Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Ir mašīnas kuras iepatīkas ar pirmo acu uzmetienu – paskaties un saproti, ka tā ir tavējā, vienīgā, īstā…. Un ja vēl piesēžoties pie stūres saproti, ka izskats nav mānīgs, ka arī viss pārējais ir OK, tad ir skaidrs, ka tā jau ir mīlestība…

Coupe tipa mašīnas parasti izvēlas vai nu sportiska braukšanas stila piekritēji, vai arī tādi, kuri vēlas ar savu auto atšķirties apkārtējo mašīnu straumē. Tomēr bieži vien Coupe ir tikai tāds dizaineru triks, ka piesaistīt pastiprinātu uzmanību – slīpāks jumts,  trīs durvis un ļoti maz kā no sportiskā. Tāda bija arī pirmās paaudzes “Renault Megane Coupe” un ilgāku laiku Renault  nedomāja par kaut ko tik radikālu kā kādas jaunas kupejas radīšanu.

Toties dzīve rit uz priekšu, vācieši radīja jauno VW Scirocco un tad nu francūži nevarēja atpalikt, radot jaunās paaudzes  Megane Coupe. Tā pārsteidza daudzus – gan ar savu izskatu, gan tehniskajiem risinājumiem, gan oriģinalitāti. Šis auto apliecina savu piederību īsti sportiskajam stilam.

Atšķirībā no piecdurvju hečbeka, milzīgos, garumā līdz pus  auto spārnam izstieptos  galvenos starmešus kupejas versijā papildina  sudrabotā plastmasā  ierāmēti papildu ventilācijas kanāli  bamperī. Šāda  dizaineru viltībiņa pārvērtusi  auto priekšgalu, padarot  kupejas izskatu sportiski agresīvu. Sānu spoguļi, izteiktie Megane sliekšņi, slīpā, virzienā uz aizmuguri krītošā jumta līnija, otrā sānu loga noapļotā trīsstūra forma,  bagāžnieka durvju forma, atgādina kaut ko no izsmalcinātā itāļu dizaina pērlēm. Daudziem rodas asociācijas, piemēram, ar itāliešu sporta auto Alfa Romeo Brera. Tātad par jauno Megane Coupe var teikt, ka tās formas tiešām ir izcilas. Tas ir auto, kuru redzot ielās, cilvēki atgriezīsies lai palūkotos vēlreiz, protams, ja vairs paspēs to saredzēt…

Pasažieri priekšējos sēdekļos tiek lutināti ar prefekti veidotiem sēdekļiem, kas ir plaši  regulējami. Kā jau visām klasiskām kupejām,  virsbūvei raksturīgais jumta izliekums aizmugurē prasa savu, jo tur sēdošajiem pasažieriem ir atņemti  vairāki nepieciešamie  centimetri.  Gan attālums starp sēdekļiem, gan  otrā dīvāna forma ļauj tajā vajadzības gadījumā iesēsties arī  pāris pieaugušajiem pasažieriem, taču taisnības labad gan jāsaka, ka Megane Coupe  ir ideāla diviem braucējiem, aizmugurē var iemest ceļojuma somu, ja negribas vērt vaļā bagažnieku. Jāsaka, ka neskatoties uz Megane Coupe virsbūves īpatnībām, auto ir pārsteidzoši plašs bagāžas nodalījums ar 405 litru tilpumu, kuru, gluži kā piecdurvju versijā, transformējot aizmugurējo sēdekli, var palielināt pat līdz 1160 litriem. Tātad piemērots auto arī tālai ceļošanai.

Testēju Megane Coupe  ar divu litru 180 ZS turbomotoru, kas savienots ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Auto ir kluss, liekas ka pat pārsteidzoši kluss tik sportiskam auto. Reizēm tieši gribas, lai rūciens būtu tāds niknāks un sportiskāks. TCE tehnoloģija nodrošina lielisku elastīgumu, laideni braucot, esot zemiem  motora apgriezieniem, un tad strauji paātrinoties vai strauji uzsākot  paātrinājumu no vietas. Un pārsteidzošas ir šī auto bremzes – kā radītas  ekstrēmai braukšanai, tas jau ir kaut kas no tiešām īsti sportiskā stila. Piekare ir zemāka kā hečbekam un braukšana tiešām sniedz patiesu baudu. Izbraukājot gan pa Rīgas ielām, gan traucoties pa Vidzemes  visdažādākajiem ceļiem, atlika secināt, ka auto lieliski klausa gan uz ideāli gludas šosejas, gan uz nelīdzeniem grunts ceļiem. Mašīna provocē uz ātru braukšanu, taču tā ir pietiekoši droša un nekādus nepatīkamus pārsteigumus nesagādā.

Man šis auto iepatikās, iemīlējos jau no pirmā acu skatiena un šī skaistā francūziete nelika man vilties…Vienīgi kā jau skaistai un nedaudz kaprīzai būtnei pienākas, tai ir arī savi untumi, kurus nākas paciest. Un tas ir degvielas patēriņš. Kaut gan rakstīts, ka vidējais patēriņš ir 8 līdz 9 litri, tomēr reāli traucoties sportiskā režīmā zem desmit litriem neizdodas iekļauties. Varbūt ripinot mierīgā stilā, varētu būt arī solītie astoņi litri, taču šis auto provocē uz ātru braukšanu un ja vēlos gūt baudu no aktīvas braukšanas, tad šo auto kaprīzi nākas paciest.

