Kur ir tas velna invalīds?
Kristiāns Andersons
Ar šādu tekstu savu neapmierinātību par priekšā novietotu, invalīdu braucamo izrādīja smagās mašīnas šoferis no filmas ‘’Operācija I un citi Šurika piedzīvojumi’’.
Lai saprastu, kas bija traucējošā mašīna, mums jādodas uz Serpuhovas autorūpnīcu SEAZ, kur notika mēģinājumi radīt speciāli pielāgotu auto. Līdz karam Serpuhovā ražoja motociklus, bet sākoties karam, iekārtas evakuēja uz Iževsku. Serpuhovā palika tikai konstruktoru birojs un uz tā bāzes, 1952. gadā, radās invalīdu auto ražotne. Sākumā tā saucās vecajā vārdā SMZ – Serpuhovskij motozavod. Vēlāk pārdēvēja par SEAZ ( Serpuhovskij avto zavod).
1952. gadā rūpnīca tika celta ar domu, ka tiks ražoti vācu, pirmskara auto DKW ( AUTO UNION) Front 8. Visu modeļa dokumentāciju jau atveda uz Krieviju, taču karā sakropļoto cilvēku bija daudz un tika pieņemts lēmums ražot motorizētus ratiņus kara veterāniem. ‘’АВТОАГРЕГАТ’’. Tieši tā šos auto aizmetņus sauca krievu presē. Šīs rūpnīcas pirmais ražojums, līdz 1958. gadam, bija ar trim riteņiem. Tad nāca klajā spēkrats ar četriem riteņiem, kurš veda zvaigžņu trio: Morgunovu, Vicinu, Ņikuļinu filmā ‘’Operācija I un citi Šurika piedzīvojumi’’. 
Mašīnai jau bija divi priekšējie lukturi, starp kuriem atradās vieta bagāžas nodalījumam.
Automašīnai bija speciāli pielāgota rokas vadība pie stūres, neatkarīgā balstiekārta visiem riteņiem, aizmugurē novietots dzinējs. Padomju autobūvē šīs lietas bija jaunums. Braucējs, kam kāju bija grūti saliekt, varēja to ērti turēt taisni. Vismaz tā paredzēja ražotājs. Auto apstādināšanai kalpoja mehāniskā, rokas bremze.
Elektriskais starteris nebija sveša lieta, kuru dublēja arī kloķis salonā. Te vietā teiciens drošs paliek drošs. Aizmugures tiltam bija diferenciālis ar ķēdes piedziņu, kas ļāva izmantot četrus ātrumus uz priekšu un četrus atpakaļ.
Iževskas dzinējam tikai 8 zs un gaisa dzesēšana. Doma bija radīt auto, ko varētu dot invalīdiem par velti, taču roku darba dēļ auto sanāca dārgāks par tā laika ‘’Moskviču’’.
Komentāri: