Ne tikai OPEL angļu gaumē
Kristiāns Andersons
Zināms, ka par VAUXHALL sauc OPEL automobiļus ar stūri labajā pusē. Piemēram, modeļa OPEL VECTRA pirmā paaudze saucās VAUXHALL CAVALIER.
Taču pašai markai VAUXHALL ir bijusi bagāta vēsture, kuru šodien centīsimies apskatīt.
Firma VAUXHALL pastāv kopš 1857. gada un ir nosaukta Londonas kvartāla vārdā. Uzņēmumu dibināja Aleksandrs Vilsons ( Alexander Wilson). Firma sākotnēji bija pazīstama kā kuģu dzinēju ražotāja. 1896. gadā uzņēmums piedāvāja veselu gammu iekšdedzes dzinēju. Pirmais automobilis, 1903. gada, VAUXHALL 5 HP tika apgādāts ar viena cilindra opozītmotoru , kam bija 5 zs jauda, ķēdes pārvads , balstiekārta uz atsperēm . Atpakaļgaitas spēkratam nebija, bet uz priekšu bija divi pārnesumi. Interesanti, ka stūres rata vietā bija stūres grozīklis ( angliski tiller) .
Iedvesma modeļa
VAUXHALL 5 HP radīšanai tika ņemta no amerikāņu BRUSHMOBILE.
Nākamais modelis 6HP atšķīrās ar atpakaļgaitas pārnesuma esamību. 1905. gadā uzņēmums pārcēlās no Londonas uz Lutonu un drīzumā sekoja trīs jauni modeļi ar trīs cilindru dzinējiem.
Togad izlaida speciālu modeli 12/14 ar trīs cilindru motoru un sešu pakāpju pārnesumu kārbu. Auto piedalījās pirmajās ‘’Tourist Trophy’’ sacīkstēs Menas salā. Pie stūres sēdēja bijušais VAUXHALL māceklis kuģu dzinēju būvē Alfrēds Džons Hankuks ( Alfred John Hancock). Diemžēl sacensībās neklājās labi , jo otrajā aplī saplīsa ritenis. Par pirmo VAUXHALL modeļu atšķirības zīmi kļuva zemais, ķīļveida dzinēja pārsegs. Gadu vēlāk parādījās modelis VAUXHALL 18/20 HP ar četru cilindru motoru un kardānpārvadu, bet tam sekoja vieglāks modelis 12/16 HP. Par jaunumu visām mašīnām kļuva masīvais , niķelētais radiators, kas saglabājās līdz pat 1959. gadam.
Uzņēmuma galvenais konstruktors Lourens Pomerojs ( Laurence Pomeroy) izstrādāja modeli VAUXHALL 20 HP, kas izcīnīja uzvaru 1908. gada izturības braucienā veicot 3200 kilometrus bez tehniskām ķibelēm. Pomerojs uzprojektēja vēl vienu auto , kas 1910. gadā pārliecinoši nostartēja Prūsijas prinča Henriha balvas izcīņā. Kopš tā laika auto saucas PRINCE HENRY. 1914. gadā Murejs Aungers ( Murray Aunger) un F. Bīzlijs ( F. Beasley) brauca ar
VAUXHALL PRINCE HENRY no Melburnas uz Adelaidu 14 stundās 54 minūtēs 34 sekundēs veicot distanci 579 jūdzes pārsvarā pa negataviem ceļiem un takām. Šā modeļa sērijveida mašīnām dzinēja darba tilpumu palielināja līdz četriem litriem. Modelis PRINCE HENRY uzskatāms par VAUXHALL populārākās modeļu sērijas
