Sacīkšu auto no Beļģijas ar Maybach dirižabļa sirdi! Stāsts par Metallurgique automobiļu marku!
Ja pirms mēneša braucām ēst cepelīnus ar lepno Maybach Type 12 Zeppelyn DS8, tad tagad aplūkosim līdzīgu sporta braucamo no Beļģijas. Runa ir par fotogrāfijās redzamo Metallurgique Maybach 21 Litre Three Seater Special, kurš ražots 1907. gadā.
Beļģu uzņēmums no Marjēnas au Pontas pilsētas – Societe Anonyme L’Auto Metallurgique darbojās no 1898. līdz 1928. gadam. Pirms automobiļiem firma ražoja dzelzceļa lokomotīves un ritošo sastāvu.
Pirmie automobiļi tapa 1900. gadā un tiem uzstādīja divu cilindru motoru ar 4,5 zs jaudu . šiem modeļiem bija ķēdes pārvads. Jau 1903. gadā kompānijai pievienojās Ernsts Lemans ( Ernst Lehmann), kurš divus gadus vēlāk izstrādāja jaunu modeļu saimi. Tā līdzinājās modernajiem Daimler markas spēkratiem , jo Lemana kungs pirms tam būvēja Mercedes mašīnas Daimler rūpnīcā. Jaunās Metallurgique mašīnas lepojās ar presēta tērauda šasiju, dzenošo aizmugures tiltu, kardāna pārvadu, augstsprieguma aizdedzi.
Kā papildus labumu piedāvāja elektrisko apgaismojumu ar dinamo mašīnu. Šasijai uzņēmums deva gada garantiju. Virsbūves Metalurgique spēkratiem tapa Van Den Plas Carrosserie ateljē. Mašīnas galvenokārt eksportēja uz Lielbritāniju. Kopš 1906. gada parādījās četru cilindru spēka agregāts ar 10 litru darba tilpumu. Tā jauda bija apaļi 100 zs, bet maksimālais auto ātrums ar tādu motoru sasniedza 160 km/h. Par pirmo pēc kara modeli kļuva 26/60 , kuram bija visu riteņu bremzes. Metallurgique marku 1927. gadā iegādājās mums jau pazīstamais Beļģijas automobiļu ražotājs Minerva. Par tā vēsturi lasiet šeit: https://www.autodroms.lv/luksusa-automobilis-no-belgijas-minerva/
Brūnais Mettalurgique Maybach sākotnēji tika apgādāts ar 10 litru motoru.
Taču amerikāņu sacīkšu braucējs Deivids Brūss- Brauns ( David Bruce – Brown) nebija apmierināts, jo nespēja sasniegt solītos 100 km/h. Viņš 1919. gadā atgrieza mašīnu Metallurgique un rūpnīca nomainīja motoru ar Maybach Type AZ 21 litra , sešu cilindru spēkstaciju, kura izmantota Zeppelyn dirižabļa darbināšanai. Tagad griezes moments solījās būt 1000 mārciņu pie 1000 apgriezieniem minūtē. Projekts nesanāca veiksmīgs. Mašīna ar dirižabļa dzinēju gan palika nevadāma un arī maksimālais ātrums bija neliels.
Pēc pirmā pasaules kara mašīna nonāca Lielbritānijā. Auto piederēja sacīkšu braucējam Ernestam Eldridžam ( Ernest Eldridge) , bet vēlāk tika pārdots. Mašīnu atrada pamestu šķūnī Brundalā, Norfolkā 1951. gada aprīlī. Laimīgais atradējs bija kolekcionārs Duglas Ficpatriks ( Douglas Fitzpatric). Pie viņa auto bija līdz astoņdesmito gadu vidum. Ar to brauca arī sacīkstēs. 
Tad auto pārdeva tagadējiem īpašniekiem. Ar Metalurgique Maybach 2015. gadā kalnā braukšanas sacīkstēs Chateau Impney piedalījās bijušais Veteran Car Club prezidents Braiens Mūrs ( Brian Moore).
Kristiāns Andersons
Komentāri: