Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Autosporta sacīkstes ir lieliska vieta, kur automobiļu markas kļūst par leģendām. Franču firmas ALPINE modelis A 110 lieliski pierādīja sevi rallijā un parūpējās, lai mēs nepaietu garām ALPINE vārdam.

Par ALPINE firmas dibinātāju kļuva franču konstruktors un sacīkšu braucējs Žans Redels ( Jean Redele). Viņš bija RENAULT dīleris Francijas pilsētiņā Djepā. Žana tēvs Emīls Redels bija iekārtojies darbā pie brāļiem Reno un kļuva par vienu no pirmajiem sporta mehāniķiem. Francijas Automobiļu kluba Grand Prix izcīņas laikā ( tā sauca sacīkstes,  no kurām vēlāk attīstījās Francijas F1 Grand Prix), kas notika Normandijā, Emīls pabija Djepā, kur izveidoja automobiļu nomu. Starpkaru periodā viņš atvēra automobiļu veikalu, kurā tirgoja pārsvarā RENAULT mašīnas. Žans Redels piedzima 1922. gadā un pēc Otrā Pasaules kara veiksmīgi veicis ģimenes biznesa reorganizāciju, kļuva par jaunāko tajā laikā RENAULT dīleri Francijā. Žanu aizrāva autosports un viņš sāka startēt sacīkstēs ar sev piederošo sērijveida RENAULT 4CV automobili. Pirms ķerties klāt sporta auto ražošanai Žans sākumā nodarbojās ar mazo RENAULT automobiļu pārbūvi sporta vajadzībām. RENAULT 4CV tika pie pilnīgi no jauna uzkonstruētas pārnesumu kārbas. Ar pirmskara RENAULT 4CV Redels piedalījās prestižajās ‘’Tour de France’’sacīkstēs un 1952. gadā tika izcīnīta uzvara ‘’Mille Miglia’’ sacensībās kategorijā ar dzinēju līdz 750 kubikcentimetriem. ‘’Lemānā’’ tika piedzīvota izstāšanās, jo pārkarsa auto dzinējs. Tieši tolaik Žanam radās ideja izgatavot sporta modeli ar pārtaisītiem RENAULT mezgliem un agregātiem. Viņš vēlējās samazināt spēkrata svaru un nomainīt virsbūvi pret sportiskāku. Uz RENAULT 4CV platformas 1953. gadā tapa auto ar alumīnija virsbūvi un svaru 550kg. Virsbūves autors bija Džovanni Mikelotti ( Giovanni Michelollotti) un to izgatavoja firma ’’Alemano’’. Par godu ekipāžas Redele un Pons uzvarai Alpu rallijā Žans nolēma, ka turpmākie automobiļi sauksies ALPINE. Tolaik Francijā bija liels pieprasījums pēc vienkāršām un lētām sporta automašīnām. Tāpēc 1955. gadā Žans ķērās pie vieglas sporta kupejas A 106 izlaišanas. Modeli ražoja līdz 1960. gadam. Jau no paša sākuma uzņēmums ALPINE paļāvās uz RENAULT atbalstu un vēlāk kļuva par slavenā franču ražotāja sporta mašīnu filiāli. Kad 1973. gadā RENAULT iegādājās ALPINE akciju kontrolpaketi , gan mašīnas, gan sporta komanda sāka saukties ALPINE –RENAULT.

ALPINE nepārtraukti uzlaboja savus modeļus. Pircēji varēja izvēlēties divas modifikācijas A 106 ‘’Normale’’ ar 21 zs jaudu un ’’Mille Miles’’ ar 38 zs jaudu un maksimālo ātrumu 130 km/h. 1957. gadā prezentēja A106 kabrioletu. Pēc gada A 106 pārtapa par A 108.  Divus gadus vēlāk nāca  jauns modelis A 108 Coupe Sport  ar telpisko, cauruļveida rāmi. Konstrukcijas ziņā tas bija RENAULT DAUPHINE Gordini. 1961. gadā A 108 ņēma dalību ‘’Tour de France’’ sacīkstēs un šim spēkratam izmantoja rāmi ar varenu garensiju. Konstrukcija kalpoja par bāzi nākamajai sporta kupejai A 110. Modeli ražoja no 1963. – 1974. gadam. Simtu desmitais bija ar berlinette kupejas virsbūvi, kur jumta līnija plūdeni krīt lejup. A110 kļuva par populārāko no ALPINE ražojumiem.

Pirmajai A 110 uzstādīja četru cilindru RENAULT dzinēju ar mazāk kā viena litra tilpumu un četru pakāpju pārnesumu kārbu. Vēlāk pārnesumu skaits pieauga līdz pieci, bet dzinēja darba tilpums palielinājās sākotnēji līdz 1,3 litriem un turpināja augt. Sekoja 1,6 un 1,8 litru dzinēji, un pēdējā modeļa dzinējam bija 170 zs jauda. Jaudīgākais A 110 1973. gadā piedalījās un uzvarēja Pasaules rallija čempionātā. Pirms tam daudzus gadus tika gūtas uzvaras rallijos, ieskaitot prestižo Monte –Karlo ralliju, kur 1970. gadā ieņēma otro un trešo vietu. Modelim A 110 bija šasija ar cauruļveida tērauda rāmi. Dzinēju novietoja aizmugurē un aizmugurējai piekarei bija šūpojošās asis. Lielā ātrumā šāda piekare darbojās ne pārāk labi, bet sportistiem tas raizes nesagādāja. Ielas mašīnu pircēji augstu vērtēja spēkrata ārējo izskatu un tehniskos dotumus. 1973. gada A 110 ar 1,6 litru rindas četru cilindru motoru spēja attīstīt 138 zs jaudu. Maksimālais ātrums auto bija 204 km/h, bet no 0 – 97 km/h tas ieskrējās 6,2 sekundēs. Auto formu izveidoja franču dizainers Marsels Jubērs ( Marcel Hubert). Spēkratam bija oriģināla , plastmasas virsbūve. Kopā izgatavoja ap tūkstoti  A 110 mašīnu.

ALPINE izmēģināja spēkus arī formula 2 un 3 spēkratu ražošanā. 1969. gadā tika pieņemts lēmums koncentrēties uz ralliju, nacionālajām formulu sacīkstēm un Formula 3. Laiks rādīja, ka šāds solis bija pareizs, jo tika izcīnīti tituli Pasaules rallija čempionātā, čempiona tituls starptautiskajā čempionātā Formula 3 un Formula France, kas vēlāk tapa par Formula Renault. Vienam no ALPINE izmēģinājuma modeļiem 1967. gadā tika uzstādīts trīs litru V8 motors, kuru konstruējis Amadeo Gordini ( Amedee Gordini). Bez problēmām tika veikta 1000 kilometru izmēģinājuma distance, taču motors bija pārāk jaudīgs vecajai šasijai un nespēja konkurēt ar speciālo automobiļu prototipu dzinējiem. Tika nolemts, ka turpmāk jaunajos modeļos uzstādīs V6 spēka agregātus. Šāds motors parādījās jaunajai kupejai A 310  1971. gadā. Auto, ar vietu skaitu 2+2 pirmo reizi demonstrēja Ženēvas izstādē. Pirmajos variantos uzstādīja 1,6 litru motoru no RENAULT 16 TX. Savukārt V6 dzinēja izmantošana ievērojami uzlaboja dinamiku. Jaunais dzinējs bija veidots no vieglajiem sakausējumiem, un tā darba tilpums bija 2,7 litri. Motoram bija divas augšējās sadales vārpstas un jauda 150 zs, bet maksimālais ātrums mašīnai bija 225 km/h. Galvenā problēma A 310 vadītājam bija tā, ka auto pagriezienos bremzējot ar motoru, iekļuva grūti kontrolējamā slīdē. ALPINE kopā ar RENAULT iecerēja veselu sēriju ar speciālajiem automobiļiem prototipiem. 1974. gadā prototips A441 piedalījās Eiropas čempionātā klasē ar dzinējiem līdz diviem litriem. ‘’Lemānas’’ 24 stundu sacīkstēs ALPINE izdevās triumfēt 1978. gadā. Toreiz A442B ar turbo pūtes V6 motoru uzvarēja diennakts autosacīkstēs. Cīnīties trasē nācās ar vācu PORSCHE, kuri tolaik skaitījās paši labākie. Pirmo vietu ieguva ekipāža Pironi – Žasso ( Pironi – Jaussaud). Ceturtajā vietā arī ierindojās ALPINE sacīkšu braucēji. Pēc tam ALPINE sporta mašīnas vairāk nekad neizgāja uz starta.

Skaists noslēgums sacīkšu karjerai, bet šis tas vēl bija darāms saistībā ar ielas auto. 1985. gadā Ženēvas auto izstādē parādījās A310 mantinieks. To sauca RENAULT ALPINE GTA, kas veidota tādā pašā stilā kā ALPINE 310 un turpināja ALPINE vēl 50. gados aizsāktās konstruktīvās tendences. Te bija plastikāta virsbūve un aizmugurē novietots dzinējs. Mašīnas priekšgals bija izstiepts, bet aizmugure pacelta. Šasijas pamatu izgatavoja no tērauda un mašīnai bija sviru piekare. Auto lepojās ar RENAULT motoriem. Viens bija 2,8 litru V6 dzinējs, kurš attīstīja 160 zs jaudu. Savukārt variantam ar turbo pūti bija V6 2,5 litru motors un 200 zs liela jauda. Maksimālais ātrums turbo pūtes motoram bija 241 km/h, bet skrējiens no 0 – 97 km/h aizņēma 6,0 sekundes.

Plašais un ērtais auto vadāmībā bija uzticams un viegls. No 1991. gada nelielā skaitā izlaida vēl jaudīgāku un dārgāku uzlaboto RENAULT ALPINE GTA. Tas bija modelis ALPINA A610, kur ar turbo pūti apgādātajam V6 motoram bija 250 zs un ātrums  gandrīz 257 km/h, un ieskrējiens no 0 -97 km/h jau prasīja mazāk par 6 sekundēm. A610 bija noapaļotāks priekšgals un akurāti aizveramie lukturi. Šasija bija stingrāka ar labāku masas sadalījumu. Uzlaboja arī piekari un bremzes. Speciālas riepas ražoja ‘’Michelin’’. Spēkrats atgādināja 1990. gadā speciāli izlaisto GTA LE MANS ar lieliem riteņiem un riepām un mainītu virsbūves formu. ALPINE A610 kļuva par pēdējo modeli ar ALPINE vārdu un to pārtrauca ražot 1995. gadā. Sekoja RENAULT vadības lēmums netērēt līdzekļus vecā modeļa modernizēšanai, bet izveidot pilnīgi jaunu. Tas bija RENAULT SPIDER ar divu litru motoru, kuru tajā pašā gadā sāka ražot ALPINE rūpnīcā Djepā. Kopš tā laika rūpnīca pazīstama kā RENAULT motoru sporta nodaļas ‘’Renault Sport’’ modeļu ražotājs.