Premjerministres lidojumiem piemērots motocikls! Stāsts par Flying Merkel marku no ASV!
Šķiet, ka esmu atradis risinājumu bijušo, esošo un topošo premjerministru lidojumu problēmai! Lidot var arī ar motociklu. Jo vairāk, ja motocikls saucas Flying Merkel un Angela Merkele ir bijusī Vācijas kanclere
Metam jokus pie malas! Nopietni runjot, Flying Merkel marku dibināja inženieris vārdā Džo Merkels (Joe Merkel), kurš 1902. gadā uzsāka motociklu projektēšanu. Viņš strādāja Milvoki pilsētā un savam motociklam nolēma izmantot Indian motocikla motoru ar vienu cilindru un 316 kubikcentimetru darba tilpumu. Pienāca 1910. gads un Džo izstrādāja divu cilindru motoru. Pēc gada par Flying Merkel ražotnes īpašnieci kļuva Miami Cycle Manufacturing kompānija no Midltaunas Ohaio štatā. Tieši tad oriģinālo nosaukumu Merkel Light nomainīja ar Flying Merkel, bet par firmas krāsu kļuva oranžā, kuru vēlāk nosauca par ‘’’Merkel orange’’’. Ar Flying Merkel marku motociklus izlaida no 1911. līdz 1915. gadam.
Firmas reklāmas sauklis bija ‘’All roads are smooth toThe Flying Merkel’’. Visi ceļi priekš Flying Merkel ir gludi.
Par Flying mekel markai raksturīgām dizaina iezīmēm kļuva degvielas tvertnes forma un aizmugurējā balstiekārta ar monoamortizatoru. Motorā izmantoja lodīšu gultņus nevis bronzas ieliktņus. Ieplūdes vārstu darbināja ar izciļņa pievadu. Motora eļļotājs darbojās ar droseļvārstu.
Flying Merkel 1911. gada ielas versijai uzstādīja 884 kubikcentimetru motoru un divu pakāpju pārnesumu kārbu. Motora jauda bija 6 vai 7 zs. Spēka agregātam bija ķīļsiksna ar regulējamu priekšējo skriemeli. Motociklam bija aizmugurējā bremze ar rokas vadību. Par motociklu bija jāsamaksā veikalā $325 un varēja braukt ar 90 km/h maksimālo ātrumu. Bija arī Flying merkel sacīkšu versija, kura paredzēta treka sacensībām. Tādam motociklam uzstādīja 997 kubikcentimetru motoru, bet bremžu nebija.
Oranžs kā Halovīna ķirbis ir arī attēlos redzamais 1914. gada Flying Merkel 471 motocikls. Šis modelis bija sava laika superbaiks ar maksimālo ātrumu teju 100 jūdzes stundā. Tam bija uzstādīts V veida divu cilindru motors ar 1000 kubikcentimetru darba tilpumu un pilnveidota priekšējā un aizmugurējā balstiekārta. Starp Flying Merkel inovācijām jāmin arī priekšējā dakša ar atsperēm saukta par (“truss fork’’), kuru patentēja Džo Merkels. Motociklam bija automātiski pilošs eļļas padevējs, kuru vēlāk nokopēja Indian un Harley Davidson.
Flying Merkel markas sportiskais panākums bija uzvara 1914. gada izturības braucienā no Čikāgas uz Sentluisu.
Kristiāns Andersons
Komentāri: