Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Amerikāņu mecosoprāns Greisa Bambrija ( Grace Bumbry) fotoattēlos pozē pie sava 1967. gada LHD Miura P400 automobiļa. Trīs burti LHD ( left hand drive) norāda uz stūri kreisajā pusē.
Greisas Bambrijas karjera ilga vairāk nekā trīs gadu desmitus. Viņa uzstājusies arī Baireitas festivālā Vācijā.
Kādā no intervijām slavenais diriģents Herberts fon Karajans ( Herbert von Karajan) teicis, ka uz viņu atstāja iespaidu Greisas Bumbrijas oranžsarkanā Miura, kas tika novietota blakus maestro Ferrari.
Satikšanās vieta bija pie Salzburger Festspielhaus koncertzāles, kas projektēta Zalcburgas festivālam.
Herberts von Karajans teicis, ka Miura motora skaņa viņa ausīm ir kā mūzika. Manuprāt, labākais kompliments kādu Lamborghini Miura radītāji varēja vēlēties.
Austriešu diriģents bija īsts auto entuziasts. Par Herberta fon Karajana rūcošo orķestri var lasīt šeit: https://www.autodroms.lv/slavena-dirigenta-rucosais-orkestris/
Greisa Bambrija esot bijusi droša un braša braucēja ar sportiskām ambīcijām. Noņemot skaidu savai Lamborghini Miura, Moncas trasē, viņa brauca tik droši kā F1 čempions Huans Manuels Fanhio ( Juan Manuel Fangio).
Lamborghini Miura uzskatāms par vienu no labākajiem modeļiem markas vesturē.
1965. gada Turīnas auto izstādē parādīja šasiju ar noņemtu virsbūvi, kas piesaistīja vispārējo uzmanību. Tās platforma bija izveidota no štancētā tērauda . Tajā bija paredzēta vieta dzinējam un balstiekārtai. Bez tam, svara samazināšanas nolūkā, tā bija perforēta.
Aiz zemās, bet platās, divvietīgās kabīnes atradās četru litru, 3939 kubikcentimetru Lamborghini V12 dzinējs no 400 GT , 5 pakāpju pārnesumu kārba un galvenais pārvads. Šāds novietojums vienotā karterī bija ļoti veiksmīgs.
Daudzi domāja, ka tas ir sacīkšu automobiļa prototips , kamēr 1966. gada Ženēvas auto izstādē šasija neparādījās atkal ar Miura marku. Šoreiz jau ietērpta lieliskā čaulā, kuras autors bija Marčello Gandini ( Marcello Gandini) no firmas ‘’Bertone’’.Viņam tajā laikā bija tikai 27 gadi.
Miura bija pirmais Lamborghini automobilis ar centrā novietotu dzinēju. Tas aizveda līdz uzvarai pār Ferrari pēc astoņiem gadiem. Spēkrats bija labi aprīkots un nostrādāts. Tehnisko raksturojumu ziņā mašīna atbilda pasaules standartiem.
Balstiekārta uz atsperēm un trijstūrveida svirām padarīja braucienu komfortablu un veicināja labu riepu saķeri ar ceļu . Lai gan pie vislielākajiem ātrumiem automobiļa vadīšana prasīja ievērojamu nervu spriedzi.
Automobilim sākotnēji bija 350 zs jaudīgs dzinējs ( P400 modelis), bet vēlāk, līdz ar atbilstoši mainītu šasiju un uzlabotu aerodinamiku, dzinēja jauda pieauga līdz 370 zs modelī P400S ( 1969. gads). Vēlāk sekoja Miura galīgais variants, 1971. gada modelis SV, kur dzinēja jauda pieauga līdz 385 zs . Miura SV maksimālais ātrums pārsniedza 274 km/h , bet ieskrējiens līdz 97 km/h aizņēma 5,9 sekundes. Savukārt 160 km/h atzīmes sasniegšanai bija nepieciešamas 14 sekundes. Miura ir spāņu vēršu suga, kas domāti korridai.
Greisas Bambrijas auto tagad ir zilā krāsā un atrodas D’ Leteren auto kolekcijā Beļģijā.
Kristiāns Andersons