Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Pagājušajā piektdienā kanāla Re: TV raidījumā AUTODROMS redzēju sižetu par to kā var salabot plastmasas automobiļa spārnu, kuram veikts iegriezums.
Tas mani pamudināja šodien uzrakstīt par pirmo ASV automobili pasaulē, ar plastmasas virsbūvi, kuru sauca Soybean car. Nosaukuma mašīnai īsti nebija ( tikai Ford) , bet auto vēsturnieki to pazīst kā Soybean car jeb sojas automobili. Jau pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās Henrijam Fordam radās doma par plastmasas auto radīšanu. Ideja nāca no grāmatas par sojas pupiņām, kuru Forda kungs atrada viesojoties arodskolā. Par pamatu ņēma Ford 60 automobili ar tādu pašu metāla šasiju, riteņiem un V8 motoru ar 60 zs jaudu. . Pie darba ķērās dizainers Jūdžins Gregorijs. Taču Forda kungam nepatika iesāktais darbs un tālāk uzdevums nonāca laboratorijā, kura specializējās plastmasas ražošanā no sojas un citām lauksaimniecības kultūrām. Darbus vadīja inženieris Lauels Overlijs.
1941. gada 13. augustā sojas Ford tika nodots publikas vērtējumam. Auto dizains balstījās uz Gregorija iestrādnēm. Fordam bija 12 000 akru zemes, kur audzēt soju un plāns bija kā ‘’automobiļus novāks no dobes’’.
Mašīnas pamatā bija cauruļu rāmis pie kura stiprinājās 14 krēma krāsas virsbūves paneļi. Tie bija veidoti no kompozītmateriāla , kura pamatā bija soja, bet ietilpa arī kaņepes, kvieši, lini un ķīniešu nātres rami. Automobilis svēra 860 kg. Tas ir par 25 % vieglāk nekā vidēji svēra tolaik ražotie šādas pašas klases spēkrati. Forda kungs lepojās, ka Soybean car ir arī drošāks par tērauda auto, jo izturētu triecienus. Inženieriem bija kategoriski aizliegts izpaust kompozītmateriāla sastāvu. Zināms vien tas, ka sastāvā ir fenolformaldehīda sveķi. Lai saglabātu kompozītmateriāla noslēpumu, auto iznīcināja kara laikā. Paspēja uztaisīt vienu Soybean car. Otrais eksemplārs vien tikko nonāca uz ražošanas līnijas kā sākās karš. Mūsdienu plastmasas inženieri gan apšauba sojas klātesamību auto virsbūvē. Paneļi vairāk izskatoties pēc Bakelīta un uz sojas bāzēta plastmasas esamība neesot pierādīta līdz šodienai.
Kas zina varbūt, ka no šobrīd pusdienu galdā celtajām cūku un vaska pupām arī sanāktu kāds hečbeks?
Kristiāns Andersons