Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Vēl svaigā atmiņā ir televīzijas kadri no nesenās pagātnes, kur redzams Žans Tods kopā ar Mihaelu Šūmaheru pēc kārtējās Ferrari uzvaras F1 sacīkstēs. Fanu tribīnes toreiz bija tikpat sarkanas kā šodienas stāsta varone Lamborghini Miura. Auto restaurācija notika 13 mēnešu garumā. Darbus veica uzņēmuma Lamborghini nodaļa Polo Storico, kura restaurē markas klasiskos modeļus. Automobilis Lamborghini Miura SV ar šasijas numuru 3673 tika salikts kopā 1972. gada 11. novembrī. Šasijas numurs nāca no 1968. gada Miura S spēkrata, kurš tika iznīcināts avārijā. Interesanti, ka veco šasijas numuru izmantošana tajā laikā bija izplatīta sporta automobiļu ražotāju vidū . Galvenokārt to darīja, lai pasargātu klientu no augstu ievedmuitas nodokļu maksāšanas jaunam automobilim, atsevišķās valstīs. Saglabājās arī iepriekšējie auto reģistrācijas numuri un dokumenti. Par pirmo mašīnas īpašnieku 1972. gada beigās kļuva lidotājs no Dienvidāfrikas Artūrs Mečins. Auto krāsa saucas Rosso Corsa. Sliekšņi Toda spēkratam zaigo zelta krāsā.
Restaurācijas laikā auto pilnībā izjauca un pārbaudīja detaļu marķējumu. Pārliecinājās, ka detaļas sakrīt ar   Lamborghini arhīvā esošajām automašīnas   montāžas piezīmēm. Auto atjaunoja atbilstoši tā sākotnējām specifikācijām. Restaurētās mašīnas atslēgas Toda kungs saņēma no paša Lamborghini šefa Stefano Domenikali rokām.
Daži vārdi par Lamborghini Miura modeļa vēsturi!
Viens no labākajiem modeļiem firmas vēsturē bija Lamborghini Miura.
1965. gada Turīnas auto izstādē parādīja šasiju ar noņemtu virsbūvi, kas pie-saistīja vispārējo uzmanību. Tās platforma bija izveidota no štancētā tērauda . Tajā bija paredzēta vieta dzinējam un balstiekārtai. Bez tam, svara samazinā-šanas nolūkā, tā bija perforēta.
Aiz zemās, bet platās, divvietīgās kabīnes atradās četru litru, 3939 kubikcen-timetru Lamborghini V12 dzinējs no 400 GT , 5 pakāpju pārnesumu kārba un galvenais pārvads. Šāds novietojums vienotā karterī bija ļoti veiksmīgs.
Daudzi domāja, ka tas ir sacīkšu automobiļa prototips , kamēr 1966. gada Ženēvas auto izstādē šasija neparādījās atkal ar Miura marku. Šoreiz jau ietērp-ta lieliskā čaulā, kuras autors bija Marčello Gandini ( Marcello Gandini) no firmas ‘’Bertone’’.
Miura bija pirmais Lamborghini automobilis ar centrā novietotu dzinēju. Tas aizveda līdz uzvarai pār Ferrari pēc astoņiem gadiem. Spēkrats bija labi aprī-kots un nostrādāts. Tehnisko raksturojumu ziņā mašīna atbilda pasaules standartiem.
Balstiekārta uz atsperēm un trijstūrveida svirām padarīja braucienu komfor-tablu un veicināja labu riepu saķeri ar ceļu . Lai gan pie vislielākajiem ātru-miem automobiļa vadīšana prasīja ievērojamu nervu spriedzi.
Automobilim sākotnēji bija 350 zs jaudīgs dzinējs ( P400 modelis), bet vēlāk, līdz ar atbilstoši mainītu šasiju un uzlabotu aerodinamiku, dzinēja jauda pie-auga līdz 370 zs modelī P400S ( 1969. gads). Vēlāk sekoja Miura galīgais va-riants, 1971. gada modelis SV, kur dzinēja jauda pieauga līdz 385 zs . Miura SV maksimālais ātrums pārsniedza 274 km/h , bet ieskrējiens līdz 97 km/h aizņēma 5,9 sekundes. Savukārt 160 km/h atzīmes sasniegšanai bija nepie-ciešamas 14 sekundes. Miura ir spāņu vēršu suga, kas domāti korridai.
Kristiāns Andersons