Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kamēr klaudz datora klaviatūra un top šīs skopās rindas, mājinieki jau kravā ceļasomas, lai ja ne šodien, tad rīt atkal dotos kaut kur piedzīvojumu meklējumos. Nekas nepalīdz aizmirst pelēki skarbo ikdienu, kā kaut vai dažu dienu ceļojums. Bet tā, lai cita valoda, citi cilvēki, cita apkārtējā vide un izslēgts mobilais telefons, kas pārgrauž nabassaiti ar darbu, uzmācīgiem krāmu tirgotājiem un visu, kas saistās ar Dzimteni!

Frankfurte kādreiz bijusi maza un nīkulīga pilsētiņa. Nav svarīgs konkrēts gadaskaitlis un konkrēti personāži. Fakts tāds, ka veiksmīga mārketinga rezultātā pirms dažiem gadsimtiem šī pilsētele pārvērtās par Vācijas finansu meku. Nu jau ne tikai Vācijas vien, jo Frankfurte ir ieguvusi godpilno Eiropas finansu galvaspilsētas nosaukumu.
Daudzi šo vietu dēvē par mazo jeb Eiropas Ņujorku. Ņujorkai gan nav nekā kopīga ar finansu galvaspilsētām, bet toties tur ir debesskrāpji, kuri ir arī Frankfurtē. Ne tik daudz un ne tik augsti, bet ir!

MŪSU ĶĪPSALAS VECTĒTIŅŠ
Gan jau visi būs dzirdējuši kādā sakarā pieminam slaveno Frankfurtes messi. Gluži, kā mūsu Ķīpsalas izstāžu centru. Tiesa gan, mūsu Ķīpsala nav lielāka par Frankfurtes Messes biļešu kasēm ar centrālo ieeju un tualetēm. Milzīgs izstāžu centrs ar astoņpadsmit paviljoniem. Katrs no tiem nepavisam neatpaliek no mūsu arēnas Rīga. Tā ir vesela pilsēta teju vai Frankfurtes centrā!
Mēs šurp dodamies jau ne pirmo reizi un mūsu ceļa mērķis ir Starptautiskā automobiļu izstāde, kas pamīšus katru rudeni notiek vai nu Frankfurtē vai Parīzē. Šogad kārta Frankfurtei.
Messe nav tikai autoindustrijas teātris vien. Te lielas un mazas izstādes notiek ik pa brīdim. Medicīnas, tūrisma, grāmatu, lauksaimniecības un kādas tik vēl nē. Tā vien šķiet, ka liela daļa vietējo iedzīvotāju dzīvo tikai uz izstāžu rēķina vien. Turklāt ne tikai daži tūkstoši Messes darbinieku, bet liels daudzums apkārtējo iedzīvotāju, kas sakritības vai apzinātas rīcības dēļ dzīvesvietu izvēlējušies izstādes tuvumā.

NAKTSMĀJU BIZNESS
Parasti, dodoties ceļojumā vai komandējumā, cilvēks pieradis pārnakšņot viesnīcā. Ļaunākā gadījumā par naktsmājām var kalpot hostelis vai pat kāds kempings. Frankfurtē ar to ir problēmas. Tuvākais kempings no izstāžu un pilsētas centra atrodas aptuveni simts kilometru attālumā. Ja paliekam šeit vairākas dienas, tad divi simti kilometru dienā nav mūsu ieradumiem atbilstoši. Tieši mūsu ieradumiem, jo vidusmēra vācietis uz darbu bieži vien mēro vēl tālākus attālumus.
Ar viesnīcām izstāžu norises laikā Frankfurtē vispār ir bēdu ieleja. Un izstādes te notiek teju vai cauru gadu. Gluži parasts trīszvaigžņu viesnīcas numuriņš par diennakti izmaksās sākot no 150 eiro līdz 300. Viesnīcu dārgākais gals noteikti izmaksās sākot no 500 un līdz pat 1300 eiro par vienu diennakti. Turklāt, neraugoties uz nebūt ne zemajām cenām, atrast brīvu viesnīcas numuru izstādes laikā ir diezgan grūti. Pilnīgi iespējams, ka lielu korporāciju un uzņēmumu bankas kontiem naktsmājas par vidēji 1000 eiro diennaktī nespēj nodarīt postošus zaudējumus. Latvijas žurnālistam gan.
Hosteli var piemeklēt par nedaudz lētāku cenu. Piemēram mūsu kolēģi apmetās hostelī iepretīm centrālajai dzelzceļa stacijai par nieka 60 eiro diennaktī. Te gan jārēķiās, ka sešvietīgā vai pat desmitvietīgā numuriņā jūs nebūsiet vienīgais un viss, kas dārgāks par vienu eiro, promejot jāstaipa līdzi. Turklāt apkārtējā vide vairāk gan piemērota izklaidei, kā tūrismam vai darba darīšanām – vilinoši sarkani lukturi un glītas meitenes dārgā apakšveļā skatlogos…
Atliek vēl trešā iespēja – privātais sektors. Starpcitu, īstiem ceļotājiem tā ir teju vai attīstītāka lieta kā viesnīcas un hosteļi. Pirmkārt vienmēr var atrast brīvu istabu. Otrkārt – tas izmaksās teju uz pusi lētāk. Tāpēc arī mēs jau laikus vienojamies ar draudzīgu kabodžiešu ģimeni, ka varēsim izmantot vienu istabu, atsevišķu tualeti, kopējo vannasistabu un virtuvi veselas trīs dienas tikai par 120 eiro. Lēti, labi un, kā izrādijās, arī draudzīgi!

