Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Protams, ir dažādas dzīves situācijas! Ja gribās pēc iespējas ātrāk pamest šo pasauli, bet pietrūkst dūšas nolēkt no debesskrāpja jumta, tad – vienmēr laipni! Vienīgi šis paņēmiens var nenostrādāt un atlikušo mūža daļu var nākties pavadīt gultā un ratiņkrēslā.

Nav jau tā, ka šeit novākušies pasaules pareizie! Taču šādām izpriecām nekādi nevar kalpot koplietošanas ceļš. Lai arī mazs, kluss, bet tomēr koplietošanas. Kur ik pa brīdim manāms kāds kājāmgājējs vai pretīmbraucējs. Un ceļmalas koki arī neiedveš kāri šādi rīkoties!

Tāpēc sirsnīgs aicinājums – prom uz kādu aizsalušu dīķi, ezeru vai klaju lauku! Tur tad no sirds patikas! Ja vien galvā ķiveres…