Savs RAF markas automobilis bija arī Čehijā! Daži vārdi par 1909. gada RAF H10 kabrioletu!
Izrādās, ka RAF nodaukums bijis ne tikai mūsu busiņam, kas savā laikā pavadīja olimpisko uguni, bet arī limuzīnam no Čehijas. Runa ir par Reichenberger Automobile Fabrik ( RAF) ražotni, kura dibināta 1907. gada jūnijā. Pie firmas šūpuļa stāvēja vīrs vārdā Teodors fon Libigs (Theodor von Liebieg). Viņš bija tekstila ražotājs un sacīkšu braucējs.
Sākumā pēc licences izlaida Loreley Wagen automobili, bet par vienu no pirmajiem pašu RAF ražojumiem skaitāms Model T ar četru cilindru motoru, kura darba tilpums bija 4,5 litri, bet jauda 30 zs. Auto varēja lepoties ar visu četru riteņu bremzēm. Jaunumu nodemonstrēja 1908. gada Parīzes automobiļu izstādē. Virsbūva mašīnai bija dārga. Izlaida arī versiju ar divu cilindru motoru. Attēlā redzamais modelis RAF H10 parādījās 1909. gadā. Tam arī bija četru cilindru motors, bet spēkstacijas darba tilpums pieauga līdz 5,3 litriem. Savukārt jauda bija 45 zs. RAF H10 maksimālais ātrums bija apaļi 90 km/h. Tas jau ir atļautais ātrums uz šosejas mūsdienās. Transmisija bija četru pakāpju mehāniskā.
Kravas furgona funkcijas pildīja modelis FW25 ar 3,05 litru darba tilpumu. RAF 14/18 automobilim dzinēju, sajūgu un transmisiju novietoja uz apakšrāmja. To varēja viegli noņemt no šasijas un veikt remontdarbus.
Konstruktora Paula Hences ( Paul Henze) vadībā tapa dārgā gala modeļi C25 ar 5,7 litru darba tilpumu un RAF 28/32 ar motora darba tilpumu 3,5 litri. Ļoti dārgā cena saistīta ar to, ka šos modeļus varēja izlaist ierobežotā skaitā.
Pēc licences uzņēmums Varel Hansa -Werke ražoja Hansa 6/14HP un Hansa 10/22HP modeļus. Kopš 1908. gada ražošanā bija kravas mašīna ar 4,5 litru motoru. Dzinējs atradās zem šofera sēdekļa.
Ar Daimler Motor Company no Lielbritānijas RAF noslēdza licences vienošanos par Naita ( Knight) bezvārstu motoru ražošanu. Tā 1912. gadā tapa modelis LK1 ar 35 zs Naita motoru. Tajā par gāzu sadali atbildēja čaulas. Šādu sistēmu sauca par Naita motoru, jo to izgudroja Čarlzs Īels Naits ( Charles Yale Knight). Šajā dzinējā gāzu sadales mehānismā izmantoja plūsmdali. Ieplūdes un izplūdes čaulas, ar iegriezumiem, pārvietojās pa cilindru asi. Čaulas savienoja degkameru ar ieplūdes vai izplūdes kolektoriem. Čaulas darbināja kloķa-klaņa mehānisms, kas bija savienots ar sadales vārpstu. Tādējādi dzinējs bija kluss un elastīgs ar lielu jaudu.
Ražotne finansiālu problēmu dēļ 1912. vai 1913. gadā nonāca Laurin & Klement uzņēmuma īpašumā.
Kristiāns Andersons
Komentāri: