Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Auburn popūrijs.

Ja arī īpaši neinteresējaties par popmūzikas grupām, tomēr katrai no tām ir, vidmaz, dažas dziesmas, kuras spēsiet nosaukt vai pat noungot. Tāpat arī ar auto modeļiem katram ražotājam ir tādi, kas neļaus to sajaukt ar konkurentu. 1929. gadā Auburn prezentēja vienu no ievērojamākajiem darinājumiem Auburn Cabin Speedster. Pludlīnijas, divu durvju, alumīnija virsbūve, bija stilista un rnīcas vadošā testu pilota Veida Mortona  ( Wade Morton) darbs.

Mēģināja izveidot aerodinamiski pilnīgu virsbūvi, lai sasniegtu lielāku ātrumu.  Pie visiem riteņiem bija viegli spārni, kas noderēja , drīzāk, kā dubļu sargi ,nevis aptecētāji. Mašīnai izmantoti standarta, vieglā auto Auburn 8-88 agregāti. Šo modeli Auburn iecerēja, galvenokārt, lai piedalītos vairāku stundu sporta brsucienos. Sēdekļi tika konstruēti tā, tikasacīkšu braucējs justos ērti garajās sacīkstēs. Šasiju no apakšas sargāja  gluds panelis, bet rezerves riteni stiprināja aizmugurējā pārkarē. Auto maksimālais ātrums bija 160 km/h. Diemžēl izdevās uztaisīt tikai vienu šādu auto ar 125 zs motoru un vienīgā mašīna gāja bojā ugunsgrēkā, Losandželosas auto izstādē.

Sērijā Speedster ( ražošanā no 1929. gada) iekļāva standarta, vieglo auto modeļu sportiskās versijas ar pludlīnijas virsbūvēm. Šīs sērijas bāzes modelis bija Auburn 851 Speedster ar garu, vaļēju, divvietīgu virsbūvi. Auto bija ķīļveida radiators un dubults vējstikls, masīvi, noapaļoti  spārni uz priekšējiem un aizmugurējiem riteņiem. Bagāžas nodalījums atradās šaurajā, aizmugures daļā,  sauktā par zivs asti un pie tā tikt varēja tikai no salona. Motora pārsegam ārpusē, no kreisās puses, izveitojās hromētas caurules, pa kurām dzinējam ienāca gaiss no centrbēdzes kompresora, kurš griezās sešas rsizes ātrāk par kloķvārpstu. Tas ļāva Lycoming astoņu cilindru motoram iegūt papildus trīsdesmit procentus jaudas. Šo motoru ievieda pēc izgāšanās ar V veida 12 cilindru agregātu. Vēl pie interesantiem tehniskiem ridinājumiem pieskaitāms  divpakāpju galvenais pārnesums, kas nodrošināja transmisijas darbu ekonomiskajā vai sporta režīmā. Ātrumu pārslēgs atradās uz stūres kolonnas. 1935. gada jūlijā, ar šī modeļa speciālo versiju, izmēģinātājs Eds Dženkins uzstādīja rekordus – attīstīja 112 km/h ātrumu jūdzi garā distancē ar startu no vietas un 168 km/h startējot gaitā. Savukārt 12 stundu braucienā vidējais ātrums bija 166 km/h.

Citas intereses.

Kad ,1932. gdā, Auburn Speedster sāka piedāvāt ar jaunu V veida 12 cilindru motoru tas izrādījās aplams solis. Auburn cenas ziņā bija lētāks par konkurentiem Cadillac un Packard ar tādiem pašiem dzinējiem. Pircēji, kas varēja atļauties auto ar 12 cilindru motoru nevēlējās pirkt lētu spēkratu, bet tie, kam pa prātam bija lētākas mašīnas negribēja maksāt par liekajiem cilindriem. Pārdošanas rādītāji kritās un Kordam, uz to brīdi, jau bija citas intereses. Viņš atstāja Auburn novārtā, sastrīdējās ar partneriem un aizbrauca uz Angliju. Par Auburn vadītāju atstāja Duesenberg nodaļas šefu Haraldu Eimsu.

Pēc eimsa lūguma Duesenberg dizainers Gordons Berigs  veica pārbūves darbus pēdējai no Auburn mašīnām – Auburn Speedster pārgāja uz astoņu cilindru motoru , izveidoja auto šauro aizmuguri.

Auburn galvenajā mītnē Auburnā atrodas Auburn-Cord Duesenberg  muzejs.