Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Foto: @autodroms.lv

Tie, kam vēl ar vien šķiet, ka par 1991. gada golfu nekas labāks nav izdomāts un tas der visām dzīves situācijām, tagad labāk doties uz šķūnīti un maigi apkamt savu arheoloģisko izrakumu. Šis stāsts būs tiem, kas pamanījuši, ka peidžeris vairs nesūta paziņojumus…

Visam savs laiks un katrai lietai savs pielietojums. To, ka golfā var iestampāt medībās nogalinātu vepri, šaubu nav. Bet, vai vajag? Šaut un nogalināt neko nemēģinājām, bet divas dienas pietiekami ekstrēmos apstākļos Slovēnijas Alpos pārliecinājāmies par to, uz ko spējīgs pikaps Ford Ranger.

Pavisam nesen stāstijām un rādijām par kādu citu automobili ar kravas kasti, līdz ar to neiedziļināsimies šā automobiļa praktiskajās iespējās. Liksim mierā arī tehniskos datus, kurus var bez grūtībām izpētīt Ford mājas lapā. Vairāk pievērsīsimies emocijām, jo jebkurš pirkums, tajā skaitā automobilis, vispirms ir emocijas.

Tā kā bijām pirmā un vienīgā ekipāža, kam palaimējās izmēģināt eksemplāru ar lielo dzinēju un automātisko pārnesuma kārbu, varam apgalvot, ka tieši šis eksemplārs ir vispatīkamākais. Kad kolēģi pēc pirmās testa dienas ieminējās par rausteklību un nestabilitāti, raudzījāmies lielām acīm un netikām gudri – kurā brīdī šādas izjūtas var piedzīvot. Un tomēr var. Ja zem motora pārsega atrodas 2,2 litru dīzelis un rokas kārba, tad auto ir patiešām nedaudz histērisks. Ar 3,2 litru dzinēju un sešu pakāpju automātu gaita ir līgana, patīkama un stabila.

Ja Ford Ranger ir tikai darba zirgs, tad pilnā mērā pietiek ar pusotrām durvīm katrā pusē, pa kurām var mašīnā sakraut mantas vai iesēdināt kādu mazajās sēdvietās otrajā rindā. Tālu četratā neaizbrauksi, bet līdz celtniecības veikalam vai graudu kaltei tikt var. Ja tomēr Ford Ranger ir vienlaikus darba un ģimenes auto, tad četras durvis tomēr pienāktos. Daudz ērtāk un respektablāk.

Ar kuru no visiem doties bezceļos, īpašas atšķirības nav. Visiem pilnpiedziņa, visiem pazeminātie. Tiesa gan, pat neiedomājos, kur varētu vajadzēt ieslēgt 4L režīmu, jo pat glumjai un akmeņainai kalna upītei cauri bez bēdu varēja tikt ar 4H. Atzīsimies – vienu apli Eiropas Offroad čemponāta trasē pamanījāmies izbraukt arī ar 2H, jo vienkārši piemirsās pārslēgt nelielo knibuli viduskonsolē.

Kāds paziņa stāstīja, ka pie viņa servisā reiz iebraucis pikaps, kam no šķirbām līda ārā labības asni. Smuki un zaļi asni. Izrādās, šis pusis nolaižot kravas kastes vāku un tad pilnā klapē atmuguriski iebraucot graudu kaudzē. Ietaupās laiks uz šķipelēšanas darbiem… Šķiet, Ford Ranger varētu pretendēt uz šā fermera darba auto vakanci, jo aizmugurējā vāka noturība ir 300 kilogrami.

Amerikā pikapu kultūra ir augusi gadsimtiem un braucamrīks ar kravas kasti meitenes pievilina kā magnēts. labāk, kā tūningots kabriolets! Pie mums pret pikapu izturas ar piesardzību. Lai gan jaunās paaudzes zemnieki palēnām izprot šāda auto priekšrocības. Starp citu! Pat aizaugušā kalnu ceļā, kurš bija vien par sprīža tiesu platāks par pašu auto, atduroties akmens nobrukumā pamanījāmies apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Bija bailīgi, jo vienā pusē stāva akmens siena vismaz simts metru augstumā, bet otrā – dziļa aiza. Un tomēr tikām galā pateicoties visām četrām kamerām jeb 360 grādu attēlam multimediju centra ekrānā.

Un Ford izvēle par labu Slovēnijas Alpiem nebija nejaušība! Te auto labās īpašības varēja izbaudīt visā tās krāšņumā!