Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons
Sākuma daļu stāstam par Triumph mēs pabeidzām uz skumjas nots ar uzņēmuma bankrotu.
Atkal piecelties palīdzēja 1944. gadā nākušais piedāvājums no sera Džona Bleka ( John Black) apvienot spēkus. Bleka kungs bija firmas Standard īpašnieks un tā radās apvienība Standard/Triumph.
Pēc kara, 1946. gadā, Triumph izlaida sedanu un roadsteru Triumph 1800, kam bija augšvārstu motors. Pārnesumu pārslēgs atradās uz stūres kolonnas.
Triumph 1800 roadsteram bija garāka riteņu bāze nekā sedanam, pagarināts motora pārsegs un noapaļotākas līnijas. To sauca par skaistāko britu, pēckara sporta auto. Spēkrats kļuva par pēdējo angļu auto ar saliekamo, divvietīgo pasažieru sēdekli bagāžas nodalījumā, kuru iesauca par sievasmātes vietu.
Kopš 1949. gada šīm mašīnām uzstādīja četru cilindru motoru ar sausajām cilindru čaulām. Tādu pašu dzinēju izmantoja pirmajās jaunā sporta roadstera sērijās Triumph TR2, kas bija vairāku Triumph sporta auto paaudžu aizsācējs. Atšķirībā no citiem angļu auto, kas spēja attīstīt 100 jūdzes lielu ātrumu, TR2 bija arī ekonomisks un ar 145 km/h ātrumu, degvielas patēriņš bija 10,4 litri uz 100 kilometriem.
Vēlāk Triumph TR2 sāka izmantot divu litru spēka agregātu. Modeļa bāzes variants un tā modifikācijas, līdz 2948 kubikcentimetriem, tika liktas lietā vieglo sporta auto sērijā TR3, TR3A, TR4, TR4A, TR5 un TR6. Savukārt modelis TR3, kopš 1956. gada beigām, kļuva par pirmo angļu, sērijveida auto ar disku bremzēm priekšējiem riteņiem.
Pirms kāda laika raidījumā ‘’TV motors’’ varēja vērot ‘’’Melngalvju rallija’’ dalībniekus, kuri bija ieradušies Biķernieku trasē.
Starp retro automobiļiem, kuri brauca no Vācijas uz Pēterburgu, bija arī balts Triumph TR4, 1964. gada spēkrats, kam pie stūres bija žurnālists no Vācijas.
Piecdesmito gadu vidū 1800 sēriju nomainīja sedans Triumph Renown, kam sekoja automobilis Triumph Herald , uz kura bāzes tapa sportiskais Triumph Vittesse, ar sešu cilindru1,6 litru motoru. Modelis Triumph Herald kļuva par vēl viena divvietīga, sporta auto bāzi un šo mašīnu sauca Triumph Spitfire, kas ,savukārt, kalpoja par bāzi modelim Triumph GT6 ar sešu cilindru motoru.

Lielās ģimenes spožums un posts.
Apvienība Standard/Triumph 1961. gadā apvienojās ar Leyland Motors, bet 1967. gadā ar Rover, kas visiem apvienības dalībniekiem ļāva uzlabot finansiālo stāvokli. Sedans Triumph 2000 parādījās 1963. gadā, bet divus gadus vēlāk Triumph cienītāji varēja novērtēt, priekšējās piedziņas, Triumph 1300 modeli. Nopietnas pārmaiņas britu autobūvē risinājās 1968. gadā, kad ,gandrīz, visi ietekmīgie angļu auto ražotāji apvienojās koncernā British Leyland. Pēc tam Triumph izlaida pāris jaunumu – nelielo Toledo , ar 1,3 litru motoru, vidējās klases sedanu Triumph 2SPI, ar degvielas iesmidzināšanas sistēmu un sportisko Triumph Stag, kas dižojās ar V8 motoru un ražošanā noturējās septiņus gadus līdz brīdim, kad uzņēmumam sākās grūtības ar finansēm un nācās atbrīvoties no mašīnām, kuras pircēji nepieprasīja.
Modelim Stag , kuru ražoja no 1970. – 1977. gadam bija, sporta auto reti izmantotā, automātiskā ātrumkārba.
Vēl pie septiņdesmito gadu veikuma noteikti jāpiemin modeļi Dolomite un Dolomite Sprint ar pastiprinātas jaudas motoriem, kā arī 1976. gada jaunums, sportiskais Triumph TR7, kurš no 1979. gada piedāvāja baudīt sauli un vēju kabrioleta versijā. Septiņdesmitie gadi izvērtās grūtu pārbaudījumu, sākās visu British Leyland ģimenes locekļu unifikācija. Tā Triumph 2000 un 2500 sedani atgādināja Rover produkciju un Triumph rūpnīca sāka ražot Rover 3500 automobiļus ar V8 motoru. 1981. gadā nogrieza skābekli sporta Triumph TR7 un TR8 modeļiem.
Vienīgais, kas vēl spēja noturēt Triumph uz ūdens bija modelis Acclaim, kas bija angļu variants Honda Civic/ Ballade sedanam. Acclaim saskaņā ar British Leyland un Honda parakstīto līgumu vāca kopā Anglijā, bet dzinēju, pārnesumu kārbu un motoru veda no Japānas. Auto noturējās ražošanā līdz 1984. gadam, kas bija Triumph pēdējais pastāvēšanas gads . 1994. gadā Rover Group nonāca BMW īpašumā un kad Rover tika pārdots tālāk , Standard un Triumph kopā ar Riley , Rolls Royce un Mini markām BMW paturēja sev kā BMW Group sastāvdaļu.
Nesen internetā pavīdēja ziņa, ka BMW saņēmusi apstiprinājumu no Eiropas tirdzniecības zīmolu reģistra par tiesībām izmantot Triumph nosaukumu.
Iespējams būs otrā atmoda.