Sienas otrajā pusē
Kristiāns Andersons
Reiz bija tādi laiki, kad Berlīne tika sadalīta divās daļās ar sienu. Berlīnes mūra abās pusēs bija savs tautas auto. Vācijas Federatīvās Republikas ceļos ripoja VOLKSWAGEN BEETLE par kuru nesen rakstījām, bet Vācijas Demokrātiskās Republikas autobraucējiem tika savs pavadonis. Tieši tā tulkojumā no vācu valodas sauc TRABANT ar kuru izbrauksim šoreiz. 1949. gadā uz AUDI un DKW veco rūpnīcu bāzes tapa uzņēmums IFA. Tajā ražoja IFA markas automobiļus F- 8 un F-9,kas bija pirmskara DKW produkcijas analogi. Trīsdesmito gadu beigās Vācijā auga nedārgo, bet labo DKW automobiļu popularitāte. Atceros, ka seno spēkratu salidojumā dzirdēju DKW abreviatūras atšifrējumu krievu valodā – дерево, клей и вода. Kara ieviestās metāla kvotas lika inženieriem sadarbībā ar ķīmiķiem radīt jaunu materiālu virsbūves paneļiem – duroplastu ,kuru ieguva no tekstilrūpniecības atkritumiem un fenolformaldehīdu sveķiem. Pēc kara Austrumvācijas pusē nonākušajai Cvikkavas ( Zwickau) rūpnīcai trūka tērauda un tika nolemts izmantot plastmasu –duroplastu. Ar tekstila atkritumiem izlīdzēja PSRS. 
1957. gada novembrī dzima TRABANT P- 50 ar priekšējo riteņu piedziņu, kā DKW F- 8, rindas divtaktu, divu cilindru 500 kubikcentimetru, gaisa dzesēšanas dzinēju un divu durvju virsbūvi. Tā tērauda karkasu apdarināja ar duroplasta paneļiem. Auto svars bija 620 kilogrami, bet maksimālais ātrums bija 90km/h. Spēkrats, atšķirībā no citiem sugas brāļiem, varēja atļauties korozijai parādīt garu degunu. Pārnesumu pārslēgšanas svira atradās uz priekšējā paneļa. Motora jauda bija 19 zs. 1963. Gadā modelim P-600 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz 594 kubikcentimetriem . Pēc gada sekoja modelis P-601 ar motora jaudu 26 zs Nākamajā gadā nāca TRABANT ar universāla virsbūvi . Savukārt 1979. gadā parādījās vaļējais variants TRAMP. Trīsdesmit divu gadu laikā kopā saražoja vairāk nekā 3miljonus TRABANT automašīnu. Mazā mašīnīte kļuva par, masveida braucamo Austrumeiropā, un ļaudis stāvēja gadiem ilgi rindā pēc sava ‘’Trabi’’. Ražošanu pārtrauca 1991. gada aprīlī kad Berlīnes mūra gabaliņi jau bija kļuvuši par suvenīriem atslēgu piekariņos , jau no citiem auto. Rūpnīca nonāca VOLKSWAGEN īpašumā. 
2009. gada Frankfurtes auto izstādē mēroga auto modelīšu ražotājs no Vācijas Herpa Miniaturmodelle GmbH nodemonstrēja konceptautomobili NEW TRABANT . Spēkratam uzstādīja 64 zs elektromotoru , kas ļāva sasniegt virs 130 km/h lielu ātrumu un nobraukt vairāk nekā 250 kilometrus. Litija jonu bateriju pakotne atradās starp aizmugurējo asi un transmisijas tuneli.
Mans auto mana pils.
