Vēl viens mēģinājums no mopēda izpūst automobili! Stāsts par Brutsch Mopetta no Vācijas!
Kamēr ir vasara, mēs turpināsim apskatīt divu un trīs riteņu spēkratus.
Šodienas burbulis nāk no Vācijas. Brutsch Mopetta ir ekskluzīvs tricikls, jo izlaida vien 14 eksemplārus. Avoti vēsta, ka līdz mūsdienām saglabājušies pieci braucamie. Mašīnas unikālo dizainu izstrādāja un Brutsch Mopetta uzbūvēja, vienas dienas laikā, konstruktors no Štutgartes Egons Bručs ( Egon Brutsch ar u umlautu). Bruču ģimene izveidoja biznesa impēriju pēc Otrā pasaules kara tirgojot sieviešu zeķes.
Brutsch Mopetta tapa no 1956. līdz 1958. gadam. Virsbūve veidota no stiklaplasta, bet rāmis izgatavots no tērauda. Auto uzstādīts neliels vējstikls un motorollera stūre ar sajūga un bremžu svirām. Ar kreisās puses sviru pārslēdza pārnesumus un darbināja sajūgu, bet labaās puses svira bija atbildīga par akselerāciju un bremzēšanu. Papildus drošībai kalpoja kājas bremze. Bruča kungs pagātnē bija ne sevišķi veiksmīgs sacīkšu braucējs, bet labs speciālists par plastmasām. Viņa sapnis bija uzbūvēt Maserati sacīkšu mašīnas kopiju mērogā 1 pret 2. Tādu rotaļlietu par 750 markām pirktu turīgi vecāki, lai iepriecinātu savus bērnus. Taču gribētāji rindā nesastājās un Egons izdomāja būvēt līdzīgu braucamo pieaugušajiem.
Visticamāk, ka iedvesma Brutch Mopetta dizainam nākusi no EMD E8 lokomotīves.
Motors nāca no ILO Motorenwerke uzņēmuma. Tas bija divu taktu spēka agregāts ar gaisa dzesēšanu un 50 kubikcentimetru darba tilpumu, un 2,5 zs jaudu. Mašīnas iedarbināšana notika ar trosi kā zāles pļāvējam. Pārnesumu kārbai bija trīs pakāpes un tā motora jaudu nodeva aizmugurējam kreisajam ritenim. Maksimālais auto ātrums bija 35 km/h. Degvielas patēriņš bija 2,5 litri uz 100 kilometriem. Auto svars bija 60 kg.
Reklāmas saukļi vilināja pircējus ar iespēju braukt nokārtojot tikai motocikla vadīšanas tiesības un maksāt nodokli 15 markas gadā. Arī auto novietošana stāvvietā nesagādāja raizes. Priekšpusē bija rokturis, aiz kura savu mašīnu varēja aizstumt mājās. Īpašā komforta versija parādījās 1957. gadā un tai bija tents.
Sarunas par masveida ražošanu ritēja ar Georgu fon Opeli, kurš vairs nebija saistīts ar Opel auto ražotni un aizrāvās ar kabatas formāta trīs riteņu braucamo. Bija doma kaut ko ražot pēc licences Horex rūpnīcā, kuru pārsauktu par Opelit, bet pēdējā brīdī Opeļa kungs pārdomāja. Tāpēc 1958. gadā Brutsch Mopetta projektam meta mieru.
Kristiāns Andersons
Komentāri: