Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Nelegālā pārvadātāja autoparks. Fernando Alonso.

4 Okt 2013

Kristiāns Andersons

Vakar televīzijā redzēju reklāmu kārtējam F1 posmam, kurš risināsies šajā nedēļas nogalē Korejā. Tur tika teikts, ka mūsu iepriekšējā stāsta varonis Marks Vēbers ir saņēmis sodu par to, ka kolēģis Fernando Alonso esot vedis Marku ar savu formulu.

Tā radās ideja paskatīties Alonso garāžā, vai tur nav kāds taksometru pārvadājumiem pirmērotāks transporta līdzeklis?

Pirmā Alonso mašīna bija kartings, kuru uzbūvēja viņa tēvs. Fernando bija tikai divi gadi, kad tēvs viņu apsēdināja pie stūres, nospieda gāzes pedāli un palpaida braucienā pa lielveikala stāvlaukumu. Gadu vēlāk Alonso jau piedalïjās pirmajās sacīkstēs, kurām sekoja nākamās, taču finišēts tika pēdējā vietā. Tad tēvs saprata, ka ar paštaisītu braucamo tālu netiksi un nepieciešama profesionāla , rūpnīcā būvēta, tehnika.

Alonso, 15 gadu vecumā, kļuva par pasaules čempionu kartingā. Alonso sāka sponsorēt līzinga kompānija, kura ļāva izvēlēties automobili. Fernando paņēma Renault Megane, kurai sekoja Peugeot 406 un Renault Vel Satis, taču Megane viņam patika vislabāk. Pēc uzvarām F1 Alonso kļuva par Renault un arī Megane modeļa reklāmas seju. 2006. gadā Alonso ar Megane izbraukāja visu Eiropu viesojoties dažādās trasēs. Izvizināts tika pat Spānijas karalis. Megane bija ļoti uzticama ,komfortabla, ar plūdenu gaitu un ekonomiska. Nav izslēgts, ka Alonso to labprāt būtu paturējis, bet līdz ar pāreju uz McLaren komandu, 2007. gadā auto pārdeva. Kad Alonso, pēc gada, atgriezās komanda to atzīmēja ar speciālu modeli Megane F1 Team.

Esot McLaren komandā, Alonso rīcībā bija Mercedes- Benz SLR McLaren722 Edition, kuru, 150 eksemplāros, izlaida par godu Stirlinga Mossa uzvarai 1955. gada Mille Miglia sacīkstēs. Spēkrata maksimālais ātrums ir 337 km\h un 650 zirgi nodrošina iesmrējienu līdz simtam 3,6 sekundēs.

2010. gadā Alonso pārgāja uz Ferrari komandu un viņa garāžā ievācās Maserati Qattroporte. Te ir 4,2 litru motors ar 420 zs jaudu. Auto spēj ieskrieties līdz 275 km/h. Spēkrats ir kā radīts tāliem izbraucieniem pa autobāni. Salonā vietu atradis pat DVD atskaņotājs. Ēstgriba gan mašīnai ir milzīga -25 litri uz 100 kilometriem. Vēl Alonso brauc ar Maserati Grancabrio, kam par bāzes modeli kalpojusi Quattroporte.

Atslēgas no Ferrari 458 Italia arī atrodamas Fernando kabatā. Sudrabbaltās mašīnas sēdekļu galvas balstos ,blakus auļojošajam zirgam, izšūts Alonso vārds.

Lai uz Maranello abi Ferrari piloti varētu ierasties jebkuros laika apstākļos, viņiem uzdāvināja Jeep Grand Cherokee SRT8 no Fiat piederošā Chrysler. Rosso Corsa krāsas džipam ir astoņu cilindru motors ar 6,4 litru darba tilpumu. Zirgu skaits ir 460, bet maksimālais ātrums 257 km/h.

Garāžā vieta bija jāatrod arī Ferrari F12 Berlinetta, kuras izstrādes procesā inženieri daudz izmantoja aerodinamisko cauruli.

Alonso pieder arī pilnpiedziņas Ferrari FF un tāds esot arī viņa komandas biedram, bet pie Felipes Masas ciemosimies nākampiektdien.

