Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Bieži vien auto pārdevēji klientiem stāsta, ka pareizas izvēles veikšanai pietiek ar desmit minūtēm. Ienāci veikalā, iesēdies automobilī, svinīgi apbrauci līkumu tuvējam kvartālam un skriešus vien uz kasi. Zināma taisnība tur ir, jo pirmais iespaids nereti ir noteicošais. Un mūsdienu automobiļiem, būsim godīgi, svarīgākie kritēriji ir “patīk/nepatīk” un “varu atļauties/nevaru atļauties”.

Foto: autodroms.lv

Šoreiz mūsu testa brauciens izvērtās garos un interesantos trīs mēnešos. Izmēģinājuma trusītis – Dacia Duster Extreme. Tas pats, kurā lielākais vairums interneta komentētāji nav pat iesēdušies, bet skaidri zina, ka tas nekam neder.

Vizuāli, protams, tā ir un paliek gaumes lieta. Kādam patīk nolaizītas sūkājamās konfektes ar apaļīgām un maigām formām. Kādam citam skulptūra, ko mežcirtējs iztēsis ar cirvi. Te pārmest nevar ne vieniem, ne otriem. Ja nu vien tik, cik saldo, teju vai lipīgo pludlīniju mūsdienu auto dizainā ir pāri pārēm un kaut kas raupjāks arvien biežāk liek uz sevi paskatīties!

Jā, Dacia Duster ir tāds – pēc skata vienkāršs, pat nedaudz skarbs strādnieku šķiras pārstāvis. Turklāt virsbūves formās radikāli nekas nav mainījies visus šos piecpadsmit gadus un nemainās arī jauno, nu jau trešo paaudzi sagaidot. Varbūt tas pat ir labi – vismaz viens SUV klases auto, kas ietiepīgi atšķiras no visiem citiem?

Kāpēc šoreiz auto markai un modelim vēl papildinājumā lasāms vārds “extreme”? Tā ir īpaša komplektācijas versija, kas pieejama vien konkrētā zaļganajā tonī un, kuru rotā daži neuzkrītoši, bet bronzas krāsas dizaina elementi. Atpakaļskata spoguļu vāciņi, modeļa nosaukums, versijas iniciāļi. Arī salonā vērojams tas pats, jo bronzas krāsā ietērpušās ventilācijas lūkas un vēl daži akcentiņi. Glīti un atšķirīgi.

NOSKATIES VIDEO:

Pavērsim motora pārsegu un ielūkosimies spēka nodaļā. Te mēs ieraugam trīs cilindru viena litra benzīna dzinēju, kura maksimālā jauda ir apaļi simts zirgspēki. Mūsdienās mazlitrāžas motori nav nekāds pārsteigums, tāpēc arī te viss šķiet pilnīgi normāli.

Taču ir kāda nianse, kas šo spēka iekārtu padara daudz iekārojamāku – jau rūpnīcā uzstādīta LPG jeb auto gāzes sistēma. Te beidzot ir īstais brīdis noņemt cepuri un atzinīgi noliegt galvu! Tam ir pat vairāki iemesli.

Vispirms jau LPG režīmā automobilis ir jūtami spriganāks. Gaita stabilāka, apdzīšanas manevri drošāki un salonā valda patīkams klusums. Otrkārt degvielas patēriņš ir tuvu vai apskaužams! Vidējā ciklā trīs mēnešu griezumā LPG patēriņš nostājās pie sadaļas 8.1 litrs pie nobrauktiem simts kilometriem. Turklāt proporcijas starp šoseju un pilsētas ielām apmēram pusi uz pusi. Un arī ārpus apdzīvotām vietām tie ne vienmēr bija garlaicīgie 90 kilometri stundā. Nu kaut vai Lietuvas 130 un Polijas 140.

Pilnīgi tukšā gāzes tvertnē mums izdevās iepildīt no 40 līdz pat 46 litriem. Mēs to norakstījām uz gaisa temperatūras atšķirībām un gāzes blīvumu. Taču palieka pie četrdesmit. Ņemam kalkulatoru un rēķinām – 40 litri reiz 0.7 eiro mums izmaksā 28 eiro. Benzīna versijā tie būtu jau 5 eiro.

Borta dators kā noslēpumu atklāj, ka par šiem 28 eiro mēs varēsim pievarēt vairāk par 500 kilometriem. Mūsu gadījumā labākais sniegums tika sasniegts ceļā no Rīgas uz Tallinu un, protams atpakaļ. Atgriežoties mājās borta dators ziņoja par vēl nobraucamiem vismaz 40 kilometriem.

Jau pirmajos kilometros mēs saprotam, ka stāsts nebūs par driftu, par krustojumu dragreisu un citām sportiskām aktivitātēm. Pie ātruma 140 kilometri stundā šis auto kļūst nebaudāms – skaļš un šķietami nestabils. Protams, tas nepavisam nenozīmē, ka tā braukt nevar! Tomēr komforta režīms noturas līdz apmēram 130 kilometriem stundā liela ātruma. Starp citu, tas ir pilnīgi pietiekami teju vai jebkuras Eiropas valsts ceļos. Pat Vācijā.

Cita lieta ir bagāžas nodalījums. Ja tev nav pa ķērienam kāds pārvadājams virtuves skapītis velosipēds vai neizjaukti bērnu ratiņi, tad jūties pat nedaudz apdalīts. To visu bez aizķere varētu iekraut Dacia Duster bagāžas nodalījumā, ja vien nolokām aizmugurējās sēdekļu rindas atzveltnes. Te sūdzēties par vietas trūkumu vai nepraktiskumu būtu grēks.

Salona apdarē nav izmantota krustdūrienos izšūta āda, sarkankoks vai īstais karbons, taču te ir viss, ko varam vēlēties ikdienas ceļos un neceļos. Pārskatāms instrumentu panelis, skārienjūtīgs izklaides sistēmas ekrāns, glāžu turētāji, elkoņu balsts un daudz, kas cits.

Te gan nevaram nepadalīties ar kādu novērojumu. Ja vēlamies, lai instrumentu panelī vienmēr rādītu mums vēlamo informāciju, tad katru reizi pirms uzsākt kustību, šī pozīcija jāatrod ar podziņām uz stūres. Piemēram, mums ļoti patīk, ja starp spidometru un tahometru lodziņā redzams kustības ātrums. Uz melna fona lieli balti cipari – viss, kā mums patīk! Taču katru reizi, kad iedarbinām dzinēju, šo rādījumu nomainījis pēc noklusējuma uzstādītais eļļas temperatūras mērinstruments. Sīkums, taču ilgākā laika posmā nedaudz kaitinošs.

Ja runājam par iebūvēto audio sistēmu, tad te ir divējādas izjūtas. Pēc mūsu ikdienas auto standarta 12 skaļruņiem un zemo frekvenču spridzekļa kaut kur bagāžas nodaļā, pirmās dienās Dacia Duster Extreme izdotās muzikālās skaņas šķita nedaudz nepilnīgas. Pēc nedēļas tās jau likās pieņemamas un testa brauciena nobeigumā apmierināja pilnīgi viss.

Dažu dienu ceļojumā ar Dacia Duater Extreme devās kāds kungs, kurš līdz šim pārvietojies vien padsmit gadīgos premium segmenta spēkratos. Patīkami pārsteidza kunga reakcija uz Duster vadāmību. Ko nu tur liegties, šobrīd notiek 2014. gada BMW X5 tirdzniecības process, lai par iegūto naudu ceļš turpinātos jaunā Dacia Duster. Tiesa gan, laikam jau jaunās paaudzes izpildījumā.

Ja jau par vadāmību, tad jāsaka, ka mums pietrūka tikai viena lieta – LPG un automātiskās pārnesumu kārbas kombinācija. Iespējams, kāds pārdzīvos par pilnpiedziņas trūkumu Extreme versijā, taču trīs mēnešu testa režīmā nebija situācija, kad šāda opcija šķistu nepieciešama. Pie nosacījuma, ka šis auto kalpo kā jebkurš cits ikdienas braucamrīks un nepretendē uz izbraukumiem pa purvu, upes gultni vai nešķūrētu sniega pļavu.

Pieradums un gaumes lieta – Dacia Duster stūre prasītos nedaudz smagāka. Tā, lai to grozot sajustu kaut nelielu pretestību. Taču pilsētas režīmā vieglums pat izrādījās patīkams.

Daži secinājumi pēc trīs mēnešu ilga testa brauciena:

1) Ja esam pareizi izvērtējuši savas iespējas un vajadzības, tad lieliska alternatīva stipri palietotiem “otro roku” dārgā gala spēkratam.  Modernās drošības tehnoloģijas, ērts salons, LED gaismas, garantija un patiešām budžeta klasei apskaužama veiktspēja.

2) Iegādes cena ar katru paaudzi kļūst nedaudz augstāka, taču tā pamatīgi atšķiras no jebkura cita jauna SUV automobiļa. Labā lieta ir tā, ka auto cena atbilst tam, ko iegūstam un pārdodot pēc pieciem gadiem cenas kritums ir proporcionāli neliels.

3) Salona apdarē izmantotie materiāli ir patīkamāki par daža laba jūtami dārgāka konkurenta piedāvāto. Mūsu testa Dacia Duster Extreme sēdekļi tapsēti ar interesantu tekstila materiālu, kas ļoti viegli padodas kopšanai. Mēs to nodēvējām par mākslīgās ādas gumijotu materiālu, kurš karstās dienās nelipa pie kājām un aukstumā neradīja diskomfortu. Starp citu, abi priekšējie sēdekļi aprīkoti ar apsildi.

Gluži kā video apskatā varam teikt tikai vienu – ja naktsskapītī nevaram paņemt prāvu banknošu kaudzīti, tad pirms līzinga noformēšanas der gluži vienkārši šo pretendentu izmēģināt. Iespējams, pirmais iespaids no datora ekrāna var būt kļūdains!