Tā lepni varēja teikt tie šoferīši, kuru braucamrīks nesa WARTBURG vārdu. Nosaukums WARTBURG nāca no vietējās pils. Nelielais automobiļu ražošanas uzņēmums no Eizenahas pirmo spēkratu ar WARTBURG nosaukumu izgatavoja 1898. gadā. Šī mašīna bija franču auto DECAUVILLE kopija . Automobili aprīkoja ar aizmugurē novietotu viencilindra 765 kubikcentimetru motoru ar gaisa dzesēšanu, kura jauda bija 5 zs. Auto spēja attīstīt 40 km/h lielu ātrumu. Kopš 1903. gada izlaida dažus automobiļus ar dzinēja jaudu 4,5, 8,5 un 10 zs, bet gadu vēlāk visu programmu sāka piedāvāt ar DIXI marku. Pēc dažiem gadiem tā nosauca arī uzņēmumu, jo tas bija pārdots. Atpazīstams ražotājs kļuva 1927. gadā kad izlaida nelielo automobili DIXI 3/15 PS DA1, kurš tapa pēc angļu AUSTIN SEVEN licences. Interesanti, ka cieša saistība ar Eizenahas rūpnīcu bija BMW, jo tieši turpat, kur savulaik ražoja WARTBURG tapa arī pirmais auto ar BMW nosaukumu. 1928. gadā BMW iegādājās Eizenahas rūpnīcu un kopā ar rūpnīcu BMW īpašumā nonāca arī licence AUSTIN SEVEN ražošanai. 1929. gada vasarā tapa DIXI 3/15 PS DA2, kas nesa BMW logo. Pēc Otrā Pasaules kara Eizenahas rūpnīca nonāca VDR teritorijā . Sākotnēji tur izlaida pirmskara DKW automobiļus ar IFA marku.
Kopš 1956. gada sāka ražot jaunu sedanu , kuram deva agrāko nosaukumu WARTBURG. Tas bija vienkāršs , četrvietīgs WARTBURG 311 ar priekšējo riteņu piedziņu. Dzinējs bija divtaktu ar trim cilindriem un ūdens dzesēšanu. Pārbūvētais, gareniski novietotais spēka agregāts un progresīvā priekšējā piedziņa ar pusass šarnīriem nāca no pēdējā pirmskara DKW. Sākotnēji auto atgādināja pārveidotu IFA- 9 ar jaunu virsbūvi, bet ar laiku tika tehniski modernizēts un ieguva pilnīgi jaunu šasiju. Dzinējam eļļu pievienoja pie degvielas. , jo eļļošanas sistēmas zem motora nebija. WARTBURG 311 ražoja līdz 1965. gadam. Togad izlaida modeļa 311 modificētu versiju WARTBURG 312 ar elementiem no jaunā vēl neiznākušā WARTBURG 353. Iekšējā tirgū šī mašīna skaitījās prestižāka par TRABANT. 
1966. gadā parādījās uzlabotais variants WARTBURG 353 ar modernāku, kantaino , itāļu konstruētu virsbūvi kam bija lemts sagaidīt Vācijas apvienošanos. Modifikācijai 353 W TOURIST ar universāla virsbūvi aizmugurējās durvis bija no plastmasas. Bija arī pikaps TRANS. Kopš 1988. gada WARTBURG tika pie četru taktu, 1,3 litru VOLKSWAGEN dzinēja. Šī modifikācija saucās WARTBURG 1300. WARTBURG bija rāmja konstrukcija un rāmim ražotājs deva 25 gadu garantiju. Pēc Berlīnes mūra krišanas WARTBURG cena bija līdzvērtīga otrās paaudzes VOLKSWAGEN GOLF ( DM 20 000). Tā WARTBURG kļuva konkurēt nespējīgs. 1991. gadā Rūpnīcu nopirka OPEL. Sacīkšu automobilim MELKUS RS1000 uzstādīja vidū iebūvētu WARTBURG 353 trīs cilindru , divu taktu dzinēju. Spēkrats sastāvēja no WARTBURG detaļām, bet plastikāta virsbūve bija veidota pēc pasūtījuma. Laika posmā no 1969 – 1979. gadam saražoja 101 šādu spēkratu. 2005. gadā entuziastu grupa savāca kopā pēdējo WARTBURG 353 un nodeva to Vācijas vēstures muzejam Bonnā. Lūk , šādas mašīnas vizināja cilvēkus sienas otrajā pusē. Mūra vairs nav, bet TRABANT modelītis ir labs suvenīrs, ko atvest no Berlīnes.
Komentāri: