No karietes līdz prestižam limuzīnam! Amerikāņu automobiļu markas McFarlan dzīves gājums!
Uzņēmums McFarlan Motor Car Co nāca no Konersvilles pilsētas Indianas štatā un darbojās no 1910. līdz 1928. gadam. Prestižu automobiļu ražošana mazos daudzumos te bija kā kariešu būves atvase no agrāk strādājošā McFarlan Carriage Co uzņēmuma. Ražotni tālajā 1856. gadā dibināja Anglijā dzimušais Džons Makfarlans ( John B. McFarlan). Savukārt viņa mazdēlam Alfrēdam Harijam Makfarlanam ( Alfred Harry McFarlan ) radās ideja par McFarlan automobili un pirmais tapa 1909. gadā. Uzņēmuma dibinātājs aizgāja mūžībā mēnesi pēc tam, kad viņa mazdēls paziņoja par firmas pirmā automobiļa debiju. Jau 1910. gada septembrī divas McFarlan mašīnas piedalījās Labor Day race sacīkstēs Indianapolisā. Izdevās finišēt pieciniekā. Tāpat Mela Markuettes vadīts McFarlan automobilis startēja divās slavenajās Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs 1911. un 1912. gados. Tika gūtas attiecīgi 25. un 19. vietas.
McFarlan savas darbības laikā izlaida gan ugunsdzēsēju mašīnas, gan patruļmašīnas, katafalkus, ātrās palīdzības mašīnas un limuzīnus. Tapa arī auto virsbūves priekš citiem ražotājiem. Bēru mašīnas, ātrās palīdzības un ugunsdzēsēju auto bija pieejami pēc īpaša pasūtījuma. Vismaz vienu katafalku McFarlan uzbūvēja uz 1925. gada TV-Six šasijas ar milzīgu sešu cilindru motoru, kura darba tilpums bija 572 ½ kubikcollas.
McFarlan ugunsdzēsēju auto ar pilnu slodzi spēja veikt piecdesmit jūdzes stundā. Tas ļāva ugunsdzēsējiem mazāk nekā trīs minūtēs sasniegt tālāko ugunsdrošības robežu. Ugunsdzēsēju automobilim bija 90 zs motors. Pēc McFarlan inženieru ieteikuma auto aprīkoja ar ‘’Nobby Tread’’ riepām.
No paša sākuma firma specializējās sešu cilindru spēkratu ražošanā un saglabāja šo līniju līdz pēdējam automobilim. Izņēmums bija automobiļi ar astoņu cilindru spēka agregātiem, kuri tapa kā blakusdarbs divdesmito gadu vidū un beigās. Starp 1910. un 1916. gadiem izmantoja vairākus, dažādus motorus. Tika apgūti lielie Teetor-Harley motori un lai gan tika izmantoti dažādi komponenti, tāpēc ka ražotāja kompānija bezgalīgi rūpējās par katru savu automobili, McFarlan netika uzskatīts par samontētu auto, līdzīgi kā rīkojās daudzi tā laika automobiļu ražotāji. Jau 1917. gadā pie pircējiem nonāca rūpīgi izstrādāti gan slēgtas, gan vaļējas virsbūves varianti. McFarlan pakāpeniski kļuva lielāks un dārgāks. Tehnisks jaunums parādījās 1920. gada rudenī. Runa ir par TV vai Twin-Valve sērijas motoriem. Tos izgatavoja paši McFarlan un spēka agregātiem ir trīskāršā aizdedze. Katram automobilim nepieciešamas 18 aizdedzes sveces. Ievērības cienīgs bija greznais modelis Knickerbocker Cabriolet, kurš redzams apakšējā foto. Tādu limuzīnu varēja nopirkt par $9,000. Pircēju vidū bija dažādas zvaigznes. Sarkanais skaistulis piederēja mēmā kino aktierim Rosko Arbuklam ( Roscoe Arbuckle), kurš pazīstams kā ‘’Fatty’’Arbuckle. Par viņa mašīnām vairāk lasiet šeit: https://www.autodroms.lv/kas-ir-foto-redzamais-auto-pierce-arrow
Vēl slavenību vidū, kuriem piederēja McFarlan jāmin Als Kapone. Viņš 1924. gadā nopirka vienu auto savai kundzei Mejai un 1926. gadā iegādājās vēl vienu šīs markas spēkratu.
Savukārt pagājušās nedēļas stāsta varonis, bokseris Džeks Dempsijs pie sava 1924. gada McFarlan stūres redzams melnbaltajā foto, bet augšējā foto redzams viņa 1926. gada McFarlan Model 145 TV –Six. McFarlan bija augstu novērtēta automobiļu marka starp ASV modeļiem ar amerikāņu Rolls Royce reputāciju. Lai gan vienā gadā tika saražotas ne vairāk kā 235 mašīnas. Ražošanas augstākais punkts bija 1924. gadā kad saražoja 278 mašīnas. Rudentiņš bagāts vīrs un 1923. gada rudenī nodemonstrēja lielās TV mašīnas mazāku versiju McFarlan Single Valve vai SV-Six. To reklamēja kā ‘’līdzbraucēja automobili’’ lielajai mašīnai. SV-Six izmantoja Wisconsin motoru un varēja izmantot to pašu šasiju. Kaut gan SV-Six ražošanas apjoms netuvojās TV modeļa rādītājiem. Tomēr SV-Six modeļu līnija, ar Lycoming motoru, palika ražošanā līdz pat McFarlan darbības beigām. Kaut arī lielais McFarlan savā laikā no 1920. līdz 1927. gadam nemainījās daudz, pēdējā 1928. gada modeļi sanāca gludāki un zemāki. Togad uzbūvēja tikai dažus un McFarlan aktīvus nopirka Errets Lobbans Kords ( Erret Lobban Cord).
Līdz mūsdienām saglabājušās mazāk nekā 20 mašīnas.
Kristiāns Andersons
Komentāri: