Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Foto redzamais spēkrats pilnā vārdā saucas Bianchi S8 Kabriolet Graber un tā ražošanas gads ir 1931. Iemesls rakstam ir tas, ka autodroms.lv slejās līdz šim esmu apskatījis tikai Autobianchi marku, kas darbojās no 1955. līdz 1996. gadam. Iztrūka stāsts par to, kas ticis paveikts līdz 1955. gadam.
Bianchi pirmsākumi meklējami tālajā 1895. gadā, kad inženieris konstruktors Edoardo Bianchi Milānā pievērsās angļu velosipēdu remontam. 1888. gadā uzsāka velosipēdu ražošanu un uzlika tiem pneimatiskās riepas. Edoardo Moncas villā mācījis braukt Itālijas Karalienei Savojas Margaritai un tā radās doma par sieviešu velosipēdu. 1897. gadā tapa Bianchi motocikls, bet drīz uztaisīja arī triciklu. Tas gan nodega izmēģinājuma laikā un apdegumus guva arī pats konstruktors. 1899. gadā uzbūvēja pirmo četru riteņu braucamā prototipu, kas tapa uz velosipēda tehniskās platformas. Tam bija tērauda cauruļu rāmis un viena cilindra, gaisa dzesēšanas De Dion motors. Dzenošie bija aizmugurējie riteņi. 1900. gadā atkārtoti uzbūvēja viena cilindra mašīnu ar 942 kubikcentimetru motoru un ķēdes pārvadu uz aizmugures riteņiem. 1903. gadā Bianchi jau varēja lepoties ar modeļu rindu, kur citu starpā bija četru cilindru modeļi 12 HP. Interesanti, ka auto cenā ietilpa arī divu dienu mācības braukšanā un spēkrata apkopē. Ja mašīna salūza Itālijas teritorijā, uz nelaimes vietu izbrauca ražotāja mehāniķis ar vajadzīgajām rezerves daļām. Par automobiļu ražošanu kopš 1906. gada uzņēmumā atbildēja galvenais inženieris Džuzepe Merosi ( Giuseppe Merosi). Jau 1906. gadā tapa trīs šasijas ar dažādiem riteņu bāzes garumiem izmantojot savstarpēji aizstājamus komponentus. Tā radās ātrās un jaudīgās Bianchi mašīnas. Pircējs varēja izvēlēties ķēdes pārvadu vai kardāna pārvadu. Motori bija četru cilindru apakšvārstu spēka agregāti, kuru jaudu novadīja uz aizmugures riteņiem ar četru pakāpju pārnesumu kārbu un ķēdes pārvadu. Par spīti tam, ka sākumā ražošana nenotika uz konveijera, auto kvalitāte bija atzīstama. Par elektrības inženieri firmā strādāja Karlo Maserati, kurš ieviesa 12 voltu elektrosistēmu. Abi ar Merosi viņi aizgāja no Bianchi uzņēmuma 1908. gadā. Pēc gada uzņēmums pilnībā pārgāja uz kardānpārvada izmantošanu. Pirmā pasaules kara laikā armijai piegādāja velosipēdus, kuriem bija platākas riepas un abu riteņu bremzes. Tie bija pirmie kalnu velosipēdi.
Bianchi bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kurš izlaidis 500 kubikcentimetru motociklu. Ar šāda motora darba tilpuma motociklu sacīkšu braucējam Karlo Maffeisam izdevās uzstādīt maksimālā ātruma rekordu 125 km/h. Citam slavenam sacīkšu braucējam Tacio Nuvolari 1925. gadā izdevās uzvarēt sacīkstēs ar Bianchi motociklu un labot ātruma rekordu. Pie tam viņš startēja ar ģipsi un motocikls startā noslāpa.
1928. gadā uzbūvēja automobili ar astoņu cilindru motoru Tipo V3 , kuram bija 2,9 litru spēka agregāts ar 85 zs jaudu. Gadu vēlāk to pārsauca par Tipo V8, bet kopš 1931. gada Tipo V8 kļuva par Tipo S8.
1931. gada Bianchi S8 bija pats greznākais markas automobilis. Tam uzstādīja 2904 kubikcentimetru, astoņu cilindru motoru. Šo konkrēto auto S8 kabrioletu ar Šveices ateljē Graber veidotu virsbūvi nodemonstrēja 1931. gada Ženēvas automobiļu izstādē. Tas ir vienīgais zināmais eksemplārs ar Graber virsbūvi uz garās riteņu bāzes šasijas. Pēc ierašanās ASV 1961. gadā, Kalifornijā automobilis bija pazudis no redzesloka. Visus līdz šim ražotos modeļus 1934. gadā noņēma no ražošanas un palika vien Tipo S9.
Piecdesmitajos gados notika apvienošanās ar Fiat un Pirelli un izveidojās firma Autobianchi, par kuru lasiet šeit: https://www.autodroms.lv/pavasara-puke-primula-no-autobianchi/
Kristiāns Andersons