TRĪS DIENAS KAMBODŽĀ
Nav jau tā, ka ierodamies Frankfurtē un sākam klaudzināt gar tuvējo māju dzīvokļu durvīm. Ir liela starptautiska internetsistēma, ar kuras palīdzību var piemeklēt nktsmājas privātajā sektorā jebkurā pasaules malā. Šeit – internetā, iespējams arī iepazīties ar iepriekšējo īrnieku atstātajiem komentāriem, uzdot jautājumus pašiem dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem, kā arī norēķināties par pakalpojumu.
Mūsu gadījumā tā ir draudzīga kambodžiešu ģimene – vīrs IT speciālists, sieva mājsaimniece un divi burvīgi bērneļi no kuriem viens pat vēl nemāk staigāt.
Pirmajā brīdī jūtamies kā Guliveri – uz pakaramā maza maza žaketīte, priekšnamā mazas mazas kurpītes. Bet, ja arī mūsu saimnieki ir augumā mazi, tad sirdī īsti milži. Namatēvs, laipni smaidot, vakarā uzaicina mani uz kādu Vjetnamas alus pudelīti. Diemžēl Vjetnamas, jo Kambodžas alu Frankfurtē nopirkt nevarot. Namamātei viss spīd uz laistās, pat neraugoties uz diviem maziem teroristiem, kas visu laiku ar acīm tver iespēju kaut ko saķēpāt, nomest uz grīdas vai iebāzt mutē.
Mūsu Kambodžas ģimene dzīvo apmēram desmit minūšu gājienā no izstāžu centra. Tas ir gaumīgi iekārtots trīsistabu dzīvoklis ēkā, kas vai nu ir nesen uzbūvēta vai meistarīgi renovēta. Liels lifts, kurā var iedabūt gan velosipēdu, gan divvietīgus bērnu ratiņus, slēgta un tīra kapņutelpa un pazemes autostāvvieta, kurā vieta atrodas arī mūsu automobilim.
Varbūt kādam šķiet dīvaini apmesties uz dzīvi pie pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, taču mēs to uztveram kā lielisku iespēju pavērot no malas svešas tautas un kultūras pārstāvju ikdienas dzīvi tepat civilizētajā Eiropā!

VECĀ, LABĀ INTERNACIONĀLE
To, ka Anglijā sastapsi angļus, Francijā francūžus un Vācijā vāciešus var aizmirst. Vienu otru eksemplāru jau varbūt arī izdosies sastapt, bet pārsvarā lielpilsētu tuvumā iezemieši veiksmīgi maskējas klusos piepilsētu rajonos un centrā degungalu rāda vien tad, ja savādāk nevar.
Arī Frankfurte nav izņēmums un, bez mūsu Kambodžas ģimenes šeit sastopami ķīnieši, turki, arābi, indieši, dažādu Āfrikas valstu iedzimtie, protams, arī krievi, poļi, lietuvieši un latvieši.
Kambodžiešu dzīvesvietas apkārtnē, ko varētu pielīdzināt mūsu Zolitūdei, mēs saskaitam trīs ķīniešu ēstuves, divas indiešu, vienu vjetnamiešu, itāļu picēriju un poļu tavernu. Vietējā veikaliņā aiz letes stāv meitene paranžā, krieviski runājoša meitene un austrumzemju puisis. Tiesa gan, visi viņi runā ļoti labā vācu valodā.
Kā jau katrā Eiropas lielpilsētā, arī Frankfurtē ir centrālā iepirjumu iela. Līdzīgi kā Parīzē Elizejas lauki, Londonā Oksfordstrīta vai Berlīnē Kurfurstendamm štrāse. Kur veikali un tirdzniecības centri, tur arī daudz jo daudz cilvēku. Savukārt daudz cilvēki ir ielu muzikantu, klaunu, ziepju burbuļu pūtēju, karikaturistu un cita veida apslēpto talantu galvenais ienākumu avots. Jau pa gabalu dzirdamas bungu un tauru skaņas – te vesels turku folkloras ansamblis priecē garāmgājējus un pelna naudu ar savu nacionālo mūziku. Turpat starp soliņu rindām staigā melnādaini puiši ar dažādiem niekiem azotē – rokas pulksteņiem, lietussargiem un Frankfurtes suvenīriem. Divi poļi no milzīgiem gredzeniem pa vējam laiž lielus ziepju burbuļus. Par zināmu atlīdzību pamēģināt var jebkurš gribētājs. Ja iepirkšanās laupījusi visus spēkus, var no paranžās tērptām tirgotājām nopirkt papīra turziņās sabērtu plovam līdzīgu ēdienu. Turklāt tikai par diviem eiro un patiešām garšīgu. Blakus taizemiešu wok ēstuvē līdzīgs rīsu ēdien jau maksā apmēram astoņus eiro.
Pie jau minētās centrālās dzelzceļa stacijas, pievedot kolēģus tuvāk hostelim, uzmanību piesaista trīs meitenes kliedzošos minisvārkos, sarkanās tīkliņzeķēs, mežģīnainos krūšturos zem puspavērtām ādas jakām. Viņas uzkrītoši skatās uz mūsu auto, rāda ar pirkstiem un kaut ko satraukti apspriež. Turklāt apspriež skaidrā latviešu valodā mūsu automobiļa numura zīmes uz kurām redzami burti LV. Vēl uz divām latviešu zeltenēm un vienu lietuvieti uzraujamies pie teju kilometru garās izstāžu centra sētas, meklēdami tuvāko ieeju. Te, krūmos gar centrālo aleju, iekārtojies īsts brīvdabas publiskais nams. Meitenēm, sadzirdot dzimto valodu, uznāca nostaļģija pēc Dzimtenes un vēlme parunāties… Par 70 eiro stundā!

ZIEMASSVĒTKUS GAIDOT
Zinātāji stāsta, ka Frankfurtē esot viens no lielākajiem Ziemassvētku tirdziņiem visā Eiropā. Ne tikai Vācijas iedzīvotāji, bet tūkstošiem svešzemnieku šeit ierodas, lai pastaigātos starp piparkūku, konfekšu, karstvīna un kūpošu Frankfurtes desiņu rindām. Jau novembra beigās Frankfurti rotā miljoniem spuldzīšu, mākslīgo egļu zaru un lielu izgaismotu plastmasas sniegpārsliņu. Skaisti! Amizanti izskatās melnādains Ziemassvētku vecītis, kurš ir pilnā pārliecībā, ka salaveča rezidence atrodas Jamaikā. Un debesskrāpji, kuros dienā mīt tūkstošiem puišu baltās apkaklītēs pie portatīvajiem datoriem. Kaut vai Eiropas savienības centrālā banka ar 32 staviem un vairāk par 2000 kabinetiem.
Taču debesskrāpji skaisti ir tikai pa gabalu. Ejot tiem garām pat ar ļoti augstu paceltu galvu, tu redzi tikai stiklotas sienas. Nekādas romantikas. Tāpēc droši var doties tiem garām platiem soļiem, lai ātrāk nonāktu tur, kur skan senā Ziemassvētku dziesma “Zvaniņš skan” austrumzemju muzikantu aranžējumā.

PA GAISU, JŪRU UN SAUSZEMI
Nokļūt Frankfurtē var dažādos veidos. Visērtāk, protams, pa gaisu. Ja laikus rezervē biļeti tā dēvētajos lēto aviokompāniju reisos, tad turp un atpakaļ var nokļūt par nepilniem 60 latiem. Tiesa gan, no lidostas īdz pilsētas centram jābrauc ar autobusu vairāk kā stunda un tas maksā 12 eiro.
Var Frankfurtē nokļūt ar automobili, kā to darām mēs. Mums tas prasa diennakti ceļa turp un tikpat atpakaļ. Degvielā aiziet apmēram 150 lati, taču pats sev esi noteicējs. Vari ieturēt maltīti kad un kur vēlies, vari saplānot ceļu tā, lai apmeklētu vēl kādu citu pilsētu. Mūsu gadījumā tā ir Berlīne, kur paliekam papildus divas dienas.
Var no Klaipēdas vai Ventspils doties ceļā ar prāmi, lai jau Vācijā turpinātu ceļu pa ātrgaitas autostrādēm. Tas, šķiet, būs visdārgākais ceļš un un arī visilgākais.
Visbeidzot var izmantot starptautisko sabiedrisko transportu – maršruta autobusu. Iespēju daudz un dažādu. Galvenais, lai kabatā ir žūksnītis ar naudaszīmēm un pašā mājo vēlēšanās redzēt kaut ko jaunu. Kaut ko līdz šim neredzētu…