Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Tā rakstīts, ka itāļu autobūves uzņēmums ALFA ROMEO dibināts 1910. gada 24. jūnijā. Milānā.

Tāpēc tagad jūnijā, gatavojoties Jāņiem, tieši piemērots būs šis ceļojums pa ALFA ROMEO vēstures lappusēm. Viss sākās ar to, ka viena no vadošajām franču firmām DARRACQ kopā ar aristokrātu Ugo Stellu ( Ugo Stella) 1906.g. atvēra Neapolē uzņēmumu SOCIETA ANONIMA ITALIANA DARRACQ, kurā ražoja DARRACQ automobiļus. Potenciālo pircēju trūkums piespieda uzņēmumu slēgt.

Ražotne tika pārvesta uz  bagātākajiem ziemeļiem Lombardijas provinci Portello, netālu no Milānas. 1910. gada jūnijā dibināja jaunu firmu ANONIMA LOMBARDA FABBRICA AUTOMOBILI. ( Lombardijas akciju automobiļu fabrika).

Ideja par ALFA ROMEO logo radās 1910. gadā, kad rasētājs Romano Kataneo ( Romano Cattaneo), gaidīdams tramvaju, iedvesmojās no Viskonti ( Visconti) ģimenes  emblemas- saracēnu ēdošas čūskas, sauktas par biscione, kas ir Sforzas pilij ( Sforza Castle) virs durvīm. Ar galvenā konstruktora Džuzepes Merozi ( Giuseppe Merosi) palīdzību Viskonti ģimenes un Milānas pilsētas emblēma čūska, tika apvienota ar pilsētas karoga  krustu tumši zilā aplī. Pēc automobiļa ALFA ROMEO P-2 Pasaules čempionātā, 1925. gadā, apkārt logo parādījās lauru vainags.

Pirmais ALFA automobilis 24HP bija ātrs, jaudīgs un stabils uz ceļa. Vienlaikus dzima otrs modelis 12HP, bet tā ātrākā un jaudīgākā versija bija 15HP.

Pēc modernizācijas, 1914. gadā, tā ieguva indeksu 15/20HP.

Togad, nelielā sērijā, izlaida arī pašu jaudīgāko automobili 40/60HP ar augšvārstu dzinēju.

1915. gadā galvenais ALFA akcionārs di SKONTO banka uzticēja uzņēmuma vadību inženierim un uzņēmējam Nikolā Romeo ( Nicola Romeo). Tā radās markas otrā daļa un pašu uzņēmumu, kā arī tā ražotos auto, sāka saukt par ALFA ROMEO.

Pirmais jaunā vārda nesējs bija modelis 20/30HP ar 4,2 litru motoru, kura sportiskā versija saucās 20/30ES. 1922. gadā parādījās Džuzepes Merozi izveidotais, pirmais pēckara, sporta automobilis RL. Nākamajā gadā Merozi izveidoja automobili P-1 priekš lielās balvas sacīkstēm.

Veiksme trasēs lika domāt par sporta automašīnu nodaļas un savas komandas izveidi. Par sporta automobiļu nodaļas vadītāju kļuva Enco Ferrari (Enzo Ferrari), kas uz sporta nodaļu uzaicināja leģendāro Vitorio Jano. Pirmā, Jano veidotā, ALFA ROMEO bija sacīkšu modelis P-2.

Uz sacīkšu automobiļa bāzes tapa ielas versija 6C 1500 ar sešu cilindru motoru.

Veiksmīgs un populārs bija 1929. gada modelis 6C 1750.

No 1931.- 1939. gadam ražoja vēl vienu Jano izstrādāto modeli ALFA ROMEO 8C, kas bija uzņēmuma sporta programmas augstākais sasniegums. Šā auto dažādi varianti kļuva par vairāku GRAND PRIX ieguvējiem no Monako līdz Moncai. Lieliskajam sporta automobilim četras reizes izdevās triumfēt Lemānā. Sākumā to izlaida kā garās bāzes sporta auto ar cilindru darba tilpumu 2,3litri. 1931. gada maijā ALFA ROMEO 8C uzvarēja sacīkstēs TARGA FLORIO. Divas nedēļas vēlāk ALFA ROMEO 8C atvieglinātais, īsās bāzes, variants ieņēma pirmo un otro vietas Itālijas GRAND PRIX Moncā. Kopš tā laika reto, īsās bāzes, automobili sauc ALFA ROMEO 8C MONZA.

Auto apgādāja ar inženiera Jano izstrādāto astoņu cilindru rindas dzinēju , kam bija mehāniskais kompresors, savukārt cilindru darba tilpumu palielināja līdz 2,6 litriem, sacīkšu automobiļiem.

Priekš parastajiem ceļiem modelim ALFA ROMEO 8C 2300 bija 140 zs, bet sacīkšu modelis 2600 varēja lepoties ar izturīgā motora 180 zirga spēkiem. Interesanti, ka uz ceļa, sacīkstēm veidotais, MONZA automobilis bija komfortabls un manevrēt spējīgs ar ātru gaitu un vadībai paklausīgs.

Maksimālais ātrums, ko auto spēja attīstīt bija 217 km/h, kas citiem tā laika sporta auto lika palikt aizmugurē. Sākoties karam modeļa 8C ražošana tika pārtraukta. Modelis ALFETTA tapa, kad tika pārtaisīti, kara laikā rūpīgi slēptie, sacīkšu ALFA ROMEO 158 modeļi.

ALFETTA  dominēja divās pirmajās F1 sezonās. Modelis GIULIETTA parādījās 1954. gadā un bija viegls, manevrēt spējīgs un komfortabls auto. Ar GIULIETTA palīdzību ALFA ROMEO kļuva par otro Itālijas automobiļu ražotāju aiz FIAT. Foto redzama 1957. gada ALFA ROMEO GIULIETTA SPIDER un tās īpašnieks, mans draugs, Māris Kasparovics.

1962. gadā GIULIETTA nomainīja ar jaudīgāku modeli GIULIA.

Vēl no piecdesmitajiem gadiem interesanta mašīna bija ALFA ROMEO DISCO VOLANTE

Tas drīzāk uzskatāms par eksperimentālu izstāžu eksponātu, kas kalpoja jaunā sešu cilindru dzinēja izmēģināšanai.  Sporta kupeju ALFA ROMEO MONTREAL izveidoja firma BERTONE 1970. gadā. Cilvēkiem ar vidējiem ienākumiem 1971. gadā tika sarūpēts modelis ALFASUD, kas tulkojams kā ALFA dienvidi.

1983. gada modelis ARNA tapa sadarbībā ar NISSAN, kopš 1986. gada ALFA ROMEO ir koncerna FIAT sastāvā. Izveidojās uzņēmums ALFA LANCIA SpA. Pirms iekļaušanās FIAT saimē, 1985. gadā, prezentēja ALFA ROMEO 75, kur modeļa cipars nozīmēja kompānijas jubileju. Kā jau dzimšanas dienas dāvanai pienākas auto tika ielikti pēdējie ALFA ROMEO tehniskie sasniegumi.

Pēc septiņu gadu ražošanas to nomainīja 155. modelis.

Astoņdesmito gadu beigās parādījās automobilis ALFA ROMEO SZ, kuru paši ražotāji raksturoja kā alternatīvo superautomobili. Modeļa SZ ražošanas programmas ātrumu var salīdzināt ar paša spēkrata ātrumu. Divdurvju, divvietīgās kupejas ārējo izskatu veidoja divas konkurējošas grupas vienas firmas ietvaros.

Rezultātā Milānas auto rūpnīca ZAGATO izlaida ierobežotu sēriju 1000 mašīnas.  Pastāv uzskats, ka šasija, riteņu bāze, priekšā novietotais dzinējs un aizmugurējais, dzenošais tilts blokā ar pārnesumu kārbu tika aizgūti no sedana ALFA ROMEO 75. SZ konstrukcija tika papildināta ar stingru, tērauda čaulu un, lai palielinātu izturību, šajā čaulā iemontēja plastikāta paneļus. Balstiekārtu nokopēja no sacīkšu modeļa EVOLUZIONE 75. Speciālās riepas piegādāja PIRELLI un auto izdevās ļoti zems un ar pludlīniju formu. Mašīnu uz priekšu dzina ALFA 3 litru V6 motors ar 210 zs jaudu. Maksimālais ātrums bija 241 km/h, bet ieskrējiens no 0- 97 km/h prasīja 6,9 sekundes. Varbūt ātruma rādītāji arī neatbilda superautomobiļa statusam , taču ātrums ir tikai daļa no pievilcīgam spēkratam nepieciešamajām īpašībām.

Auto patiesais skaistums meklējams tā apbrīnojamajā sabalansētībā , riepu izcilajā saķerē ar ceļu, vadības vieglumā un ārējā veidolā.

Ražots ALFA ROMEO SZ tika no 1989. līdz 1993. gadam.

Varens triks ar aizmugurējo durvju rokturiem izdevās dizainerim Valteram de Silvam ( Walter de Silva) projektējot 1997. gada modeli ALFA ROMEO 156. Rokturi tika tā noslēpti, ka četru durvju sedans izskatījās pēc kupejas. Savukārt viena no jaunākajām ALFA ROMEO BRERA mašīnām ir pa īstam divu durvju auto. Tā konceptu ar, MASERATI  V8 dzinēju, parādīja 2002. gada Ženēvas auto izstādē. Tagad pa ielām brauc sērijveida BRERA automašīnas, kuras ražoja no 2005. līdz 2010. gadam un kopš 2006. gada arī  kabriolets.

Tātad darbs turpinās un nākotnē mūs gaida ne viens vien izbrauciens ar kādu no visjaunākajiem ALFA ROMEO darinājumiem.