Vakar televīzijā redzēju reklāmu kārtējam F1 posmam, kurš risināsies šajā nedēļas nogalē Korejā. Tur tika teikts, ka mūsu iepriekšējā stāsta varonis Marks Vēbers ir saņēmis sodu par to, ka kolēģis Fernando Alonso esot vedis Marku ar savu formulu.Tā radās ideja paskatīties Alonso garāžā, vai tur nav kāds taksometru pārvadājumiem pirmērotāks transporta līdzeklis?Pirmā Alonso mašīna bija kartings, kuru uzbūvēja viņa tēvs. Fernando bija tikai divi gadi, kad tēvs viņu apsēdināja pie stūres, nospieda gāzes pedāli un palpaida braucienā pa lielveikala stāvlaukumu. Gadu vēlāk Alonso jau piedalïjās pirmajās sacīkstēs, kurām sekoja nākamās, taču finišēts tika pēdējā vietā. Tad tēvs saprata, ka ar paštaisītu braucamo tālu netiksi un nepieciešama profesionāla , rūpnīcā būvēta, tehnika. Alonso, 15 gadu vecumā, kļuva par pasaules čempionu kartingā. Alonso sāka sponsorēt līzinga kompānija, kura ļāva izvēlēties automobili. Fernando paņēma Renault Megane, kurai sekoja Peugeot 406 un Renault Vel Satis, taču Megane viņam patika vislabāk. Pēc uzvarām F1 Alonso kļuva par Renault un arī Megane modeļa reklāmas seju. 2006. gadā Alonso ar Megane izbraukāja visu Eiropu viesojoties dažādās trasēs. Izvizināts tika pat Spānijas karalis. Megane bija ļoti uzticama ,komfortabla, ar plūdenu gaitu un ekonomiska. Nav izslēgts, ka Alonso to labprāt būtu paturējis, bet līdz ar pāreju uz McLaren komandu, 2007. gadā auto pārdeva. Kad Alonso, pēc gada, atgriezās komanda to atzīmēja ar speciālu modeli Megane F1 Team. Esot McLaren komandā, Alonso rīcībā bija Mercedes- Benz SLR McLaren722 Edition, kuru, 150 eksemplāros, izlaida par godu Stirlinga Mossa uzvarai 1955. gada Mille Miglia sacīkstēs. Spēkrata maksimālais ātrums ir 337 km\h un 650 zirgi nodrošina iesmrējienu līdz simtam 3,6 sekundēs. 2010. gadā Alonso pārgāja uz Ferrari komandu un viņa garāžā ievācās Maserati Qattroporte. Te ir 4,2 litru motors ar 420 zs jaudu. Auto spēj ieskrieties līdz 275 km/h. Spēkrats ir kā radīts tāliem izbraucieniem pa autobāni. Salonā vietu atradis pat DVD atskaņotājs. Ēstgriba gan mašīnai ir milzīga -25 litri uz 100 kilometriem. Vēl Alonso brauc ar Maserati Grancabrio, kam par bāzes modeli kalpojusi Quattroporte. Atslēgas no Ferrari 458 Italia arī atrodamas Fernando kabatā. Sudrabbaltās mašīnas sēdekļu galvas balstos ,blakus auļojošajam zirgam, izšūts Alonso vārds. Lai uz Maranello abi Ferrari piloti varētu ierasties jebkuros laika apstākļos, viņiem uzdāvināja Jeep Grand Cherokee SRT8 no Fiat piederošā Chrysler. Rosso Corsa krāsas džipam ir astoņu cilindru motors ar 6,4 litru darba tilpumu. Zirgu skaits ir 460, bet maksimālais ātrums 257 km/h. Garāžā vieta bija jāatrod arī Ferrari F12 Berlinetta, kuras izstrādes procesā inženieri daudz izmantoja aerodinamisko cauruli. Alonso pieder arī pilnpiedziņas Ferrari FF un tāds esot arī viņa komandas biedram, bet pie Felipes Masas ciemosimies nākampiektdien.