Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kopš kāds maizes cepējs piesolija Nissan visiem tiem, kas pirks viņa maizi lielā daudzumā, kāda mums pazīstama kundze teju vai katru nedēļu apjautājās, kas jauns Nissan veikalā. Nissan kundze toreiz nedabūja, bet maizi saēdās ilgam laikam uz priekšu. Lai kaut nedaudz atlīdzinātu sirdsēstus, pastāstīsim par kādu pilnīgi jaunu Nissan modeli, kuru daži no mums atzina par ņemamu!

Nissan Pulsar. Automobilis, kurš pēc sejas un līdzības maksimāli pietuvināts Nissan Qashqai dizaina valodai. Atcerēsimies to, ka tieši Qashqai jaunajā veidolā tika pirkts kā karsti pīrādziņi stacijas tunelī. Arī mēs izmetām labu līkumu un par labu esam atzinām. Atzina arī Nissan vadība un nolēma visus turpmākos Nissan modeļus taisīt pēc vienas sejas un vienas līdzības. Un kāpēc ne, ja tautai patīk?

Parokoties arhīvā, varam atrast, ka Pulsar savu karjeru uzsācis 1978. gadā un bijis aktuāls līdz pat 2000. gada beigām. japānā šo auto dēvēja gan par Nissan Bluebird Sylphy. Līdz 2012. gadam Nissan Pulsar bija pazīstams vienīgi Austrālijā un nu tas pieejams arī pie Latvijas Nissan dīleriem.

Vispirms par skaitumu, kurš nāk no “iekšām”. Mūsu testa auto versijā tas bija 1,5 dCi. Tas pats taupīgais un nenogurdināmi čaklais dzinējs, kas pukst Renault Megane, Clio, Laguna un arī Dacia Logan, Sandero un Loddgy. Piemēram Renault Megane 4000 kilometru garā barucienā iekļāvās 4,4 litros. Šoreiz patēriņš tika līdz 5,6, lai gan braukts tika pārsvarā pa ceļiem ārpus apdzīvotām vietām. Nu labi – neliels posms pa Kangaru granti, bet tas neskaitās! Sākām jau raustīt degunu par veselu litru plusā, līdz sapratām, ka esam pirmie šā automobiļa izmēģinātāji un odometrs rāda vien 300 nobrauktus kilometrus. Droši vien pēc tūkstoša vai diviem patēriņš nostāsies savā vietā un būs labi.

Toties braukt šā dzinēja murrāšanā ir ļoti komforti. Gribi kādam tikt garām? Tad tiec! Gribi braukt līgani kā rolsroisā? Brauc! Turklāt šis dīzelis ir gana atsaucīgs labās puses pedālim un nav pāris sekunžu aizture, kā dažam labam konkurentam.

Par Nissan Pulsar dizainu var ilgi un dikti strīdēties. Vieniem patīk mamma, citiem meita. Ja patīk Nissan dizaina valoda kopumā un primārais nav krosovers, tad viss ir tā kā tam jābūt! Patīkams hečbeks, kas varētu mūsu tirgū būt uzskatāms par kādreiz populāro Almera. Arī salonā nekādu sensāciju vai revolūciju. Tieši tas pats, kas jau minētajā Qashqai, X-Trail vao Note. Jaunajam Juke gan viss ir nedaudz savādāks, bet par to citreiz.

Pulsar ir mantojis arī visas Nissan ekstras. tam ir kameras ne tikai aizmugurē un priekšā, bet arī sānos. Tas atpazīst ceļa zīmes un brīdina, ja esi šķērsojis balto līniju (pat raustīto), neparādot pagriezienu. Šī opcija paredzēta, lai atmodinātu pusaizmigušu braucēju, taču daudziem šai ekstai vajadzētu būt obligātai un neatslēdzamai – visiem, kas piemirst ieslēgt pagrieziena rādītāju!

Mūsu gadījumā tikām pie sešu pakāpju mehāniskās transmisijas. Vēl ar piekto pārnesumu droši var paātrināties, bet sestais jau vienmērīga ātruma uzturēšanai. Dabā pastāv arī automāts jeb variators, taču to gan jau ka vēl izmēģināsim.

Kompaktklases hečbeks ar pietiekami daudz vietas gan cilvēkiem, gan mantām. Taču līdzi nav jāvadā galoniem daudz tukša gaisa. vadāmība neko neatšķiras no tautas klases kompaktklases. Stūres reakcija precīza, bet ne stingra, dinamika kā radīta vidusmēra autovadītājam bez maniakāli sportiskām novirzēm. Un, arī cena diezgan saprotamā valodā uzrakstīta – sākot no 14 990 eiro. Protams, vismaz pāris tūkstoši jāpiemet, lai apmierinātu savu patmīlību un palielinātu citu skaudību, taču jebkurā gadījumā tas nav dārgākais savu sugas brāļu vidū.

Secinājums? paldies Nissan par normālu vidusmēra modeli normālam vidusmēra autovadītājam, kam ar ģenitāliju izmēriem viss ir kārtībā.