Zelta stunda – laiks tieši pirms saulrieta vai tieši pēc saullēkta ir īpaši pievilcīgs fotografēšanai, taču rudenī var radīt draudus autovadītājiem. Kad saule atrodas zemu virs horizonta, tā ir ļoti spoža un var apžilbināt autovadītājus, traucējot redzi un samazinot spēju atpazīt objektus. Tādējādi var būt grūtāk uz ceļa pamanīt bīstamas situācijas vai neaizsargātus satiksmes dalībniekus. Risināt šo situāciju palīdz ne tikai augstas kvalitātes brilles ar UV filtriem un polarizējošām īpašībām, bet arī automašīnas saulessargi, samazināts braukšanas ātrums un tīrs vējstikls.
Renault Drošas braukšanas skolas pasniedzējiem ir daži ieteikumi, lai neapdraudētu sevi …
Nesen rakstot par franču Helicron braucamo, kurš atgādina helikopteri, es atradu informāciju par vēl vienu transporta līdzekli, kura forma līdzinās raķetei. Tas nāk no ASV un saucas Dymaxion. Nosaukums sastāv no trim vārdiem – Dynamic, Maximum un Tension, kurus var tulkot kā maksimāls dinamiskais spriegums.
Auto tapšanas laiks bija no 1933. līdz 1934. gadam. Eksperimentālo mašīnu ar asaras formas, aerodinamisko dizainu iecerēja amerikāņu inženieris Ričards Bakminsters Fulers ( Buckminster Fuller) , bet sākotnējo testēšanu veica lidotājs – kaskadieris , kapteinis Als Viljams ( Capt Al Williams). Mērķis bija ieviest lidmašīnu un …
Kuram gan nepatīk, ja daļu atbildības kāds uzņemas viņa vietā! Mūsdienīgu auto īpašnieku dzīvi krietni atvieglo automātiskās drošības sistēmas jeb ADAS (Advanced Driver Assistance Systems) – auto novietošanas, aklo zonu, joslu un riepu gaisa spiediena sensori, atpakaļskata un nakts redzamības kameras, bremžu antibloķēšanas sistēma (ABS), automātiskā bremzēšanas sistēma (Automatic emergency braking (AEB)), elektroniskās stabilitātes sistēma auto stabilizācijai izslīdēšanas gadījumos (ESP), adaptīvā kruīza kontrole, ceļazīmju atpazīšana. ADAS palīdz autovadītājam uz ceļa justies droši un sniedz svarīgu informāciju par notiekošo automašīnas priekšā, aizmugurē un sānos, apkārtējo kustību, potenciālajiem riskiem utt. Tomēr ceļu …
Jaunais “Porsche 911 GT3 RS” 20,8 kilometrus garo Nirburgringas Nordšleifes trasi pievarējis sešās minūtēs un 49,328 sekundēs jeb par 10,6 sekundēm ātrāk salīdzinājumā ar pašreizējo “911 GT3”, informēja uzņēmumā.
Pie automobiļa stūres sēdēja “Porsche” zīmola vēstnieks Jērgs Bergmeisters, kurš bijis aktīvi iesaistīts “911” sērijas jaunā flagmaņa izveidē.
Jaunais “911 GT3 RS” izstrādāts maksimālai veiktspējai. 386 kW (525 ZS) jaudīgais un koplietošanas ceļiem atbilstošais augstas veiktspējas sporta automobilis pilnībā izmanto autosportā izmantotās tehnoloģijas un konceptus.
Augstu apgriezienu sacīkšu dzinējs un vieglā konstrukcija, kā arī īpašais dzesēšanas un aerodinamikas koncepts pierāda savu tiešo radniecību ar …
Turpināsim aplūkot to zvaigžņu braucamos, kuri manīti kā skatītāji F1 sacīkstēs. Šodien pieklauvējām pie aktiera Hjū Grānta ( Hugh Grant) garāžas durvīm. Viņš septembrī apmeklēja Itālijas Grand Prix leģendārajā Moncas trasē. Loģiska autodroma izvēle , jo Grānta kungs par savējo sauc Ferrari F12 automobili, kurš redzams augšējā foto. Spēkrats maksājis 240 000 mārciņu. Auto izlaists vien 799 eksemplāros. Ferrari F12 TDF spēj attīstīt maksimālo ātrumu 211,31 jūdze stundā . Auto lepnums ir septiņu pakāpju automātiskā pārnesumu kārba ar dubulto sajūgu. Par apstāšanos gādā oglekļa keramikas bremzes. Versiju TDF stādīja priekšā …
Inflācijas un cenu kāpuma rezultātā katrs otrais Latvijas autovadītājs sācis atlikt ar automašīnu saistītus izdevumus, un ekonomiskā situācija mudinās katru desmito sava auto nelielos bojājumus labot pašam, liecina oktobrī veiktā Citadele Leasing iedzīvotāju aptauja.
Visbiežāk iedzīvotāji taupības nolūkos ir gatavi atteikties no savām automašīnām iepriekš paredzētu estētisku uzlabojumu veikšanas – šādu tendenci apliecina 15 % aptaujāto autovadītāju.
Aptuveni katrs desmitais jeb 11 % norāda, ka cenu kāpuma dēļ mazos auto bojājumos mēģinās labot paši, un šo kā risinājumu visbiežāk izceļ vīrieši vecumā no 40 līdz 49 gadu vecumam. Aptaujas dati liecina, ka …
Kaut gan šķiet, ka pieredzējušos lidostu drošības dienestu darbiniekus vairs nevar pārsteigt ne kontrabandisti, ne parastie pasažieri, dažkārt tomēr viņiem nākas saskarties ar patiesi dīvainiem atradumiem – no indīgām čūskām un tarantuliem rokas bagāžā līdz tualetes papīra turētājam ieroča formā un maisam ar aļņa izkārnījumiem.
Pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem Amerikas Savienotājās valstīs lidostās visā pasaulē tika ieviesti daudz stingrāki drošības noteikumi, tos vēl vairāk pastiprināja pēc 2016.gada “Islāma valsts” kaujinieku uzbrukuma Briseles lidostā.
Tomēr cilvēki joprojām mēģina lidmašīnās ienest gluži neiedomājamas un nelikumīgas lietas. Saskarsme ar šādiem pasažieriem ir lidostu drošības dienestu …