Kāpēc ziemā biežāk iedegas biedējošā signāla lampiņa “check engine”? Kur meklēt problēmu?
Visbīstamākā spuldzīte jebkura automobiļa instrumentu panelī ir nekas cits, kā signāliņš check engine”. Šis gaismas signāls parasti iedegas ne saukts, ne aicināts un ir teju vai kā bērna brūnumiņš autiņbiksītēs – gaidīts, bet pārsteidzoši nevēlams. Katram autobraucējam ir zināms tas, ka šāds signāls neko labu nevēsta un problēmas ir garantētas. Reizēm nelielas. Reizēm ļoti lielas un dārgas!
Ko tad īsti šis signāls nozīmē? To, ka automobiļa elektroniskās sistēmas konstatējušas dzinējā vai transmisijā kādu darbības kļūdu. Katra iespējamā kļūda ir apzīmēta ar konkrētu kodu, kuram nonākot vadības blokā, tiek pieņemts lēmums par to brīdināt šoferi. Nevienam nav pārsteigums, ka ziemā šāda iluminācija instrumentu panelī iedegas daudz biežāk, kā gada siltajos mēnešos.
Ziema mūsu automobiļiem nepatīk tāpēc, ka ir daudz lielāka iespēja mitrumam nonākt uz dažādu sensoru un devēju savienojumiem. Mikroskopiska mitruma lāsīte tiek uztverta kā kļūda un te nu tas ir – “check engine” signāls priekšējā panelī!
Viens no iespējamajiem signāla iemesliem var būt gaisa masas mērītājs vai pareizāk sakot – tā sarūsējušie vai oksidējušies kontakti. Sals un mitrums dara savu, ieviešot devēja rādītāju līknēs un automobiļa vadības bloks liek barošanas sistēmai izmantot pavisam citu algoritmu, kāds būtu nepieciešams aukstumā. Šāda situācija vienmēr beidzas ar izmestu kļūdu un kaitinoši dzelteno spuldzīti “check engine”.
Ja šādai situācijai laicīgi nepievērst pienācīgu uzmanību, ne tik ilgā laikā sāks veidoties uzdegumi gan vārstiem, gan virzuļiem. Lieki piebilst, ka šādas problēmas jau ārstējamas ar prāvas naudas kaudzītes palīdzību!
Ne vienmēr ir tā, ka dzinēja trauksmes zvans atskan lielu problēmu gadījumā. Reizēm tas var būt niecīgs sīkums, kurš diez vai kādam ienāks galvā. Piemēram, aukstā laikā pavirši aizvērts degvielas tvertnes vāciņš. Kuram gan nav gadījies nosalušiem pirkstiem ieskrūvēt korķi nedaudz neprecīzi.
Dzinējam darbojoties, vadības bloka smadzenes šādu situāciju uztvers kā hermetizācijas traucējumu un ieslēgs mums jau zināmo dzelteno signalizācijas lampiņu. Tieši šādu negadījumu dēļ reizēm meistari pavada pie automobiļa vairākas dienas, cenšoties atrast “check engine” patieso iemeslu.
Ja gadījies ekonomijas nolūkos iegādāties degvielu no vietējā traktorista vai kaimiņa tālbraucēja, tad dzeltenā lampiņa ir teju vai garantēta. Vēl jo vairāk, ja atšķaidītās degvielas oktānskaitlis pacelts ar dažādiem jauno ķīmiķu paņēmieniem. Kad ārā ir sals, skābekļa kontroles devējs noteikti iebildīs un ieteiks pārbaudīt dzinēja darbību.
Un, visbeidzot, reizēm dzeltenais signāls iedegas uzreiz pēc dzinēja iedarbināšanas. Daudzi autobraucēji iecienījuši automobili pirms brauciena uzsildīt. Vispirms jau tā ir nepamatota degvielas iznīcināšana, taču ne tas šoreiz pie vainas.
Dzinēja vadības bloku programma paredz šādas sildīšanas rezultātā uzturēt paaugstinātus dzinēja apgriezienus līdz pat brīdim, kad sasniegta vēlamā temperatūra. Šo procesu kontrolē kā minimums trīs dažādi devēji. Ja kaut viens vēsumā un mitrumā nolēmis sūtīt smadzenēm raustītu signālu, smadzenes to uztver kā diversiju un, protams, izmet kļūdas informatīvo lampiņu. Varbūt tieši tāpēc prātīgi autovadītāji pat aukstā laikā iesēžas un brauc, neļaujot visiem sistēmas mezgliem izbaudīt katru jūsu noēsto nervu šūnu!
Atgriežoties pie tā, ka ziemā spuldzīte “check engine” instrumentu panelī lietotiem automobiļiem iedegas biežāk kā vasarā, auto mehāniķi iesaka šo signālu neatstāt bez ievērības ilgāk, kā simts kilometru rādiusā. Varbūt tas ir pavirši aizskrūvēts degvielas bākas vāciņš, bet varbūt taisnākais ceļš uz dzinēja kapitālo remontu vai pat maiņu!
Komentāri: