‘’Naktsskapītis’’ uz trim riteņiem, kuru radīja ar domu mazināt sastrēgumus! Stāsts par Martin Stationette automobili!
Ir vairāki piemēri autobūves vēsturē, kur spēkrata ražošanai izmantots koks. Britu Morgan Plus 8 virsbūves karkass veidots no oša. Senāk ASV autobūvē bieži sadzīvoja koka un tērauda virsbūves daļas. Tā 1941. gada Hudson Station Wagon durvis un aizmugurējā daļa veidoti no koka. Lokšņu tērauda deficīts lika, pie mums pazīstamajam, Moskvitch 422 universālam izmantot dabīgo materiālu no meža.
Šodien pastāstīšu par ko izmēros vēl stipri mazāku nekā savulaik Maskavas Mazlitrāžas automobiļu rūpnīcā tapušie auto. Runa ir par attēlos redzamo Martin Stationette. Mašīna tapa Ņujorkā Commonwealth Research Corporation uzņēmumā.
Vienkāršo, kompakto, budžeta klases automobili Martin Stationette ar koka monokoka konstrukciju izlaida 1954. gadā. Mašīnītes autors bija ražīgs izgudrotājs un konstruktors Džeims Mārtins ( James V. Martin). Viņš Martin Stationette automobilī savienoja aeroplāna konstrukciju un dinamiku. Mārtina kungs cerēja, ka kāds no viņa darbiem nonāks līdz ražošanai un šis bija censoņa pēdējais mēģinājums no pieciem – Martin Scootmobile ( 1922), Martin Dart ( 1929.), Martin Aerodynamic (1932.) Martin Martinette (1948.) un Martin Stationette.
Gan agrāk tapušās Mārtina kunga mašīnas – Martin Aerodynamic un Martin Martinette , gan modelis Stationette palika kā viena eksemplāra prototipi, jo neatrada investoru ražošanas uzsākšanai.
Lai atvieglotu izkāpšanu, stūri samazināja par trešdaļu. Martin Stationette aprīkots ar aizmugurē novietotu četru cilindru Hercules motoru. Tam ir 47,3 kubikcollu darba tilpums. Martin Stationette ir spējīgs attīstīt 80 jūdzes stundā lielu ātrumu. Dzenošais ir vienīgais aizmugures ritenis, bet trīs pakāpju , manuālā transmisija saucas Martin Magnetic Fluid drive. Interesanti, ka lētākas uzbūvēšanas nolūkā, auto nav asu un amortizatoru un piedziņas vārpstas. Izmantots ķēdes pārvads. Bremzes ir tikai aizmugurējam ritenim. Tāpēc braucot jāievēro distance. Vietas salonā pietiek trim braucējiem. Virsbūvi veidojuši firmā The Biehl Autobody Co. Ir tikai vienas durvis priekšpusē.
Martin Stationette pirmizrāde notika 1954. gada World Motor Sports Show izstādē ar saukli ‘’America’s economy car of the future.’’
Ja vien nonāktu līdz veikalam, šāds mazulis maksātu $ 1000.
Martin Stationette aplūkojams Lane Motor Museum Nešvilā , Tenesī štatā.
Rakstot šo stāstu atcerējos sestdien LTV1 raidījumā ‘’Vides Fakti’’ redzēto sižetu par Rīgā darbu sākušajiem veikaliem bez iepakojuma. Nāc ar savu burciņu un tev ielies ko vajag. Veikala vadītāja atcerējās, ka PSRS laikos arī bieži izmantotas papīra tūtas iesaiņojumam.
Ja jau viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, tad kāpēc uz šādu veikalu nedoties mūsdienām atbilstoši uzbūvētā elektriskajā auto, kura virsbūve būtu tapusi Latvijā no tepat auguša koka?
Ja ne sastrēgumu, tad rūsas problēma būtu atrisināta un mūsu draugi, no ‘’Krown’’ pret rūsas apstrādes uzņēmuma, piedāvātu jaunu produktu – dabīgo apstrādi pret ķirmjiem!
Nekas, ka Mārtina kungam neveicās! Varbūt, ka šodien investors atrastos?
Kristiāns Andersons
Komentāri: