Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kur ir, tur rodas! Meklējot informāciju par augšējā attēlā redzamo 1934. gada Bendix automobili atradu, ka senāk bijusi arī cita Bendix automašīna.
Vēsturiskās kārtības labad sāksim ar vecāko Bendix.
Uzņēmums Bendix Co strādāja no 1907. līdz 1910. gadam un atradās sākumā Čikāgā, Ilinoisas štatā, bet pēc tam Logansportas pilsētā, Indianas štatā.
Firma bija pēctece uzņēmumam Triumph Motor Car Co. Viņi ražoja Triumph markas automobiļus. Triumph automobiļus aplūkosim kādā citā reizē.
Bendix 30 bija bagijs – mazauto, kuram parasti ir atvērts jumts. Automašīnai uzstādīja četru cilindru motoru ar ūdens dzesēšanu, kura jauda bija 30 zs.
Nopirkt tādu braucamo varēja par $ 1,500. Mašīnai raksturīgi bija lieli riteņi ar pildītām riepām un mazais motora pārsegs. To dēvēja par minute hood. Kopš 1910. gada motora pārsegs izauga līdz standarta izmēram.
1934. gada Bendix prototips!
Firma Bendix Corporation darbojās kā auto nozares piegādātāja. Savu automobiļa prototipu viņi sāka būvēt 1932. gadā. Togad Vincents Bendix ( Vincent Bendix) pasūtīja šādu automobili kā vitrīnu Bendix automobiļu sastāvdaļu produkcijai.
Mašīnas dizainā ir saskatāma līdzība ar Chrysler Airflow un citiem tā laika aerodinamiskajiem spēkratiem. Bendix inženieri izstrādāja šo mašīnu kā ‘’nākotnes automobili’’. Pie projekta strādāja Bendix Corporation ( tagad Honeywell) inženieri Viktors Klīsrats ( Victor Kliesrath) un Alfrēds Nejs ( Alfred Ney). Tas bija roku darbs. No darba brīvajā laikā viņiem palīdzēja Studebaker darbinieki.
Dizainu izstrādāja Viljams Ortvigs ( William Ortwig) , kurš agrāk strādāja Fisher Body Co uzņēmumā. Ortviga kungs atteicās no ierastajiem kāpšļiem. Viņš pārvietoja degvielas un ūdens tvertņu vāciņus zem motora pārsega, lai saglabātu nevainojamus virsbūves paneļus.
Lai aizsargātu partnerus autobūves jomā, Vincents Bendix izveidoja Steel Wheel Corporation marku un uz automobiļa bija SWC logo. Bendix 1934. gada prototips tapa tikai vienā eksemplārā. To projektēja un samontēja Sentdžozefā un Bentonhārborā, Mičiganas štatā.
Prototipa uzbūvēšanas cena bija būtiski lielāka nekā vecajam bagijam. Auto maksāja vairāk nekā $84 000. Spēkratu nodemonstrēja Eiropā, bet ASV turēja noslēpumā. Bendix darbinieki atrada prototipu sešdesmito gadu beigās un restaurēja.
Priekšējās piedziņas automobilim uzstādīts Continental rindas 6 cilindru motors ar 170 kubikcollu darba tilpumu un 86 zs jaudu. Gaisa savācēji dekoratīvajos diskos kalpo bremžu dzesēšanai. Auto bija Bendix hidrauliskās bremzes ar bremžu trumuļiem visiem četriem riteņiem. Pārnesumu kārba bija manuālā ar elektrovakuma pārnesumu pārslēgu. Bendix ražoti bija arī konstantā ātruma šarnīri.
Mašīnai uzstādīja Bendix Startix sistēmu un individuālu atsperu balstiekārtu. Pulkstenis atradās stūres rata centrā.
Galu galā auto nonāca Studebeker nacionālajā muzejā.
Kristiāns Andersons