Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Katru vakaru cītīgi sekojam līdzi ikgadējam seriālam par cilvēka cīņu ar tuksnesi. Apbrīnas vērts ir katrs sportists, kurš uzdrīkstējies doties šajā, likteni izaicinošajā piedzīvojumā. Fantastisks ir Dakāras rallija reida dalībnieku gribasspēks. Nākas celties vēl nakts melnumā, gulēt maz, lai turpinātu ceļu, un ciest sāpes pēc avārijām.  Noteikti jāpiemin šī rallija reida dalībnieku vienotība. Ja esi nokļuvis nelaimē, garām braucošais palīdzēs, jo Dakāras sacensībā visus vieno lielais mērķis – ieraudzīt rozā ezeru Senegālas galvaspilsētā.

Rallija reida logo vēstī, ka pasākuma pirmsākumi meklējami 1979. gadā.

Dakāras rallija reida sākums saistīts ar Tjerī Sabēna vārdu. Franču ceļotājs, pēc atgriešanās no ceļojuma pa Lībijas tuksnesi, sastādīja ļoti grūtu automobiļu maršrutu no Eiropas līdz Āfrikai.

Sākuma punkts atradās Parīzē, bet finišs – Āfrikas rietumos pie bijušās Francijas ģenerālgubernatora rezidences. Pa šo maršrutu , no Francijas līdz Senegālai , arī norisinājās pirmais supermaratons 1979. gadā. Kādreiz rallijs reids Parīze – Dakāra bija iekļauts Pasaules kausa izcīņas rallijā reidā sastāvā. Taču atšķirīgo tehnisko noteikumu dēļ Dakāras rallijs reids kļuva par patstāvīgu sporta notikumu. Katru reizi gadu mijā tas pulcē cilvēkus, kuri nebaidās no smilšu vētrām un kam pārbaudījuma grūtums šķiet aizraujošs.

Katru gadu braukt gribētāju skaits aug , bet ne visiem izdodas stāties uz starta līnijas un vēl krietni mazāks ir laimīgo, finišējušo skaits. Rallija reida devīze skan : Izaicinājums tiem, kas iedrošinājušies, sapnis tiem , kas palika. Prestiža ziņā Dakāras rallijs reids var stāties līdzās F1 auto šosejas sacīkstēm. Rallijs reids ir atsevišķa autosporta disciplīna, kur piedalās vieglie auto, kravas auto, speciālie spēkrati un motocikli. Trase parasti ved caur vairāku reģionu, valstu un kontinentu teritorijām. Ekipāžām jāmeklē kontrolpunkti daudz grūtākos apstākļos nekā klasiskajā rallijā.

Saprotams trases pieraksts nevar būt tik smalks kā WRC stenogramma. Talkā nāk modernas navigācijas iekārtas. Droši vien šī līdzība un tajā pašā laikā arī atšķirība no klasiskā rallija ir tā, kas mudinājusi vairākus ‘’ trakos’’ no WRC čempionāta pievērsties Dakāras iekarošanai. Pa tuksnesi ir plosījušies gan Kolins Makrejs, gan Karloss Sains. Uzticībai pilota un stūrmaņa starpā šajā pasākumā tiešām jābūt uz visiem simts procentiem, jo apmaldīšanās brīdī, kamielis pareizo ceļu diez vai pateiks.

Dodamies tuksnesī

Jau 1930. gadā Āfrikā notika pirmais Sahāras rallijs ‘’Vidusjūra Nigērija’’.

Sporta veida attīstību sekmēja pilnpiedziņas automobiļu izplatīšanās. Labāku izmēģinājuma poligonu par tuksnesi 4×4 spēkratam neatrast. Pēc Otrā Pasaules kara organizējās transkontinentālais rallijs reids ‘’Alžīra – Keiptauna’’. Tas norisinājās no 1950 – 1971. gadam. Te piedalījās vairāki auto ražotāji Peugeot, Ford, Fiat, Renault un citi. Brāļi Marro startēja ar R12 Gordini automobili un sasniedza rekordu finišējot 8 dienās un 18 minūtēs ar vidējo ātrumu 71, 98 km/h. Šiem brāļiem 1982. gadā izdevās uzvarēt arī rallijā reidā Parīze – Dakāra.

Vēl pirms Dakāras rallija reida organizēšanas, 1974. gadā, Žans Klods Bernārs rīkoja ralliju pilnpiedziņas auto, kur bez vieglajiem 4×4 spēkratiem dalību ņēma arī kravas auto un motocikli.

Pasākums saucās ‘’Abidžāna – Nica’’.

Bernārs mēģināja ideju attīstīt, lai rallijs  šķērsotu piecus kontinentus . Taču Bernāra veidotās sacīkstes nespēja popularitātes ziņā konkurēt ar Tjerī Sabēna veidoto maratonralliju. 1977. gadā Tjerī Sabēns piedalījās Abidžānas – Nicas rallijā un Tenerē tuksnesī Nigērijā viņam beidzās benzīns. Divas dienas viņš bija spiests pavadīt tuksnesī ļoti smagos apstākļos, jo pārtikas krājumi arī bija beigušies. Sabēna dzīvību glāba viena no organizatoru lidmašīnām. Sabēns gaidot, glābējus, nosolījās, ja vien  paliks dzīvs, tad noteikti atgriezīsies tuksnesī. Lai organizētu jaunās sacensības, 1978. gadā nodibinājās organizācija TSO ( Thierry Sabine Organisation). No 26. 12. 78.- 14.01.79 noritēja pirmais rallijs reids Parīze – Dakāra. Sabēns mācēja piesaistīt maratonam mēdiju uzmanību un sponsorus – tuksneša pārbaudījuma popularitāte strauji auga. Debijas gadā sacensībā piedalījās 170 sportisti un uzvaru izcīnīja Sirils Nevē. Rallijs reids ir aizraujošs, bet riskants sporta veids. Katrs dalībnieks un organizators apzinās šo risku. 1986. gada 14. janvāris kļuva liktenīgs Tjerī Sabēnam . Viņš helikopterā sekoja līdzi rallija reida norisei , kad uznāca tuksneša vētra. Visi helikopterā lidojošie gāja bojā. Tuksnesī atrodas Tjerī Sabēna piemiņas akmens. Doties šajā tuksneša pārbaudījumā drīkst katrs, kas vēlas sevi pārbaudīt kādas komandas sastāvā, taču atgriezties no tuksneša 23 sportistiem ( 2006. gada dati) nebija lemts. Īpaši bīstams rallijs reids ir motobraucējiem.

Pēc 1986. gada ralliju reidu Parīze – Dakāra organizēja Tjerī Sabēna tēvs Žilbērs Sabēns.

Sarkanie dimanti un dzeltenie Oskari

1992, 1997, 1998 un 2002. gadā Mitsubishi iekaroja visu goda pjedestālu. Īsti tuksneša maestro – nāk prātā salīdzinājums ar Latvijas mūzikas gadu mijas tradicionālajām ‘’Mikrofona aptaujām’’, kur vairākus gadus nepārspēts palika Raimonds Pauls.

Mitsubishi komanda sāka piedalīties Dakāras rallijā reidā no 1983. gada , bet tās uzvaras gājiens sākās 1985. gadā, kad ekipāža Patriks Zaniroli ar stūrmani Žanu Da Silvu – pilotēja Pajero /Montero automobili. Toreiz līdz nākamajai uzvarai bija jāgaida septiņus gadus. Nākamo uzvaru atnesa Huberts Oriols , kurš ir pirmais, kam izdevies vinnēt Dakārā gan ar auto, gan motociklu. 1997. gadā japāņu auto markai uzvaru atnesa pirmais pilots no Japānas Kendžīro Šinozuka.

Nebūt nav tā, ka Dakārā sacenstos tikai vīrieši. Vāciete Juta Klainšmite uzvarēja 2001. gadā un kļuva par pirmo sievieti uzvarētāju Dakārā.

Vēl no pilotiem, kas piedalās Dakārā, noteikti jāpiemin Žans Luī Šlesers, kura klasiskās piedziņas bagiji spēj vagot tuksnesi tikpat labi kā pilnpiedziņas spēkrati. Ir mēģināts braukt Dakārā ar mazo Citroen 2 CV ‘’pīli’’. Pašu lielāko, smago auto klasē jau kuro gadu nepārspējama ir krievu Kamaz vienība.

Ideja par piedalīšanos slavenajā maratonā mūsu sportistiem radās jau pirms 2002. gada. Savukārt 2002. gada 30. septembrī tika izgatavotas pirmās mūsu dzeltenā cīnītāja OSCar karkasa caurules. Mašīnas autors ir Andris Dambis – autosportists un inženieris konstruktors. Ogres servisa centrā 2003. gada 29. maijā OSCar prototips bija gatavs.

Debijas reizē mūsējā komanda Rīga Rally Raid Team ieguva 1., 2. un 4. vietu nominācijā First time in Paris Dakar.

2008. gadā Dakāras rallijs reids tika atcelts terorisma draudu dēļ, bet kopš 2009. gada pasākums noris Dienvidamerikā.