30/98 aizsācēju , kaut gan līdz Pirmā Pasaules kara sākumam paspēja saražot ļoti nelielu spēkratu skaitu. Uzņēmumam laimējās, jo arī kara laikā varēja turpināties vieglo automobiļu ražošana un tā VAUXHALL D kļuva par angļu armijas štāba auto. Modeli VAUXHALL E iekļāva ražošanas programmā 1919. gadā un sākotnēji tam uzstādīja dzinēju ar sānu vārstiem. 1922. gadā variantam OE – 30/98 uzstādīja 4,2 litru dzinēju ar augšējiem vārstiem. Tuvojoties ražošanas galam 1926. gadā 120 zs versijai parādījās bremzes visiem četriem riteņiem. Vienlaikus izlaida ekonomiskāku modeli 14/40 HP. 1925. gadā GENERAL MOTORS iegādājās VAUXHALL. Trīs gadus vēlāk parādījās pirmie , sadarbības augļi. Viens no tiem bija modelis 20/60 HP ar augšvārstu dzinēju. Vēlāk sekoja sērijas SILENT ar sešu cilindru 3,9 litru , bezvārstu motoru un HURLINGHAM – R, kas bija modeļa 20/60 HP sportiskais variants. 1931. gadā laiks pienāca mūsdienīgākam un ekonomiskākam modelim CADET uzstādīja 40 zs jaudīgu dzinēju, bet pēc klienta vēlēšanās jauda varēja pieaugt līdz 57 zs. Nedārgajam CADET kopš 1932. gada bija pieejama sinhronizētā pārnesumu kārba.
Par pirmo angļu sērijveida automobili ar jumta lūku kļuva VAUXHALL LIGHT SIX 1933. gadā variantos 12 HP un 14 HP . 1938. gadā modelis VAUXHALL –H ( 10 HP) kļuva par pirmo britu automobili ar nesošo virsbūvi. Tam uzstādīja trīs pakāpju pārnesumu kārbu un vidējais degvielas patēriņš bija 9 litri uz 100 kilometriem. 1939. gadā visi VAUXHALL saņēma bremžu hidropievadu.
Pārdošanas rādītāju uzlabošanos veicināja jauns, nedārgais , vidējās klases modelis VAUXHALL U ( 14 HP) ar sešu cilindru motoru.
Uzreiz pēc kara atjaunoja modeļu 10 HP , 12 HP ar četru cilindru dzinējiem un 14 HP ar sešu cilindru dzinēju ražošanu. Tos ražoja līdz 1948. gadam . Veco modeļu vietā ieviesa divus jaunus. WYWERN ar četru cilindru , 1,5 litru dzinēju un VELOX ar 2,3 litru sešu cilindru spēka agregātu .
1951. gadā WYWERN un VELOX( E sērija) tika pie jauna dizaina. Auto dizainā manāma ASV ietekme. Togad aprīlī ieviesa arī divus jaunus dzinējus – modernākus ar īsu virzuļa gājienu . Četru cilindru spēka agregātam bija 1506 kubikcentimetri, bet sešu cilindru motoram 2261 kubikcentimetri. Modeļu rindā, kas bija pieejama Austrālijā papildus ietilpa arī pikaps VAUXHALL VELOX UTE., kā arī vaļējais auto VAGABOND.
1957. gadā izlaida populāro, ekonomisko modeli VAUXHALL VICTOR. Mazlitrāžas VIVA parādījās 1964. gadā. 1971. gadā modeļa VICTOR virsbūvi nedaudz palielināja izmantojot iekšējo apdari no augstākas klases OPEL mašīnām. Tas kļuva par sākuma punktu sadarbībai ar vācu firmu, kura arī ietilpst GENERAL MOTORS sastāvā.
1984. gadā sāka darbu GENERAL MOTORS rūpnīca Spānijā, Saratogā modeļa OPEL CORSA ražošanai , kuru Anglijas tirgū sauca VAUXHALL NOVA. Kopš tā laika VAUXHALL produkcija kļuva identiska OPEL. Izņemot nosaukumus un komplektācijas, jo VAUXHALL stūre ir labajā pusē. 2003. gadā ‘’GM Advanced Design Studio Birmingemā izstrādāja VX LIGHTNING konceptauto, lai atzīmētu VAUXHALL simtgadi.








Komentāri: