Vai eļļa automobiļa gaisa filtrā vienmēr ir dzinēja nāves spriedums?
Gluži parasta eļļas maiņa, kas parasti nāk komplektā ar eļļas un gaisa filtra nomaiņu. Mūsdienās filtru izmaksas ir tik niecīgas, ka darīt to ik pēc reizes vai vēl retāk ir ne īpaši prātīgi. Jā, eļļas cenas gan nedaudz mainījušās pēdējo desmit gadu laikā, ko stimulējušas jaunas tehnoloģijas un eļļas piedevas. Piemēram, dzinēja eļļa no dabas gāzes. Taču vidusmēra automobilim arī šīs izmaksas nav tik lielas, lai uz to censtos ietaupīt.
Automobiļu ražotāji arvien biežāk paredz eļļas maiņas intervālu līdz pat trīsdesmit tūkstošiem nobrauktu kilometru. Ja auto plānots tikai līdz garantijas beigām, tad viss kārtībā – sekojam ražotāja norādēm. Ja vēlamies to izmantot arī pēc garantijas, tad eļļas maiņu labāk ieplānot pēc ierastajiem desmit tūkstošiem. Jo īpaši, ja runājam par moderniem auto ar mazlitrāžas dzinējiem.
Kādam nepilnus desmit gadus vecam automobilim kārtējās eļļas un filtru nomaiņas laikā tika konstatēta eļļa gaisa filtrā. Ne gluži peļķe vai pielijis filtrs. Taču filtra futlārī eļļas pilieni manāmi gan. Pirmā diagnostika liecināja par to, ka savas dzīves likumīgajai izskaņai tuvojas turbīna. Tā kā auto nobraucis nedaudz virs diviem simtiem tūkstošu, šāds pavērsiens būtu teju vai loģisks. Secinājums – taisnā ceļā uz rezerves daļu veikalu vai pie profesionāliem turbīnu restauratoriem.
Un tomēr automobiļa īpašnieks nepaļāvās uz pirmo diagnostiku un devās pie nākamā meistara. Pēc rūpīgas diagnostikas tika pieņemts lēmums – pie vainas dzinēja kartera ventilācija. Pareizāk sakot – sistēmas nepareiza vai nepilnīga darbība. Lai pacenstos novērts radušos situāciju, servisā piedāvāja noņemt dzinēju, to izjaukt, iespējams restaurēt un tad atlikt to atpakaļ automobilī. Protams, remontēt auto varot mēģināt arī ar nenoņemtu dzinēju, taču garantijas sarūk teju uz pusi.
Trešais meistars izteica pārliecību, ka automobilim ir ļoti zems kompresijas koeficients un bez nopietna dzinēja remonta iztikt nevarēs. Nomainīti gredzeni, visticamāk, nelīdzēs. Savukārt pilns dzinēja kapitālais remonts izmaksās vairākas reizes dārgāk, kā donora iegāde auto kapsētā. Ja nu vien garantijas lietotam dzinējam nav nekādas.
Kopš atklātās problēmas pagājis prāvs laiks. Veiktas vairākas eļļas un filtru maiņas. Auto priecē savu īpašnieku un (tfu tfu tfu) izskatās, ka darīs to arī turpmāk. Arī eļļas klātbūtne gaisa filtrā vairs nav manīta. Atrisinājums vairāk kā vienkāršs, taču gana sarežģīts, lai par to būtu iedomājušies pirmie trīs meistari. Izrādījās, ka neilgi pirms liktenīgās eļļas maiņas un problēmas atklāšanas automobiļa īpašnieks rezerves daļu veikalā iegādājies jaunu eļļas kontroles taustu. Arī vecajam nebija ne vainas, taču laika gaitā tas bija kļuvis tumši brūns, kas traucējis saskatīt eļļas līmeni. Galu galā, jauns tausts izmaksājis vien astoņus eiro un nu uz tā ļoti jauki redzama precīza eļļas līmeņa robeža.
Problēma vien tā, ka detaļu veikala pārdevējs neuzskatīja par vajadzīgu palūkoties katalogā un pārliecināties, ka tieši šis tausts ir paredzēts šim konkrētajam automobilim. Marka tā pati, modelis tas pats. Arī dzinējs un gads sakritis. Vien tāda neliela nianse – 145 zirgspēku versijai tausts ir par četriem milimetriem garāks par tāda paša dzinēja ar 115 zirgspēku jaudu tausta.
Rūpīgs auto īpašnieks vienmēr seko eļļas līmenim. Tā tas bijis arī šajā gadījumā un piecu mēnešu laikā pieliets teju viens litrs smērvielas – tausts norādījis, ka līmenis ir nedaudz zem maksimuma. Ņemot vērā, ka tausts ir par četriem milimetriem garāks, tas katru reizi uzrādījis apmēram pāris simtus gramu iztrūkumu. Dzinējs šādu eļļas pārbagātību uzskatījis par tiešu apdraudējumu un centies izspļaut lieko caur gaisa ieplūdes sistēmu.
Sīkums, kurš varēja beigties ar lieliem izdevumiem. Vai nu kapitālais dzinēja remonts bez jebkādas vajadzības. Vai turbīnas nomaiņa. Vai arī dzinēja kapitālais remonts nemitīgi papildinātās eļļas dēļ. Tas ir kārtējais atgādinājums, ka neliela neuzmanība var ātri vien novest pie lielām problēmām!
Komentāri: