Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Internets, kas šodien ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa, nav radies vienas nakts laikā. Tas ir daudzu gadu desmitu zinātnisku pētījumu, militāru vajadzību un akadēmiskās sadarbības rezultāts. Tā vēsture sākas aukstā kara ērā, kad ASV valdība meklēja veidus, kā nodrošināt stabilu komunikāciju pat kodolkara gadījumā.Priekšvēsture: ARPANET un decentralizācijas ideja

20. gadsimta 60. gados ASV Aizsardzības departaments izveidoja Advanced Research Projects Agency (ARPA). 1969. gadā ARPA uzsāka projektu ARPANET – pirmo datoru tīklu, kas savienoja universitātes un pētniecības iestādes. Pirmie četri mezgli bija UCLA, Stanforda, UC Santa Barbara un University of Utah. 29. oktobrī 1969. gadā notika pirmais veiksmīgais ziņojuma nosūtījums no UCLA uz Stanfordu. Pirmais vārds, ko centās nosūtīt, bija “LOGIN”, taču sistēma avarēja pēc “LO”.

ARPANET pamatā bija paketes komutācijas (packet switching) tehnoloģija. Šo ideju neatkarīgi izstrādāja amerikānis Pauls Barans un brits Donalds Deiviss. Atšķirībā no tradicionālajām telefonu līnijām, kuras strādāja ar ķēdes komutāciju, paketes komutācija ļāva datus sadalīt mazās “paketēs”, kas varēja ceļot pa dažādiem maršrutiem un atkal salikties kopā galamērķī. Tas padarīja tīklu izturīgu pret bojājumiem – ja viens ceļš tika iznīcināts, dati atrada citu ceļu.70. gadu sākumā Vintons Serfs (Vinton Cerf) un Roberts Kāns (Robert Kahn) izstrādāja protokolu komplektu TCP/IP (Transmission Control Protocol/Internet Protocol). Tas ļāva dažādiem datoru tīkliem sazināties savā starpā, radot “tīklu tīklā” jeb internetu. 1983. gada 1. janvārī ARPANET oficiāli pārgāja uz TCP/IP, un šo datumu daudzi uzskata par īsto internets dzimšanas dienu.

70. gados internets sāka izplatīties ārpus militārajām un akadēmiskajām aprindām. NSFNET (National Science Foundation Network) kļuva par galveno mugurkaulu, savienojot superdatoru centrus ASV. Eiropā arī radās līdzīgi tīkli, piemēram, JANET Lielbritānijā un EARN Eiropā.

Lai gan internets jau pastāvēja, tas bija sarežģīts un galvenokārt tekstuāls. Īsto revolūciju izraisīja Timotijs Bernerss-Lī (Tim Berners-Lee) 1989.–1991. gadā CERN laboratorijā Šveicē. Viņš izveidoja World Wide Web (WWW) – sistēmu, kas balstījās uz hipertekstu (HTML), URL adresēm un HTTP protokolu. Pirmā tīmekļa lapa tika publicēta 1991. gada 6. augustā. Bernerss-Lī izstrādāja arī pirmo pārlūkprogrammu WorldWideWeb.90. gadu sākumā parādījās viegli lietojamas pārlūkprogrammas, piemēram, Mosaic (1993), Netscape Navigator (1994) un vēlāk Internet Explorer. Tas padarīja internetu pieejamu parastiem cilvēkiem. 1995. gadā NSFNET tika komercializēts, ļaujot privātiem uzņēmumiem piedāvāt piekļuvi internetam plašākai auditorijai.

Arī Latvija nebija malā no šīm pārmaiņām. Pirmie interneta savienojumi Latvijā parādījās 1992. gadā, kad Latvijas Universitātes Datoru centrs sāka izmantot e-pastu caur X.25 protokolu. 1993. gadā tika izveidots pirmais pilnvērtīgais TCP/IP savienojums. Vēl pēc gada Latvija saņēma savu valsts domēnu .lv.

Internets strauji attīstījās 90. gadu otrajā pusē, kad parādījās pirmie komerciālie interneta pakalpojumu sniedzēji (ISP), piemēram, Latnet un Baltcom.  Šodien Latvija ir viena no Eiropas līderēm platjoslas interneta izplatībā un ātrumā, pateicoties gan valsts politikai, gan privātajām investīcijām optiskajās šķiedrās.

Internets radās nevis kā komerciāls produkts, bet kā risinājums drošai, decentralizētai komunikācijai. No četriem datoriem 1969. gadā tas izauga par globālu tīklu, kas savieno vairāk nekā 5 miljardus cilvēku. Tas mainīja komunikāciju, komerciju, izglītību un izklaidi.Tomēr internets nav tikai tehnoloģija. Tas ir cilvēku sadarbības rezultāts – zinātnieku, inženieru un entuziastu, kuri dalījās zināšanās bez peļņas motīva. Vintons Serfs un Timotijs Bernerss-Lī bieži uzsver, ka internets ir atvērts un brīvs resurss, kas jāsaglabā tāds arī nākotnē.

Mūsdienās internets saskaras ar jauniem izaicinājumiem: kiberdrošību, privātumu, dezinformāciju un digitālo plaisu. Taču tā pamatā joprojām ir tā pati ideja – iespēja brīvi apmainīties ar informāciju visā pasaulē.