Speciālistu padomi – no kā automobilī rodas rūsa un kā to nepieļaut!
Rūsa pati no sevis nerodas. To vienbalsīgi apgalvo gan profesionāli auto virsbūves meistari, gan tie, kas automobiļus apstrādā ar pretrūsas apstrādes līdzekļiem.. Lai rūsa atrastu ceļu pie gardajiem mūsu automobiļa bleķiem, tai jāatrod brīva ieeja. Un visbiežāk pie šādu “atvērto durvju” esamības esam vainojami mēs paši!
Kāpēc pasaulē viena no populārākajām automobiļa krāsām ir “alumīnija spainītis”? Pelēkie un sudrabainie toņi, ja tos vispār var nosaukt par toņiem. Ne jau nu tāpēc, ka kādam patiešām ļoti šīs krāsu notis ļoti patiktu. Pelēkā un sudrabainā krāsa ir praktiska! Un mēs taču esam ļoti praktiski ļautiņi.
Iespējams, Latvijā autovadītāji izvēlētos arī citas krāsas braucamrīkus, taču lielvalstīs, no kurām mums piedāvā preci, pārsvarā izvēlas tieši šos neizteiksmīgos toņus. Un viņi to var atļauties. Atļauties tā svarīgā iemesla pēc, ka minētajās lielvalstīs uz ceļiem nav sāls. Bieži vien tur nav arī smiltis. Tāpēc automobili var atļauties mazgāt retāk un putekļu kārta uz pelēka tikpat kā nav redzama.
Pie mums viss ir pilnīgi pretēji. Mums nāktos braukt tikai tādas krāsas automobiļos, kur redzams katrs puteklītis! Iespējams, šādi mēs sevi motivētu pēc iespējas biežāk iestūrēt tuvākajā auto mazgātavā.
Pats ātrākais un tuvākais ceļš pie sarūsējuša spēkrata ir netīrs auto. Jo netīrāks, jo ceļš īsāks un ātrāks. Tāpēc bieži vien pie pirmajām rūsas pumpām vainojams mūsu slinkums vai nevietā atdzimušais taupīgums.
Tie, kas cītīgi mācījušies dabas zinības, zinās, ka necils smilšu graudiņš gliemežnīcā spēj pārvērsties skaistā un sasodīti dārgā pērlē. Tas lēnām, bet nenogurstoši apaug ar perlamutru, līdz kādas daiļas dāmas ausīs uzrodas burvīgi pērļu auskari. Taču tas pats smilšu grauds var iznīcināt daudz lielākas vērtības!
Lai arī automobilis izskatās liels un monolīts veselums, tas sastāv no daudz jo dažādu detaļu. tajā skaitā virsbūve – spārni, durvis, bamperi, logi, spoileri, sliekšņi, arkas, spoguļi, atslēgas, durvju rokturi, dekoratīvās uzlikas un daudzas citas detaļas, kuras kustībā, lai arī nedaudz, bet savstarpēji kustās. Protams, katra detaļa stiprinās ar speciālu stiprinājumu tā, lai nespētu nodarīt kaitējumu citām detaļām. Ja vien… Ja vien starp šīm detaļām nav kāds nomaldījies svešķermenis. Jau minētais smilšu grauds. Tiesa gan, parasti tas nav viens vientuļnieks, bet vesela smilšu graudu saime, kas līksmi strīķējas starp divām detaļām. Piemēram, riteņa arkas plastmasas uzliku un virsbūves metālisko daļu.
Automobiļa virsbūves aizsardzība nenoliedzami ir daudz spēcīgāka, kā pirms desmit vai vēl vairāk gadiem. Nano tehnoloģijas, modernas krāsas, lakas un citi materiāli. taču pat kā akmens cieto lakojumu smilšu grauds spēj pārrīvēt pavisam neilgā laikā. Un, ja reiz kaut kur ir svaigi uzberzta tulzna, tad kāds tā vien kāro to pārdurt ar adatiņu, lai jēlajā brūcē tiktu mitrums, skābeklis un jau mūsu apdziedātais ceļu kaisāmais sāls maisījums. Ar to pilnīgi pietiek, lai kaut kur dziļi zem aizsargkārtām sāktu veidoties neliels, bet rūsas perēklis. Tas ir tikai laika jautājums un laiks, kā zinām, steidzās vēja spārniem!
Jo biežāk mazgāsim savu auto, jo ilgāk tas mums kalpos. Un nevis vienkārši “izbraucot cauri birstēm”, bet pieejot lietai ar visu iespējamo nopietnību. Pat tad, ja uzticam automobili mazgāt kādam citam, nekad nenāks par lieku nokontrolēt, lai ar spēcīgu ūdens strūklu tiktu izskalotas paspārnes, durvju spraugas, bampera un virsbūves savienojuma vietas, logu ailes un dekoratīvo moldingu mikroskopiskās spraudziņas. Tā, lai smilšu graudam nav ne mazāko cerību aizķerties un palikt uz dzīvi.
Komentāri: