Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Iepriekšējā reizē stāstīju par Selene konceptautomobili, kuru Ghia konstruktori un dizaineri uzdāvināja PSRS kolēģiem.

https://www.autodroms.lv/interesantais-konceptautomobilis-ghia-selene-video/

Šodien aplūkosim divpadsmit konceptmodeļus, kurus radījušas padomju čaklās rokas un inženieru prāti.

Kā pirmais sarakstā ir Moskvitch G2 sacīkšu automobilis trases rekordiem. 1956. gadā uzbūvētās mašīnas autori bija I. Glaģiļins un I. Okuņevs. Moskvitch G2 uzstādīja trīs PSRS ātruma rekordus garās distancēs. Piedalījās 1959. gada PSRS čempionātā un uzvarēja klasē līdz 2500 kubikcentimetriem. Auto vairs netika lietots kopš 1960. gada un vēlāk, 1963. gada nogalē,  tika norakstīts.

izgatavoja divus Moskvitch G2 un abus izjauca rezerves daļās.

Nākamo konceptauto ar nosaukumu Laura, 1982. gada janvārī , uzbūvēja toreizējās Ļeņingradas pievārtē divi jauni vīri Dmitrijs Parfenovs un Genādijs Hainovs. Viņi nolēma pašu spēkiem uzbūvēt auto. Atšķirībā no vairākuma pašu būvēto  auto šo uzbūvēja, gandrīz, pilnībā bez rūpnieciskām detaļām. Pat dzinējs bija abu entuziastu meistardarbs . Mašīnu dikti slavēja toreizējais PSRS ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs. Spēkrats piedalījās vairākās , starptautiskās izstādēs, bet netika laists sērijveida ražošanā.

Sarakstu turpina paša būvēts auto Yuna, kas bija inženiera un auto entuziasta Jurija Algebraistova iecere tālajā 1969. gadā. Samontēts auto tika tikai 1977. gadā. Mašīna ieguva vairākas balvas starptautiskās izstādēs. Uzbūvēja tikai divus eksemplārus, bet līdz mūsdienām saglabājies viens. Odometrs kopš 1977. gada saskaitījis vairāk nekā pusmiljonu kilometrus.

NAMI Okhta tika uzbūvēts 1986-87 gados Ļeņingradas vieglo automobiļu prototipu laboratorijā kā centrālā automobiļu izpētes institūta NAMI produkts. Auto bija septiņvietīgs. Otrā un trešā sēdekļu rindas bija izņemamas, bet priekšējo varēja apgriezt pa 180 grādiem. Aizmugurējo sēdekli varēja pārvērst ērtā galdā. Pēc avārijas restaurētais spēkrats aplūkojams muzejā.

Istra ir kādreizējās AZLK rūpnīcas ražojums. Tas tapa laika posmā no 1985.- 1988. gadam. Auto aprīkoja ar automātisko transmisiju, dīzeļdzinēju un standarta aprīkojumā ietilpa gaisa kondicionieris. Projekts tā arī nepameta rasēšanas dēli. Prototips šodien atrodas bijušajā AZLK rūpnīcā.

Vecāks eksemplārs ir 1934. gada GAZ Aero. Tā autors ir Aleksejs Ņikitins. Viņa disertācijas tēma būtībā bija auto aerodinamika. Mašīnas virsbūvei bija koka rāmis un metāla apvalks. Uzbūvēja tikai vienu eksemplāru un nav zināma tā atrašanās vieta.

Nākamais mūsu sarakstā ir Pobeda –Sport automobilis. PSRS čempionātā tas uzvarēja 1950., 1955. un 1956. gados. Tas bija pirmais veiksmīgais, padomju sporta auto. Eksperimentālo mašīnu uzkonstruēja avio inženieris. Tas bija kā militāras tehnoloģijas izmantošana miera apstākļos.

Ļoti interesants ir paša būvētais automobilis Pangolina. To uzbūvēja inženieris, elektriķis Aleksandrs Kuligins. Viņš ir arī autors sešu riteņu visurgājējam un vēl vienam konceptautomobilim. Abi tapa armijas vajadzībām.

Savukārt veiksmīgais, sportiskā dizaina Pangolina tapa Uhtā, 1980. gadā. Kuligina kungs vadīja tehnisko pulciņu savas pilsētas Jaunatnes pilī. Skolnieki –pionieri , bez nopietnas tehniskās bāzes,  arī palīdzēja salikt kopā Pangolina automobili, kurš līdzinājās Lamborghini Countach un De Lorean DMC-12. Darbs pie spēkrata aizsākās jau Maskavā, kur tapa virsbūve. Pēc projekta pabeigšanas iznīcināja visas matricas un Pangolina palika vienā eksemplārā. Visa Padomju savienība par Pangolina uzzināja gadu vēlāk, kad auto pa dzelzceļu atveda uz Maskavu.  Šosejas nebija piemērotas tik zemam spēkratam. Mašīna nonāca televīzijā un par to rakstīja prese. Durvju vietā auto bija ar hidraulisko pievadu paceļams kupols. Par gaismu rūpējās četri lukturi vienotā blokā. Atpakaļskata spoguļu vietā kalpoja no motora pārsega centra ‘’izbraucošs’’ periskops. Stiklaplasta virsbūvi uzlika uz paštaisītiem riteņiem no alumīnija sakausējuma. Pangolina bija zema profila riepas, kuras PSRS dabūt bija ļoti grūti. Auto iekšējo pildījumu veidoja sērijveida VAZ produkcija. Dzinējs atradās priekšā, piebīdīts tuvu vadītājam un atradās tieši zem instrumentu paneļa. Maksimālais auto ātrums bija 180 km/h. To sasniegt ļāva uzlabotā aerodinamika un ļoti vieglā virsbūve. Arī citi spēkrati kalpoja par Pangolina donoriem. Logu tīrītāju salika kopā no divām Ikarus slotiņām. Lai tiktu pie valsts numura zīmēm un atļaujas izbraukt uz ārzemēm nācās uzstādīt standarta riteņus, samontēt atpakaļskata spoguļus un priekšējos lukturus.   Kopā ar radītāju tas startējis dažādās, padomju sacīkstēs un pat piedalījies izstādē ‘’Expo 85’’, kura notika Bulgārijā, Plovdivā.  Deviņdesmitajos gados auto iekļuva avārijā un nācās pārtaisīt virsbūvi amputējot daļu jumta. Virsbūves krāsa mainījās vairākkārt un mūsdienās tā tika nokrāsota sarkana.  Spēkrats filmējies padomju popmūzikas klipos, bet kopš pagājušās desmitgades beigām īsti nav zināms, kur Pangolina palikusi. Savulaik Pangolina, kuru bija iegādājies kāds uzņēmējs, bija apskatāma ‘’Avtorevju’’ muzejā, bet tagad muzejs slēgts un vairāku tā eksponātu liktenis ir nezināms.

Kuliginu uzaicināja strādāt AZLK, taču viņa idejas netika realizētas tālāk par izmēģinājuma paraugiem. Vēlāk viņš emigrēja uz ASV, kur dibināja kit- kāru ražošanas un tirdzniecības uzņēmumu. 2004. gadā Aleksandrs gāja bojā auto avārijā, kuru izraisīja cits vadītājs.

Mūsu sarakstu turpina ZIS 112. Auto dizains veidots sapņu mašīnas tradīcijās. Milzīgais spēkrats bija, gandrīz sešus metrus garš ar trim pasažieru vietām. Braucamajam bija apaļas formas radiatora režģis un viens priekšējais lukturis. Auto svēra divas ar pusi tonnas. 1951. gadā būvētais ZIS 112 piedalījās dažās sacīkstēs, bet 1955. gadā to norakstīja metāllūžņos.

BELKA vēsture sākas jau 1940. gadu beigās, kad Jurijs Dolmatovskis apsvēra domu par vagona tipa dizainu. Taču Dolmatovska pūles radīt padomju MPV, par kurām atzinīgi izteicās pat ārzemju prese, neguva atbalstu no augšas. Tāpēc izgatavoja tikai vienu prototipu, kuru sagrieza 1954. gadā. Septiņus gadus vēlāk ASV parādījās Chevrolet Corvair Greenbrier, kur par pamatu ņemtas Dolmatovska idejas.

VNIITE PT ir piecdesmito gadu ekspertu pārdomas par tēmu padomju taksometrs. 1962. gadā Ministru Padome izdeva dekrētu par minivena attīstīšanu. Tālāk par vienu atkal netika, jo ražošanu uzskatīja par nerentablu.

Sarakstu noslēdz GAZ Torpedo. Tas bija vēl viens sporta konceptautomobilis no PSRS lidmašīnu būvētājiem. 1951. gadā tapušajam auto izmantoja tos pašus materiālus kā lidmašīnām – duralumīnu un alumīniju. Asaru formas virsbūvi veidoja dizainers A. Smolins. Spēkrats iznāca 6,3 metrus garš, 2,07 metrus plats un 1,2 metru augsts. Tā svars ir 1100 kilogramu. Auto neizcēlās ar ātrumu un palika kā prototips. Viens GAZ Torpedo ir izdzīvojis līdz mūsdienām un aplūkojams muzejā.

Tādi lūk konceptuālie auto tapa valstī, kur pēc sērijveidā ražotas mašīnas bija jāstāv garā rindā un arī tad saņēmi spēkratu tādā krāsā kāda bija nevis kādu vēlētos.

Kristiāns Andersons