Autodroms » Drošība, Tirgus

Latvijas lietoto auto pircēju finansiālie zaudējumi varētu pārsniegt 69,3 miljonus eiro

7 Feb 2024  

Automašīnu nobraukuma “attīšana” jeb viltošana ir viens no biežāk sastopamajiem krāpniecības veidiem lietoto spēkratu tirdzniecībā, kā dēļ rodas finansiāli zaudējumi kā apkrāptajiem pircējiem, tā arī to valstu budžetam. Auto nozares datu uzņēmums “carVertical” veica pētījumu 22 valstīs – Eiropā un ASV –, lai uzzinātu, kā dažādu valstu valdības cīnās ar nepatiesa nobraukuma krāpniecību, kā arī, kāda likumdošana šo problēmu regulē.

 Latvijas lietoto auto pircēju finansiālie zaudējumi varētu pārsniegt 69,3 miljonus eiro

Izrādās, ka attieksme pret odometra rādījumu krāpniecību dažādās valstīs būtiski atšķiras. Piemēram, Francijā iespējams iegūt līdz pat 300 tūkstošiem eiro bargu sodu, savukārt Horvātijā draud pat līdz astoņiem gadiem ilgs cietumsods.

Latvijā ik gadu sodos neiekasē desmitiem miljoniem eiro par odometru “attīšanu”

Runājot par odometru manipulācijām, kā secināts pētījumā, Latvijas likumdošana ir viena no pielaidīgākajām. Sods par odometra rādījuma palielināšanu vai samazināšanu privātpersonām ir 100 eiro, savukārt juridiskajām personām – 1000 eiro. Ja privātpersonu pieķer sniedzam odometra rādījumu “attīšanas” pakalpojumu, tad sods pieaug līdz 200 eiro, taču uzņēmumiem – 2000 eiro. Taču tiesneša gala vārds soda piespriešanā ir noteicošais, tādēļ krāpnieki bieži izvairās no pašiem bargākajiem sodiem. Tas attiecas ne tikai uz Latviju, bet arī citām valstīm.

Igaunijā nav īpaši atrunāta likuma, kur būtu pieminēta odometra rādījumu krāpniecība. Taču Kriminālkodeksā ir ietverta sadaļa par krāpnieciskām darbībām, kas atbilst arī tādai rīcībai kā pircēja maldināšana par transportlīdzekļa patieso vērtību. Ja kāds tiek atzīts par vainīgu šādā krāpniecībā, tad šai personai var draudēt naudassods vai līdz pat trīs gadu ilgs cietumsods.

Lietuvā ikvienam, kurš vilto transportlīdzekļa nobraukumu, var tikt piespriests naudas sods, piespiedu aizturēšana vai līdz pat divu gadu ilgs apcietinājums.

7,8 % automašīnu, kas pārbaudītas Igaunijā ar platformas “carVertical” starpniecību, ir bijušas “attītas”. Lietuvā nobraukums viltots 8,3 % spēkratu, savukārt Latvijā – 12,9 % auto, kas ir augstākais pētījumā fiksētais rādījums. Šie dati norāda uz to, ka līdzšinējā likumdošana neatvaira krāpnieku vēlmi viltot nobraukumu.

Baltoties uz platformas ekspertu aprēķiniem, ja tiktu sodīti visi pārdevēji, kas tirgojuši “attītus” spēkratus, Latvija soda naudās ik gadu iekasētu vismaz 21,5 miljonus eiro. Šāds skaitlis iegūts, ņemot vērā, ka maksimālais sods juridiskai personai par nozieguma izdarīšanu ir 1000 eiro.

“Drošības iestādēm varētu izdoties samazināt krāpniecību īpatsvaru, nodrošinot veiksmīgu paraugprāvu, kas lietoto auto tirgum būtu īpaši svarīgi. Laba paraugprāva ir tieši tas, kas nepieciešams valstīs, kur lietotu automašīnu tirdzniecība nav pietiekami caurspīdīga,” saka Mats Buzelis (Matas Buzelis), “carVertical” komunikācijas vadītājs un auto nozares eksperts.

Pircēji, kas iegādājas auto ar viltotu nobraukuma rādījumu, parasti pārmaksā vairāk nekā 20 % no spēkrata vērtības. Balstoties pētījuma datos, Latvijas pircēju finansiālie zaudējumi krāpnieku rīcības dēļ varētu pārsniegt 69,3 miljonus eiro.

Nav vienotas likumdošanas par odometru krāpniecību

Vairums valstu, kurās tika veikts pētījums, par nobraukuma krāpniecību piemēro naudas sodus un pat cietumsodus, taču ne visās valstīs šis noziegums tiek uztverts nopietni. Francijā krāpniekiem draud līdz pat trīs gadu ilgs cietumsods, Spānijā – trīsarpus, Itālijā – trīs, savukārt Vācijā – līdz vienam gadam.

Taču šie sodi ir maksimālie griesti, kurus parasti krāpnieki nesaņem. Biežāk tiek piemēroti naudas sodi. Stingrāka likumdošana automātiski nenoved pie zemāka krāpniecības gadījumu skaita, jo odometra rādījumu manipulācijas ir visai reģionāla problēma. Automašīnas ar “attītu” nobraukumu biežāk novērojamas Austrumeiropā nekā Rietumeiropā – pamatā zemāka ienākumu līmeņa un liela importēto auto īpatsvara dēļ.

“Nav vienotas likumdošanas sistēmas par odometru krāpniecību. Ja ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī būtu vienlīdz strikti likumi par šo krāpniecības veidu, tad mēs nonāktu pie labāka ilgtermiņa problēmas atrisinājuma. Taču dažas valstis šo neuzskata par lielu problēmu, kas ir viens no paradoksiem, ar kuru saskaras starptautiski uzņēmumi,” atzīst M. Buzelis.

Odometru krāpniecību tiesā ir grūti pierādīt

Lai arī nobraukuma krāpniecība vairākās valstīs teorētiski ir nelegāla, nozieguma pierādīšana var būt grūts uzdevums. Starpvalstu pirkumu un pārdošanas darījumi veicina labu augsni neskaidrai informācijas apmaiņai starp auto pircējiem un pārdevējiem. Tādējādi rodas iespējas vienā valstī “attīt” auto, lai to pēc tam pārdotu jau ar viltotiem nobraukuma datiem. Latvijā situācija nav diez ko labāka. Kopš 2020. gada neviena persona – ne fiziska, ne juridiska – nav sodīta par odometru rādījumu viltošanu.

Ņemot vērā, ka dažubrīd valstis nespēj aizsargāt pilsoņu tiesības, pircējiem ieteicams pārbaudīt automašīnas vēsturi pirms lietota spēkrata pirkšanas. Ja tā netiek darīts, tad pircēji riskē pievienoties vairākiem tūkstošiem visā Eiropā apkrāptu personu, kas cietušas šāda nozieguma dēļ.

Pētījuma metodoloģija

Šis raksts ir paredzēts tikai informatīviem nolūkiem. Tas neaizstāj juridisku konsultāciju. Fiksētajā saturā var nebūt pati jaunākā informācija par juridiskajiem sodiem un procesiem. Mēs iekļāvām trešo personu vietņu hipersaites, lai ērtā veidā sniegtu papildu informāciju, taču mēs neatbildam par vietnēs publicēto saturu. Mēs neatbildam par jebkādu rīcību, kas varētu tikt veikta, balstoties uz rakstā publicēto informāciju.

“carVertical” izpētīja auto vēstures atskaites, kuras ģenerējuši uzņēmuma klienti, lai noteiktu vidējās “attīto” nobraukumu datu vērtības konkrētās valstīs. Tāpat no 2023. gada oktobra līdz 2023. gada decembrim tika veikta izpēte par odometra krāpniecības novēršanas likumdošanu dažādās valstīs, balstoties uz publiski pieejamo informāciju.

Iegūstot šādus datus, pētnieki varēja aprēķināt, cik daudz naudas katrā valstī ir pazaudēts krāpniecības dēļ, izmantojot šādu formulu – (pārdoto auto skaits x “attīšanas” īpatsvars) x sodanaudas apjoms. Apkrāpto pircēju zaudējumi tika aprēķināti ar līdzīgu formulu, pievienojot arī datus, par cik cietušie vidēji pārmaksājuši par savu automašīnu (%).

Pētījums veikts 22 valstīs – Polijā, Ungārijā, Apvienotajā Karalistē, Čehijā, Lietuvā, Rumānijā, Francijā, Spānijā, Itālijā, Slovākijā, Igaunijā, Latvijā, Serbijā, Horvātijā, Portugālē, Vācijā, Šveicē, Austrijā, Nīderlandē, Dānijā, Beļģijā un ASV.

Komentāri:

Ierakstiet savu komentāru, vai trackback atgriezieties sākumā. Jūs varat subscribe to these comments ar RSS.

Esiet draugi. Lūdzu ievērojiet pieklājību. Iztiksim bez spama.