Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Ja tā ir mīļotā vīrieša jeb gādīgā tētuka dāvana, tad cepuri nost un kāju virsū! Vispirms jau tāpēc, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās un, beidzot ar tīri praktisku piegājienu lietai – ja ģimenes galva ir kā minimums A6 īpašnieks, tad kāpēc gan meitai vai sievai neveikt apkopes pie tā paša meistara tajā pašā servisā? Bet ko tad nu es te tā par meitām un sievām vien – gan jau ka arī dēls būtu pelnījis mazu jauku dāvaniņu, piemēram, skolu beidzot.

Taču ja Audi A3 Sportback pārvēršas par apzinātu pirkumu bez viltus un maldiem pie pilnas apziņas notāra klātbūtnē, tad gribi negribi šim zirģelim zobos tomēr ieskatīsies. Un ko tad mēs tur saskatīsim?

Zobi visi balti, stipri un veseli! Pats galvenais, ka visi uz vietas, lai gan te nu nedaudz ieslēdzas “princese uz zirņa” sindroms un gribot negribot jāsāk meklēt, kur gan varētu piekasīties. Piekasīties galvenokārt ne tāpēc, lai jēl kādā veidā noniecinātu Audi centienus piespiest mīlēt Raini kompaktnieka izskatā, bet tāpēc, lai visiem iespējamiem paņēmieniem attaisnotu savu “jā” vārdu pie veikala letes.

Iespējams, tas vairāk gan pieskaitāms pie filozofiskas dabas jautājumiem – kam gan vispār ir domāts premium klases kompaktnieks? Audi nebūt nav vienīgais, kas piedāvā augstas raudzes “tautas klases” kompaktos braucamrīkus un kopējā cenu sarakstā nav arī nedz tie dārgākie, nedz lētākie.

Droši vien kaut kur plašajā Vācijā, kur naudu skaita citās kategorijās un tas, kas pie mums ir dārgi, tur ir tieši laikā, Audi A3 Sportback tiks izpirkti biezā slānī. Pie mums gan bagātie ļauži paraduši katrā sīkumā izcelt savu piederību citām dimensijām un diez vai samierināsies ar kompaktklasi. Un, ja pilnīgi godīgi, tad tāds nepārprotams “wow” efekts šoreiz izpalika. Izpalika, gluži tāpat, kā jebkurā citā premium kompaktklases automobilī.

Tas, ka šis auto pieder pie kuplās vācu autobūves saimes, nerada nemazākās šaubas jau pirmajā acu mirklī. Pedantiski precīzi lukturi gan priekšā gan pakaļā, ar cirkuli un līneālu rasētās virsbūves līnijas. Ne milimetra kaut kā lieka vai “gaisā plīvojoša” – kā tikko noskūts Džordža Klūnija zods.

Tradicionālā Audi radiatora reste, kuru nevar sajaukt ne ar vienu citu. Iespaidīgie gaisa difuzori purngalā it kā like domāt par kaut ko mega jaudīgu un sportisku, lai gan… Cik arī bieži “baltā apkaklīte” nestaigātu uz sporta zāli, viņš ir un paliek tikai pedantisks klerks. Pat, ja izspiež 200 kilogramus guļus stāvoklī!

Priecīgs notikums ir tas, ka salīdzinoši ar iepriekšējo paaudzi, Audi inženieri ir pratuši tikt vaļā no 90 kilogramu liekā svara un nu Audi A3 Sportback sver vien 1205 kilogramus.

Salona iekārtojumā pedantisma netrūkst – viss smalks, precīzs, perfekts un tieši tur, kur tam jābūt. Nedaudz ieliekts instrumentu panelis, uz vadītāju virzīta viduskonole, ērti un vienkārši sēdekļi. Smalkajā priekšējā panelī īsti nav atradusies vieta nebūt ne mazajam multimediju ekrānam, tāpēc tas iekārtojies paneļa augšpusē un, godīgi sakot, daudz ērtāks šķiet tad, kad iebīdīts speciālajā atverē. Nē, ne tāpēc, ka ekrānam būtu kāda dizainiska ķibele! Gluži vienkārši tik nelielai automašīnai lielais izbīdītais monitors šķiet nedaudz par lielu un pilnībā pietiktu ar kaut ko līdzīgu kā Volkswagen up! risinājumam. Vismaz ceļš būtu pārskatāmāks.

Turpinot meklēt kaut kur noslēpto zirni, “wow” efekts pazuda vēl vairāk, kad skatam pavērās parasti auduma sēdekļi. Itkā jau sportiski un ar raupju skujiņā austu audumu, bet tomēr audumu. Automobilī, kurš maksā 34 904 eiro.

Nedēļas nogali pavadījām ar Audi A3 Sportback Ambition. Pavisam ir trīs standarta aprīkojuma līmeņi – Attraction, mūsu Ambition un visbeidzot Ambiente.  Lai starp tiem būtu manāmas atšķirības, kādā no tiem pieejami parasti dzelzs riteņu diski, kādā vieglmetāla piecu spieķu 17 collu diski un kādā 15 spieķu 16 collu diski. Vēl var būt stūre ar trīs vai četriem spieļiem, atšķirties sēdekļu auduma faktūra un vēl šādi tādi sīkumi – salona apgaismojums, sliekšņi ar alumīnija apdari utt. Starpcitu ādas apdare jebkurā gadījumā ir tikai un vienīgi papildus opcija.

Mūsu ceļi ved pa Austrumlatvijas ārēm, kur atšķirībā no galvaspilsētas, varam priecāties par sniegu ne tikai koku zaros, bet arī ceļmalās un uz paša ceļa. Līdz ar to pilnā mērā varam izjust to, ka auto vadāmības ziņā ir tik pat perfekts, cik vizuāli. Stūres reakcija aprēķināta milimetros, tāpēc pat ļoti jāpacenšas, lai kaut ko izdarītu nepareizi. Par divu litru turbodīzeli ar 150 zirgspēku jaudu arī sūdzēties nav pamata. Viss notiekās! Man gan ekonomiska braukšana visticamāk gēnos nav ierakstīta jo vidējais degvielas patēriņš teju 500 nobrauktos kilometros iestrēga starp septiņi un astoņi, kas modernam dīzelim ir prāvs rādītājs. Taču jāņem vērā, ka uz satiksmes noteikumiem dažbrīd tika pievērtas acis, ka sniegotos lauku ceļos  dzinējam nācās padarboties ar piepūstiem vaigiem un, ka zināmu ceļa posmu tomēr veicām arī pilsētās. Gan jau, ka miermīlīgi dudinot pa ideālu autobāņa asfaltu ar ieslēgtu kruīzkontroli uz 140 km/h, patēriņš nostātos tur, kur tam jābūt – ap 5 vai pat zemāk.

Ar vienu gan Audi inženieri pārcentušies – skaņas izolācija! Dažubrīd pat pārņem sajūta, ka esi ieslēgts barokamerā un tūdaļ pazudīs zemes pievilkšanas spēks. Par to, ka darbojas dzinējs, kurš mūsu gadījumā kā nekā ir  divu litru dīzelis, var pārliecināties tikai paveroties uz tahometra bultiņu. To, ka aizmugurē sēdošajam iekurkstas vēders var saklausīt vēl labāk, kā pagrieziena rādītāja ritmisko klakšķi. Te arī priekšējo gaisa difuzoru centieni uzsvērt sportiskumu pazūd klusumā. Lai gan patiesībā jau tas ir neaprakstāmi patīkami…

Secinājums? Gluži vienkāršs – ja Latvijas autožurnālista vidējā alga būtu rakstāma ar četriem cipariem un pirmais no tiem nebūtu zemāks vismaz par 2, tad Audi A3 Sportback būtu spēcīgs  cīnītājs par manu sirdi un bankas kontu. Galvenais arguments vienas klases un vienas cenu kategorijas izvēlē ir visnotaļ banāls – patīk vai nepatīk. Ar tiem slēptajiem zirņiem jau arī ir tā, ka vienam patīk gulēt uz naglām, citam ūdensgultā – visiem labs nebūsi nekad. Audi A3 ir lielisks! Atliek vēl tikai Latvijā radīt sociālo slāni, kam to piedāvāt…

Epilogs. Šķiet, Volkswagen koncerns pats sev kļuvis par nežēlīgāko konkurentu padarot jauno Golf VII tik sasodīti labu un pietuvinātu premium klasei. Taču tas jau ir pilnīgi cits stāsts un par to parunāsim kādu citu reizi. Par jauno Golf VII!