PRAKTISKA KUPEJA PRAKTISKAM LATVIETIM

Iespējams, ka romantiski noskaņots jaunēklis šo krāsu nodēvēs par franču Rivjeras dienvidu nakts saulrieta bronzas atspulgu mierīgā kalnu ezerā. Es šai lietai pieeju praktiski un saku, ka nedēļas nogali pavadīju kopā ar brūnas metālikas krāsas Megane Coupe. Tas gan nebūt nenozīmē, ka esamu viens no tiem, kas kā galveno automobiļa izvēles kritēriju pazīst mērvienibu „bagāžnieks“ un „kartupeļu maisi“. Tomēr vispārējā, līdz smieklīgumam stulbā situācija visapkārt mums like skatīties uz lietam nedaudz praktiskāk. Taupīgāk, ja jums tā labāk tīk…

Tā kā jau labu brīdi neliek mierā doma, ka sen nav būts Tērvetes dabas parkā, tieši šo maršrutu tad arī izvēlamies testa braucienam. Ķibele tikai viena – mēs esam trīs pieauguši cilvēki un mūsu rīcībā ir viena Megane kupeja. Daži no mums ir gatavi atteikties no plānotā brauciena, paziņojot, ka pie pilnas sajēgas bez viltus un maldiem pats no laba prāta aizmugurējā sēdeklī gandrīz simts kilometru garo ceļa posmu nemēros pat tad, ja viņam piemaksās. Vismazāk mēs gribam kādam piemaksāt, taču izbojāt testa braucienu arī negribam, tāpēc ņemam talkā visas savas psihologu spējas un, jau pēc minūtēm desmit mūsu trešā ceļabiedra sēžamvieta pazūd starp plaši atvērtajām kupejas durvīm un noliekto priekšējo sēdekli.

Vēl dažus pirmos kilometrus dzirdama aizmugurē neapmierināta kurnēšana un tad iestājas klusums. Cenšos saskatīt spogulī, kas šim aizdomīgajam klusumam ir par iemeslu un liels ir mans pārsteigums ieraugot mūsu neapmierināto ceļa biedru ar pavērtu muti vērojot pa mazo lodziņu apkārtējos dabas skatus.

Visa šī lirika vairāk vai mazāk vēsta tikai to, ka automobilī, kuru daudzi uzskata par divvietīgu braucamrīku ar papildus suņa vietu aizmugurē, vietas ir vairāk nekā vajadzīgs. Ja vien nesalīdzinām ar sešdesmito gadu amerikāņu kupejām… Ja arī vizuāli Megane Coupe patiešām šķiet tāds paknaps pat diviem labi paēdušiem braucējiem, tad no iekšpuses skats ir gluži savādāks.

Lai arī automobilis veidots pēc labākajām kupeju tradīcijām, patīkami priecē tas, ka sēžot vadītāja krēslā nerodas sajūta, ka esi tankā, kā tas ir daudzās citās līdzīgas klases automašīnās. Pat skatoties atpakaļskata spogulī netraucē tā saucamais „šaujamlūkas“ efekts. Viss labi pārredzams.

Kā tagad populāri izsakās dažnedažādu dīvainu TV šovu žūrijas locekļi – man šajā stāstā nedaudz pietrūka sportiskuma. Lai arī ir sporta režīms un, lai arī turbīna dara visu kā pienākas, neatstāj sajūta, ka brauc gluži normālā Megane, kurai nezkāpēc ir tikai divas durvis. Bagāžas nodalījuma vāku es tomēr nespēju piespiest sevi nodēvēt par durvīm, jo nekad nav gadījies redzēt kādu pa šo atveri izkļūstam vai iekļūstam automobilī. Nu vismaz skaidrā prātā nē.

Sportiskuma trūkumu norakstu uz to, ka izmantojam Megane Coupe ne pēc būtības. Trīs vīri Megane Coupe, neskaitot suni – tas nav labākais veids, kā pārbaudīt sportiskās īpašības. Toties gaitas īpašības gan varam izmēģināt, jo ceļš no Jelgavas līdz Tērvetei vietām ir krietni zem vidēji statistiskās Latvijas ceļu kvalitātes.

Izmēģinām arī kādu interesantu „navarotu“ – taupīgas braukšanas asistentu. Instrumentu panelī blakus spidometram ik pa brīdi iedegas bultiņa vai nu uz leju, vai augšu. Darbības princips gaužām vienkārš – bultiņas vēsta, ka pienācis laiks pārslēgties vai nu uz zemāku vai augstāku pārnesumu. Iespējams, ka mans iedzimtais skopums izkopis manī lieliskas ekonomiskas braukšanas manieres, jo vidējie rādītāji nesekojot datora norādēm ir labāki kā izmantojot šo papildiespēju. Tomēr uzdrīkstos domāt, ka zināma daļa Megane Coupe mērķauditorija varētu būt daiļais dzimums un tad „štepselēšanās“ asistents var lieti noderēt.

Un, visbeidzot, skats no malas. Var jau būt, ka Zemgales pusē visi tādi smalki ļauži un „no frančiem ģībst“, taču Tērvetes apkārtnē neviens vienaldzīgs nepalika. Ja nu vienīgi nedaudz streipuļojoš puisis ar velosipēdu, bet tas jau neskaitās…

Tā kā testa automobilis šoreiz trāpijies bez kliedzošām reklāmas uzlīmēm, kas ir diezgan reta parādība, ir pamats domāt, ka apkārtējo ziņkārīgos skatienus izpelnījies automobilis kā tāds.

Secinājums – nav neviena iemesla, lai kādam teiktu – nepērc, par kazlēnu pārvērtīsies! Gluži pretēji. Ja vien rocība ļauj, aidā pēc Megane Coupe! Gana glīts, gana ērts un gana taupīgs! Kas gan vēl cilvēkam vajadzīgs? Ja nu vienīgi Renault Laguna Coupe… Taču tas jau atkal ir pavisam cits stāsts!