaņas izolācija… Vai, pareizāk sakot, tās trūkums. Pie mums, Latvijā šo trūkumu var pieciest. Līdz simtam nav tik traki, ko nevarētu teikt, kad ātrums sniedzas pāri simtajai atzīmei. Salonā dzird gan vēja šalkas, gan riteņu šnirkstēšanu pret asfaltu. Protams, arī dzinēja rūkšanu, tā kā audio sistēmu pat neslēdzām – nav jēgas…
Secinājums? Un atkal jau jāsaka tas, ko esam teikuši gan par Dacia Logan, Sandero, Dokker un Lodgia – uzticams sabiedrotais, ja nepieciešams transporta līdzeklis. Pilnpiedziņa, kuru tā arī neieslēdzām, ļauj piebraukt lauku majai vai ezeram, degvielas patēriņš mūsu ātrumiem saprāta robežās, dinamika pietiekama, lai bez izvalbītām acīm tiktu garām fūrei. Un tas viss par 13 tūkstošiem eiro. Ar visu garantiju, navigatoru, bakstāmo ekrānu un kruīza kontroli.
Pa ceļam sastapām ne vienu vien sugas brāli gan ar vācu, gan šveiciešu numuriem. Arī Francijā tas nebija nekāds retums. Čehijā Dacia logo redzams biežāk kā Škoda. Negribētos ticēt, ka ar vairāku tūkstošu eiro lielu algu, šveicietis pirks auto taupības dēļ…
Raksta autors Šveicē pavadīja nedēļu, tāpēc varbūt neievēroja, ka Šveicē ne visi dzīvo bagāti un vairāku tūkstošu alga aiziet lai nodrošinātu pašu nepieciešamāko, kaut vai jumtu virs galvas, veselības apdrošināšanu, pārtiku.
Tāpēc Šveicē ir rajoni, kur Dacia ir redzama biežāk, bet to gandrīz nevar redzēt piemēram Zürich apkārtnē. Ja Šveicietis brauc ar Dacia, viņš citiem stāsta, ka dzīvē diez ko neiet, labāk nekāds auto, nevis Dacia.
Krieviem dusters un logans ir topu tops, lai gan jaunais pašmāju ražojums xray sola reno/dacia pozīcijas pamainīt.
Lai gan pie mums arī ir izvēle – jaunais suzuki vitara, kas ir labs un tikai mazliet dārgāks kā dusters. Ar pilnpiedziņu, dīzeli dusters nebūs 13.000 naudiņas, bet gan 18 un tā jau ir liela starpība.
Imidžš, jā, te nu jāpiekrīt, ļoti švaki, lai gan pie mums priecās par katru kas var atļauties nopirkt jaunu mašīnu. Cits jautājums par dīleri, kurš nevar atļauties testa mašīnu (kad inetresējos, nebija pieejama testa mašīna tuvākos dažus mēnešus) – sanāk tāda kaķa pirkšana maisā, jo pirkt mašīnu no pašizdrukātas reklāmas lapiņas (bukletus arī nevar atļauties, nerunājot par brošūrām) neesmu ar mieru. Kā arī tas sabiedē par garantijas saistībām – vai tiešām dīleris spēs normāli apkalpot mašīnu un nopietnāka remonta gadijumā vai viņa “neuzkārsies” uz mēnešiem dīkstāvi – līzinga maksājumus neviens neatceļ, kā arī jāīrē kāda cita mašīna kamēr šī tiek remontēta.
Komentāri:
Aptauja
SADAĻAS