Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Mājas ir tur, kur vislabāk jūties.

Galvenais noieta tirgus HISPANO- SUIZA automašīnām bija Francija.

Tāpēc, 1911. gadā, sākās ražošana jaunajā rūpnīcā Parīzes piepilsētā.

Te dzima paši greznākie spēkrati, bet Barselonas rūpnīcā palika vienkāršāku modeļu un komerctransporta ražošana. Piemēram, Barselonas rūpnīcā tapa kravas auto HISPANO-SUIZA 66G , kas gan bija jau 1944. gada modelis.

Pirmā Pasaules kara laikā, pēc Francijas valdības lūguma, rūpnīca uzsāka aviācijas dzinēju ražošanu. Birkigts uzprojektēja alumīnija, augšvārstuV8 motoru, kas izrādījās ļoti labs aviācijas dzinējs. Marka draugs, franču pilots Žoržs Hinema uz zemes pārvietojās HISPANO-SUIZA automobilī, bet atrodoties gaisā, kara lidaparātā SPAD uzticējās tās pašas firmas dzinējam.

Uz lidaparātu fizelāžām bija attēlots stārķis un draugam, pilotam par godu Birkigts ieviesa stārķa figūriņu uz HISPANO-SUIZA auto radiatoriem. Par sensāciju, 1919. gada, Parīzes auto šovā kļuva modelis HISPANO-SUIZA H6. Birkigts šajā modelī izmantoja aviācijas motoru būvē gūto pieredzi. Alumīnija, rindas, 6 cilindru, augšvārstu motors ar divām svecēm uz cilindru bija kā puse no eksperimentālā, aviācijas V12 motora. Pirmā modeļa versija ar 6,5 litru motoru attīstīja 135 km/h ātrumu, bet forsētās, sporta modifikācijas spēja attīstīt 190 km/h lielu ātrumu.

Apstādināt šo mašīnu bija viegli, jo talkā nāca bremžu servopastiprinātājs katram ritenim. Pasaulē, līdz tam, nezināma lieta. Pastiprinātājam piedziņu nodrošināja speciāla vārpsta ātrumu kārbā.  Tērauda bremžu trumuļus apģērba alumīnija korpusos ar dzesējamās virsmas maksimālo iespējamo laukumu. Vēl interesanta bija H6 karburatoram uzstādītā degmaisījuma kvalitātes distances vadība, kuru darbināja ar diviem kloķiem uz stūres. Auto bija divi akumulatori, bet starteris pildīja arī ģeneratora funkciju. Aizdedzes sveces kontrolēja ierīce, kas sveces pēc kārtas atslēdza. Šī dārgā modeļa speciālā versija , Andrē Dibonē, vadīta, uzvarēja sacīkstēs Buloņā, uzrādot vidējo ātrumu 103km/h. Trīs gadus vēlāk Dibonē panākumu atkārtoja jau ar astoņu litru H6C modeli, kuru tūdaļ nosauca par BOULOGNE.

Slavenajās Targa Florio sacīkstēs Andrē Dibonē ar uz H6C šasijas būvētu automobili ierindojās sestajā vietā.

Licenci uz modeli H6 iegādājās čehi , kas no 1924.- 1929. gadam izgatavoja 50 mašīnas ar indeksu 25/100KS un faktiski tā aizsākās ŠKODA vēsture. Lai izdzīvotu biržas krīzes un depresijas laikā, tika iegādāta franču firmas ‘’Ballot’’ rūpnīca, kur sākumā tika  izlaista pamata automobiļa pieticīgā versija  ar 4,5 litru dzinēju, bet 1931. gadā parādījās jauns HISPANO –SUIZA 68 modelis ar 9,5 litru 220 zs V12 motoru. Kādam droši vien ar to nepietika un vēlāk radās modifikācija 68 B ar 11,3 litru dzinēju un 250 zs. Spēkratu cena pārsniedza ceturtdaļu miljona franku un nopirktas tika 110 mašīnas. Abu versiju motori noderēja arī dzelzceļa motorizētajiem vagoniem. HISPANO-SUIZA 68 tomēr nebija ideāls auto dēļ trīs pakāpju pārnesumu kārbas, kura apgrūtināja braukšanu intensīvā, ielu satiksmē un pasažieriem nebija daudz vietas.

Francijā HISPANO-SUIZA pārstāja ražot 1938. gadā, bet Barselonā auto ražošanas darbs turpinājās vēl dažus gadus un pēc tam, 1946. gadā, rūpnīcu nopirka firma ‘’Enasa’’, kas pazīstama kā ‘’Pegaso’’ kravas un sporta auto ražotāja.

1946. gadā, Ženēvā, demonstrēja priekšējās piedziņas HISPANO-SUIZA prototipu ar V8 motoru, taču tālāk par eksperimentālo paraugu darbi neturpinājās un ,1958. gadā , vienīgo eksemplāru izjauca detaļās. Parīzes rūpnīca apvienojās ar Bugatti, lai kļūtu par Francijas aerokosmiskā kompleksa sastāvdaļu.