TYPE 35 no dīķa otrā krasta
Kristiāns Andersons
Kā teica mans draugs Amerikā, savulaik, varēja būvēt mašīnas katrs, kam nebija slinkums, bet pie mums par vienu patvaļīgi nomainītu detaļu jau var dabūt pa galvu tehniskajā apskatē.
Ir markas no ASV, kuras visi pazīstam kā CHRYSLER, FORD vai CADILLAC, bet ir bijušas arī tādas, par kurām nebiju dzirdējis līdz šim. Šodien pastāstīšu par MERCER automobiļu marku.
Kompānija BUGATTI padarīja slavenu modeli TYPE 35 Eiropā 20.-30. gados, bet ASV TYPE 35 zināja jau daudz agrāk un pateicoties pilnīgi citam ražotājam MERCER. Viņu pazīstamākais darinājums ir MERCER TYPE 35 RACEABOUT 1911. gada modelis.
No 1906. līdz 1909. gadam ASV darbojās neliela firma ‘’Rebling Planš’’( Roebling –Planche’’). Tās nosaukumu veidoja uzņēmuma dibinātāju uzvārdi. Vācieša Reblinga un franču konstruktora Etjēna Planša firmas nosaukumu bija pārāk grūti izrunāt un tāpēc, 1910. gadā, to nomainīja ar MERCER. Šis nosaukums cēlies no apgabala Ņjūdžersijas štatā, kur uzņēmums atradās.
Pirmajiem MERCER spēkratiem uzstādīja ‘’Bīver’’ ( Beaver) dzinējus.
1911. gadā jauns galvenais konstruktors Finlijs Robertsons Porters ( Finlay Robertson Porter), uz vieglā automobiļa 30M bāzes, radīja sportisko modeli 35-R RACEABOUT. 35 – R bija kā sacīkšu mašīnas un atvērta ielas auto hibrīds ar lielāku akcentu uz sacīkšu braucamo.
Tā bija viena no pirmajām mašīnām, kuru pēc stila un tehniskā raksturojuma varēja saukt par patiesi sportiskām. Tam auto arī tika radīts. Modelis 35- R kļuva par bāzi slavenajam 35 –J. Spēka agregāts te bija ar četriem cilindriem un T veida galvu. Tā darba tilpums 4,9 litri, bet jauda 55 zs pie nesteidzīgiem 1,700 apgriezieniem. Motors sēdēja uz stingras, bet novecojušas šasijas ar rāmi. Dzinēju sargāja pārsegs, riteņus spārni, bet degvielas tvertne nebija nosegta. Vējstikls bija ‘’monokļa’’ tipa un to stiprināja uz augstās stūres kolonnas. Bija divi vaļējie sēdekļi un tajos braucošie izbaudīja 113 km/h ātrumu, kas 1911. gadā bija labs rādītājs. Auto ieskrējās labāk nekā bremzēja, jo tam bija tikai aizmugurējās, trumuļu bremzes. Toties stūrēšana bija lieliska un pārnesumi pārslēdzās viegli. Uz priekšu bija trīs pārnesumi . MERCER svars bija neliels, kas ļāva attīstīt 70 jūdzes stundā lielu ātrumu.
Sekoja mazāk zināmi varianti ar 5211 kubikcentimetru motoru. No 1914. gada šīm mašīnām sāka uzstādīt elektrisko starteri un lukturus. Togad Porters sāka strādāt patstāvīgi un savāca kopā dažus greznos automobiļus ar saviem iniciāļiem FRP. Te spēkstacija bija ar 170 zs jaudu.
Porteru nomainīja Ēriks Dellings ( Eric H. Delling) Modelis 35-J tika modernizēts un pārsaukts par 22/70. Auto aprīkoja ar jaudīgāku, 70 zs motoru, mainīja virsbūves detaļas un stūre pārceļoja no labās uz kreiso pusi. Virsbūvei parādījās sānu malas un atsevišķos, kausa veida, sēdekļus nomainīja sols.
1918. gadā jauns galvenais konstruktors Šulcs ( Schultz) vadīja sportisko sēriju 4 un 5 izstrādi. Šos spēkratus apgādāja ar dzinējiem, kuriem bija elektriskie starteri.
MERCER pastāvēšanas divos pēdējos gados eksistēja tikai viens jauns modelis ROCHESTER ražojums ar 5,5 litru motoru, kuram bija augšējā sadales vārpsta. Izgatavoja sešas šādas mašīnas un vēl sešas izgatavoja paši MERCER no 1923. gada. Divus gadus vēlāk MERCER uzņēmums beidza pastāvēt. Lai cik greznas mašīnas viņi ražoja, publika vēlējās ko citu un ražošanas apjoms nepārsniedza 500 spēkratus gadā.
MERCER rūpnīca Mercer Automobile co Trentonā Ņjūdžersijā pastāvēja no 1910.- 1925. gadam.
Mēģinājums atgriezties notika 1931. gadā, bet tikai uz diviem gadiem. Šasijas veidoja Elcar Motor Co, bet dzinējs nāca no Continental. Vēlāk nāca rindas, astoņu cilindru motors ar 140 zs un 100 jūdzēm stundā.
Smuks auto bija tas MERCER TYPE 35 RACEABOUT!
Komentāri: