Tūkstotis jūdzes līdz Toijotai
Kristiāns Andersons
Katru sestdienas vakaru cenšos nepalaist garām jaunākās ekspedīciju sērijas. Aktuālā ekspedīcija saucas ‘’1000 jūdzes līdz Eņģeļu pilsētai’’. Oranžajām TOYOTA LAND CRUISER automašīnām, kuras pazīstamas jau no citām ekspedīcijām, šoreiz pievienojies arī JEEP automobilis, kurš bija mūsu iepriekšējā stāsta varonis.
Tagad uz autodroma starta līnijas stāv TOYOTA, lai aizvestu mūs ekspedīcijā līdz Toyota pilsētai, kas šo nosaukumu ieguva 1959. gadā un tādai TOYOTA automašīnai kādu mēs to pazīstam šodien.
Ceļu, pa TOYOTA vēstures lappusēm , būtu jāsāk sekojot dzijas kamolam, jo 1897. gadā Sakiči Toijoda uzbūvēja aužamās stelles. Savukārt 1918. gadā Toijoda nodibināja vērpšanas un aušanas uzņēmumu. Automātisko steļļu rūpnīcas palaišana notika 1926. gadā. Savukārt mūs visvairāk interesējošais pagrieziens sekoja 1933. gadā, kad izveidojās nodaļa automobiļa radīšanai. Naudiņu jaunajam pasākumam izdevās dabūt Sakiči 1936. gadā pārdodot automātisko steļļu patentu kompānijai no Anglijas. Četrus gadus vēlāk automobiļu nodaļu atdalīja no ‘’Toyoda Automatic Loom Works’’. Par piemiņu no kopā pavadītā laika tekstilrūpniecībā kalpo TOYOTA logo, kurā redzamas divas T burta veidā savītas cilpas. Automobiļu ražošanu vadīja Sakiči Toijodas vecākais dēls Kiičiro. Labskanībai firmas nosaukumā ‘’d’’ burtu aizstāja ar ‘’t’’. Kiičiro kā no Tokijas Universitātes nākušam inženierim vairāk par tekstilrūpniecību interesēja automobiļi un motori. 1929. gadā viņš devās uz ASV un Eiropu, lai studētu ražošanas procesu turienes automobiļu rūpnīcās. Vēlāk kā paraugu izvēloties ASV spēkratus. Atgriezies Japānā viņš apguva automobiļu dzinējus un izmēģināja dažādus ceļus spēka agregātu būvē. Dēls pārliecināja tēvu uzsākt automobiļu biznesu.
Kā pirmais TOYOTA spēkrats 1935. gadā pasaulē nāca kravas automobilis TOYOTA MODEL G1. Notiek automobiļu eksports, jo četri MODEL G1 smagie auto devās uz ziemeļu Ķīnu. Top arī vieglā pasažieru auto prototips ar piecām sēdvietām A- 1 un līdz ar nākamā gada pavasari atnāca arī sērijveida TOYOTA MODEL AA.
Spēkrats atgādināja ASV ražoto, 1934. gada CHRYSLER AIRFLOW.
Pirmajam TOYOTA auto uzstādīja rindas, sešu cilindru, augšvārstu dzinēju, kura darba tilpums bija 3389 kubikcentimetri, bet jauda 65 zs. Motors bija analoģisks 1933. gada CHEVROLET SIX spēka agregātam. TOYOTA MODEL AA ražoja līdz 1943. gadam.
Pēc Otrā pasaules kara, 1947. gadā, dienas gaismu ieraudzīja TOYOTA mazās klases automobilis MODEL SA. (Toyopet) ar 27 zs, 995 kubikcentimetru dzinēju un divu durvju sedana virsbūvi. Sērijveida ražošana sākās tikai 1949. gada rudenī, kad atcēla aizliegumu ražot automobiļus individuālai lietošanai.
Pie mums Eiropā TOYOTA automašīnas parādījās 1963. gadā.
Gadu pirms tam Dānijas automobiļu izplatītāja Erla Auto Import A/S prezidents Krohns ( W. Krohn) viesojās Tokijas auto izstādē un viņa uzmanību piesaistīja CROWN modelis. Viņš uzsāka sarunas ar Toyota un uz Dāniju tika piegādātas 400 CROWN mašīnas. Šogad (2010.) novembrī Eiropai piegādāja divdesmitmiljono TOYOTA auto un tas bija TOYOTA VERSO, kuras atslēgas saņēma Toyota pārstāvniecības Spānijā klients.
1951. gadā dzima slavenais pilnpiedziņas auto TOYOTA LAND CRUISER BJ. To konstruēja uz vientonnīgās, vieglās kravas automašīnas TOYOTA SB šasijas. Spēka agregāts bija 3,4 litru , sešu cilindru modelis B ar 85 zs jaudu. Popularitāte nāca, kad TOYOTA BJ uzrāpās līdz Fudži kalna sestajai bāzes nometnei un auto tika iesaukts dienēt Japānas armijā un policijā. 1953. gadā , līdz ar modeļa BJ pilnveidošanu, tika pieņemts lēmums visai sērijai dot LAND CRUISER vārdu. 1979. gadā parādījās LAND CRUISER BJ 41 un BJ 44. Auto aprīkoja ar disku bremzēm, pie grīdas piestiprinātu stāvbremzi un 85 litru degvielas tvertni.
Jau apritējuši 60 gadi kopš TOYOTA LAND CRUISER dzimšanas un godinot šo notikumu sagatavota LAND CRUISER 150 jubilejas modeļu sērija. Baltijas auto tirgū TOYOTA LAND CRUISER jau septiņus gadus ir klases līderis.
Vēl viens slavens TOYOTA modelis COROLLA dzima 1966. gadā. Tam bija divu durvju sedana virsbūve un četru cilindru motors ar 1087 kubikcentimetru darba tilpumu un 60 zs jaudu. Zemā cena un labā kvalitāte ļāva COROLLA kļūt par populāru modeli. Līdz gada beigām ik mēnesi saražoja 30 tūkstošus mašīnu. Tolaik ļoti augsts rādītājs. Kopš 1983. gada TOYOTA COROLLA ir ar priekšējo riteņu piedziņu.
1970. gadā izlaida modeļus CELICA GT un CARINA. Kad 1972. gadā TOYOTA izlaida 10 miljono auto, tad COROLLA rēķinā bija 3 miljoni saražotu spēkratu. Gadu vēlāk uz COROLLA bāzes tapa mazā TOYOTA STARLET.
1982. gadā parādījās jauns vidējās klases, priekšējās piedziņas modelis TOYOTA CAMRY, kuram uzstādīja rindas četru cilindru dzinēju vai V6 spēka agregātu ar darba tilpumu 2506 kubikcentimetri. 1984. gadā TOYOTA kļuva par trešo lielāko vieglo auto ražotāju piekāpjoties GENERAL MOTORS un FORD. Togad pasaulē nāca kompaktais, sportiskais misters divi – TOYOTA MR 2 ar spēka agregātu aizmugurē.
1993. gadā parādījās pēdējā japāņu ātrgaitas mašīnu paaudzes pārstāve GT klasē TOYOTA SUPRA. Divu durvju kupejai ir aizmugures piedziņa un priekšā novietots dzinējs. Daudzas sviru balstiekārtas detaļas , dzinēja stiprināšanas elementi un motora pārsegs izgatavoti no alumīnija. Savukārt citās vietās izmantota augstas izturības, vieglo veidu plastika. Mašīnā nav nekā lieka. Aprīkojumā ir dubultie gaisa spilveni, ABS, pretbuksēšanas sistēma, lieli riteņi un riepas , kā arī kondicionieris. Spēkrata maksimālo ātrumu ierobežo elektronika pie 251 km/h atzīmes. Auto sirds ir 24 vārstu, 3 litru, rindas 6 cilindru motors , kas caur 6 pakāpju pārnesumu kārbu nodod 326 zs jaudu. Ieskrējiens no 0 līdz 97 km/h , 1998. gada modelim, aizņem 5,1 sekundi.
1998. modeļu gads atnesa Eiropas tirgum paredzēto, vidējās klases auto, TOYOTA AVENSIS, kuru ražo Lielbritānijā. TOYOTA stratēģija paredz katrā tirgū piedāvāt vietējām vajadzībām piemērotu auto tādēļ ražotnes ir visā pasaulē.
Kompakto, pilnpiedziņas auto TOYOTA RAV4 ražo kopš 1994. gada.
1997. gadā pirmo reizi pasaulē uzbūvēja sērijveida, mazās klases auto modeli TOYOTA PRIUS ar hibrīddzinēju. Spēka agregātā iekļāva elektromotoru- ģeneratoru ar 41 zs jaudu, benzīna motoru ar 58 zirgiem un universālo planetāro pārvadu, kas savienoja dzinējus ar velkošajiem riteņiem. Enerģija operatīvām vajadzībām un paātrinātam ieskrējienam uzkrājās baterijā no 40 niķeļa -metāla hibrīda akumulatoriem. TOYOTA PRIUS atšķīrās ar ļoti zemu atgāzu toksiskumu un augstu degvielas ekonomiju. 2000. gadā TOYOTA PRIUS pārdošanas apjoms visā pasaulē sasniedza 50 tūkstošus.
Bez TOYOTA markas kompānijas ‘’Toyota Motor Corp.’’ Sastāvā ietilpst arī DAIHATSU un LEXUS. No pirmās ražojumiem prātā palicis īpaši mazās klases modelis DAIHATSU CHARADE ar šķērsām novietotu viena litra, trīs cilindru, 52 zs motoru. Šķiet, ka ar tādu auto brauca latviešu filmā ‘’Pitons’’.
Pavisam cits stāsts ir par TOYOTA luksusmarku LEXUS, kuras spēkratus sāka ražot 1989. gadā. Sākumā bija doma LEXUS tirgot tikai ASV, bet par laimi mums, LEXUS vēlāk veiksmīgi ienāca Eiropā. Par pirmo LEXUS automobili, kas parādījās ASV, kļuva sedans LS400 ar četru litru V8 dzinēju.
Atcerējos ‘’radio Kurbuļa’’ džinglu – Arī pie mums Eiropā labākā ir TOYOTA. Kā apstiprinājums šiem vārdiem ir statistikas tabula, kurā TOYOTA nesatricināmi ir populārākā marka jauno auto tirgū Latvijā.
Komentāri: