Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons
Jaunajā rūpnīcā Hitelē, Norfolkā 1966. gadā Čepmens sāka jauna modeļa Lotus Europa ražošanu, kas bija kupeja ar centrā iebūvētu dzinēju. Svarīgs notikums Lotus dzīvē notika gadu vēlāk kad Čepmenam 1967. gadā izdevās iegūt ekskluzīvas tiesības uz Ford Cosworth DFV dzinēju, kas bija Keita Dakvorta meistardarbs. Motors atrada darbavietu Lotus 49 automobilī. Vēl pēc gada Lotus nāca klajā ar modeli Lotus 56, kuru tāpat kā 49 veidoja sadarbībā ar Morisu Filippu (Maurice Philippe). Piecdesmit sestais bija īpatnējs sacīkšu auto ar gāzturbīnu un pie tam vēl visu riteņu piedziņu. Interesanti, ka auto nebija ne sajūga, ne pārnesumu kārbas. Daudzrindu Morze ķēde pārvadīja spēku uz Fergusona starprasu diferenciāli, kas to sadalīja uz pusēm pa asīm. Disku bremzes atradās pie galvenā pārnesuma. Sešdesmitajos gados Čepmena vārdu zināja katrs, kurš interesējas par automašīnām un Lotus bolīdi dižojās ar Formula 1 pjedestāla vietām taču dzīves baltajai svītrai seko melnā.
1968. gada 7. aprīlī Hokenhaimas trasē nositās Džimijs Klārks, kas bija britu autosporta fanu elks. Togad par čempionu kļuva cits Čepmena komandas braucējs Hils, kurš pilotēja 435 zs stipro Lotus 49B. Septiņdesmitā gada sezona atnesa vēl vienu traģēdiju, kad Moncā treniņa laikā gāja bojā Johans Rindts (Jochen Rindt) ar Lotus 72, kurš pirms tam bija čempionāta līderis. Septiņdesmito gadu sākumā parādījās jauns Lotus Elite II ar kupejas virsbūvi no stiklaplasta un divu litru četru cilindru dzinēju. Čepmens pirmais uzsāka sacīkšu mašīnas krāsot komandas sponsoru krāsās. Melns ar zeltu bija Lotus JPS krāsojums, kas simbolizēja tabakas ražotni John Player Special. Ar Lotus JPS par 1972. gada čempionu kļuva Emersons Fitipaldi (Emerson Fittipaldi), un Čepmens atkal varēja justies laimīgs. Toreiz vēl bija iespējams izskriet uz trases, lai sveicinātu savus braucējus, uzvarētājus, un Čepmens tā arī darīja.
Līdz 1973. gadam saražoja apmēram 2900 automobiļu četrās sērijās, taču jauno nodokļu dēļ Lotus Seven ražošanas licenci pārdeva Caterham Car Sales. Sērijveida mašīnu klāstā 1976. gadā nāca klāt Lotus Esprit ar Džudžaro veidotu virsbūvi, bet F1 piedzīvoja kritumu. 1978. gada sezonā prezentēja Lotus 79 ar jaunu aerodinamiku “automobilis spārns”, kas spēja ātrāk iziet līkumus pateicoties efektam, kad auto it kā “piesūcās” pie ceļa. Motors attīstīja 475 zs un likās, ka veiksmei vairāk nekas nestāv ceļā – līdz brīdim, kad visu izjauca kārtējā nelaime. Devītajā septembrī Moncas trasē avarēja komandas otrais pilots Ronijs Petersons (Ronny Peterson) un nākamajā dienā viņš mira. Kolins Čepmens strādāja līdz spēku izsīkumam un 54 gadu vecumā, 1982. gadā pienāca arī viņa kārta atstāt šo pasauli.
Bez sava līdera Lotus klājās grūti tomēr izdevās laist klajā Lotus 99T ar dubulto turbopūti un vel šim auto, vienam no pirmajiem, bija aktīvā piekare, kuru vadīja dators. Leģendārais F1 braucējs Airtons Senna ar šo auto 1987. gadā iekļuva trijniekā, bet komanda ieguva trešo vietu Konstruktoru kausā. Vēlāk gan situācija kļuva arvien bēdīgāka un 1995. gada Formula 1 sezonā Lotus vairāk nepiedalījās. Tāpat nekā iepriecinoša nesolīja sērijveida auto ražošanas lauciņš. Kopš 1986. gada janvāra Lotus piederēja koncernam General motors, savukārt no 1996. gada Lotus īpašnieki ir Malaizijas automobiļu kompānija Proton.

Joprojām ziedošs
Kopš tā laika, kad par Lotus saimniekiem kļuva Proton situācija uzņēmumā sāka uzlaboties 1997. gadā savāca 2248 automobiļu, kas bija trīs reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk ar pārdošanu veicās divvietīgajam roadsteram Elise, kas no 1995.gada joprojām ir ražošanā. Auto šasiju izgatavoja no alumīnija ar jaunu ekstrūzijas metodi. Tas nozīmē, ka vairāki šasijas komponenti bija drīzāk kā salīmēti kopā nekā sametināti. Šasija izdevās viegla un ārkārtīgi izturīga, bet Elise ar atvērto jumtu kļuva par vienu no labāk vadāmajiem auto Pasaulē. Kopš 1976. gada bez īpašām izmaiņām ierindā līdz 2004. gadam bija modelis Esprit. 1999. gadā tikai 50 eksemplāros parādījās Lotus Esprit V8 350. No visiem Esprit šai mašīnai bija visplatākās aizmugures riepas un viscietākā piekare. Tā kā auto bija 80 kg vieglāks par Esprit V8 SE modeli tad ieskrējiens līdz 160 km /h prasīja 10,1 sekundi, kaut arī zirga spēku skaits abiem spēkratiem ir vienāds 350. Modelis Exige ir Lotus Elise modifikācija ar kupejas virsbūvi, kuru izveidoja adaptējot pilsētas apstākļiem Elise sportisko versiju, kas paredzēta sacensībām šosejā pa apli. Kā tā laika jaunumu var atzīmēt divvietīgo modeli Lotus Europa S, kuru paredzēts izlaist no 2006. gada jūlija. Dizaina ziņā auto ir kā papildināts Elise un Exige. Jaunais Europa S ar divu litru 200 zs motoru bija mierīgāks par Elise/Exige, ar lielāku bagāžas nodalījumu, skaņu izolāciju un kondicionieri. Nosaukums, protams, nāk no agrāko gadu modeļa Lotus Europe. Aukstie pārmaiņu vēji nav nosaldējuši angļu sacīkšu auto ziedu – Lotus.