Sildot pakaļu auto sēdeklī, tādu kaifu nenoķersi
Kad pēdējo reizi esam ar plikām pēdām pieskārušies Mātei Zemei? Pirms gada? Diviem? Desmit? Nu labi, jau labi. Jūras malā pa baltajām smiltiņām gan jau ka vēl šogad pabradājām un arī tas nav slikti. Bet enerģija nāk no zemes. No parastas meža takas, čiekuriem, akmens oļiem, mālainas peļķes, salmiem…
Droši vien nojautāt, ka neesam mājās sēdējuši un devušies kādu piedzīvojumu noķert. Un pareizi jau arī ir, jo vienudien lecām automobilī un stūrējām uz Valguma pusi! Uz to pašu vietu, kur nelielā, bet gleznainā Valguma ezera krastā kādreiz par dabas skaistumu tīksminājās dažāda ranga padomju laiku bigbosi. Tagad tur saimnieko Latvijā labi pazīstams žurnālists, redaktors un pat avīzes un visas izdevniecības bijušais īpašnieks. Un saimnieko labi, jo šāda izprieca Latvijā ir tikai viena un tā atrodas tieši šeit – baskāju taka Valguma pasaulē!
Šķiet, kas gan tur liels? Nostaigāt ar basām kājām pa taciņu… Sāksim ar to, ka “taciņa” ir nedaudz virs diviem kilometriem, tā kā nekustīga dzīves veida piekritējiem jau tas ir īsts pārbaudījums. Otrkārt jau pēc pirmajiem akmeņainajiem metriem gribas visam atmest ar roku un doties uz bufeti. Tomēr nē… Vēl daži soļi un pamostas spīts – es taču neesmu mīkstais! Beigu beigās pievarēti visi divi kilometri, pēdes deg kā ugunī un sasodīti patīkama sajūta! Gan tāpēc, ka esi to paveicis, gan tāpēc, ka tavas līdz šim nošķiebtajās baseinčībās pasargātās pēdas beidzot sapratušas, ko nozīmē saikne ar dabu.
Granīta šķembas, rupja grants, keramzīts, čiekuri, mitras smiltis, kūdra, salmi, baltā māla dubļu vannas, akmentiņi upes gultnē, apaļīgi koka baļķēni un sazin kas vēl ar katru soli rada arvien lielāku un lielāku dzīvesprieku! Bet ko nu mēs te gari stāstīsim? Pārbaudījuši esam un par labu atzinuši arī! Tagad jūsu kārta.
Tā kā šķēršļu josla nav īpaši plata, tad brīdinājums tiem, kas grasās uz “Valguma pasauli” kopā ar bērneļiem. Ratiņi nav tas ērtākais veids, jo vietām ceļš ved pat pa upi. Savukārt pat zīdainim būs patīkami sajust zem mazajām pēdiņām īstu zemes siltumu. Lai arī uz mazu mirklīti un tad atkal tētim vai mammai opā!
Komentāri: