Apgūsim nākotni pagātnē! Stāsts par elektriskajiem spēkratiem Rauch & Lang no ASV!
Jau ne pirmo reizi esam pārliecinājušies, ka nākotne pagātnē nav tikai laiks angļu valodas gramatikā, bet attiecas arī uz autobūvi. Arī šodien pastāstīšu par Rauch & Lang automobiļu marku, kura reiz ražoja mūsu nākotnes tehnoloģiju – elektriskos automobiļus.
Fotogrāfijās redzams 1916. gada Rauch & Lang Electric BX6 Brougham. Markas spēkrati izceļas ar greznām ērtībām. Ražotājs nāk no Klīvlendas Ohaio štatā. Rauch & Lang Carriage Company sāka savu darbību būvējot karietes jau kopš tālā 1853. gada. Firmu dibināja Džeikobs Rauhs , bet 1884. gadā uzņēmumam pievienojās Čarlzs Langs. Kopš 1903. gada uzņēmums, cita starpā, sāka tirgot Buffalo Electric markas elektromobiļus. Pašu elektriskie automobiļi tapa no 1905. līdz 1916. gadam. Dzinēji nāca no Hertner Electric Company firmas, kura vēlāk kļuva par Rauch & Lang īpašumu. Tādējādi Rauch & Lang kļuva par uzņēmumu, kurš pats spējīgs sevi apgādāt ar detaļām. Sākot no virsbūvēm un beidzot ar mehāniskajām komponentēm. Spēkrati bija dārgi un tos pirka bagātas sievietes, kuras dzīvoja pilsētās. Rauch & Lang reklāmas prospektos blakus elektriskajiem auto bija Katrīnas II un Napoleona Bonoparta karietes, un Jūlija Cēzara rati. Sievietēm patika elektriskā spēkrata vieglā vadība. Vienkārši pavelkot sviru varēja atslēgt barošanu , palēnināt gaitu vai strauji apstāties. Ar Rauch & Lang elektriskajām mašīnām brauca arī bērnībā kāju zaudējušais pulkvedis Edvards ‘’ Neds’’Grīns, jo auto bija divi pedāļi gāze un bremze. Vēlāk viņam uzbūvēja benzīna auto ar elektrisko transmisiju. Šai Grīna mašīnai nebija pārnesumu kārbas, bet uz instrumentu paneļa atradās trīs pogas – neitrālais, uz priekšu un atpakaļ.
Par cenām runājot 1907. gada mašīna ar 40 šūnu P.V. Exige akumulatora bateriju maksāja $ 2250. Automobiļus būvēja pēc šādiem braucamajiem ierastās shēmas. Pārsvarā tie bija ar slēgto town car virsbūvi, bet tapa arī daži atvērtie faetoni. Rauch & Lang bijis viens no pirmajiem, kurš piedāvājis slēgto virsbūvi. Ražošanas apjoms 1909. gadā bija 1,200 mašīnas. Pēc gada Rauch & Lang Electric kļuva par populārāko mašīnu Klīvlendā un to skaitu pārsniedza tikai Baker Electric. Jau kopš 1908. gada Rauch & Lang interesējās par firmas Motz Tire Company riepām. Tās reklamēja kā piemērotas elektriskajām mašīnām, jo svina akumulatori bija ļoti smagi un riepa varēja nodilt. Amortizējošās Motz pneimatiskās riepas bija ilgspēlējošākas un nodrošināja komfortablāku braukšanu. Savām riepām Motz deva 10 ,000 jūdžu vai divu gadu garantiju. Jau 1909. gadā Motz Clincher Tire & Rubber Co nonāca Rauch & Lang īpašumā.
Vairākām mašīnām šofera vieta atradās virsbūves ārpusē. Tā bija arī lielākajam un smagākajam Rauch & Lang limuzīnam ar sešām pasažieru vietām. Dažiem auto, bija četras durvis un tas skaitījās elektriskajiem spēkratiem ļoti neparasti. Kopš 1912. gada Rauch & Lang uzstādīja gliemežpārvadu aizmugures tiltam un kardānpārvadu.
Interesantas inovācijas atnesa 1913. gads. Ieviesa transmisiju ar konisko pārvadu ( bevel gear) un modeli JX bija iespēja vadīt gan no priekšējā, gan aizmugures sēdekļa. Šoferis varēja uzstādīt stūres vārpstu gan priekšā, gan aizmugurē. Priekšējais sēdeklis griezās un pasažieris varēja skatīties uz vadītāju, ja tas brauca aizmugurē. Nobraukums 1915. gadā mašīnām sasniedza 50 līdz 100 jūdzes ar vienu uzlādi braucot vienmērīgā ātrumā 20 jūdzes stundā.
Ražotājs 1916. gadā apvienojās ar Baker Electric marku un izveidojās Baker, Rauch & Lang Company uzņēmums. Ražošana samazinājās. Kopš 1919. gada dažreiz mašīnas sauca par Raulang , bet 1922. gadā tas kļuva par oficiālu nosaukumu. Savukārt 1920. gadā automobiļu ražotne nonāca Stevens – Duryea Company īpašumā. Ražošanu pārcēla uz Stevens –Duryea rūpnīcu Chicopee Falls , kur pasažieru mašīnas tapa ļoti nelielā skaitā. Blakus dažiem Stevens – Duryea markas spēkratiem rūpnīca līdz 1928. gadam izlaida arī Rauch & Lang markas taksometrus ar benzīna un elektriskajiem motoriem. Tapa arī virsbūves Stanley markas tvaika mašīnām.
Kristiāns Andersons
Komentāri: