Ardievu, Renault Laguna! Tu biji īsts draugs…
Foto: Dāvis Šteinerts
Pirms pāris dienām pastāstījām par pirmajiem iespaidiem paliekot divvientulībā ar jauno Renault Talisman modeli. Dāvis Šteinerts sarūpējis pēdējos atvadu vārdus Renault Laguna. Auto, kurš nu jau vizinās pa mākoņa maliņu…
Tā nu Renault Laguna devusies pensijā, vairs neviens jauns šīs markas automobilis nenoripos no konveijera. Viņas vietā tagad jaunā Renault Talisman, bet nostalģija pēc Lagunas paliek…
Pati pirmā Laguna tika prezentēta ’94. Gadā.Otrās paaudzes – 2001. gadā, bet trešās paaudzes – 2007. gada oktobrī. Vēlāk tika prezentēta arī Laguna Coupe ar jaudīgu 3,5 litru benzīna motoru un vairākiem inovatīviem jauninājumiem. Uz trešās paaudzes bāzes Renault Samsung Motors Dienvidkorejā radīja Renault Samsung SM5, kas Eiropā vairāk pazīstama ar nosaukumu Latitude, taču pie mums tā popularitāti tā arī neieguva. Tagad tas viss kļuvis par vēsturi.
Tā nu sanācis, ka ar trešās paaudzes Lagunu esmu ļoti cieši saistīts, tā teikt, pašiem pirmsākumiem, līdz pašām beigām. 2007. gada septembrī biju to Eiropas autožurnālistu vidū, kuriem šī jaunākās paaudzes Laguna tika prezentēta Austrijā, Zalcburgā.
Tā nu Zalcburgas lidostā, pēc iepazīšanās ar Red Bull aktivitātēm, mūs sagaidīja pilna autostāvvieta ar jaunām automašīnām. Divu dienu laikā ar tām tad traucāmies pa Zalcburgas skaistajiem kalnu ceļiem un apkārtnes autobāņiem. Visi bija sajūsmā un nebeidza vien slavēt jauno auto, kaut netrūka arī negatīvu iebildumu. Visvairāk pārsteidza auto dizains – izcila auto priekšējā daļa, bet kaut kāda pārāk vienkārša aizmugurējā daļa, it kā dizaineriem būtu pietrūcis pacietības nobeigt auto ar kādu īpašu franču šarmam raksturīgu odziņu.
Pēc Austrijas pirmizrādes, jau daudz plašākai publikai šis auto tika prezentēts tepat Latvijā. Arī pa Latvijas ceļiem, ar testu auto, noskrēju ne vienu vien simtu kilometru. Un tad sekoja īstais „saldais ēdiens” – testi ar Laguna Coupe. Auto izsmalcinātiem autobūves gardēžiem. Te nu bija viss – gan nevainojams dizains, gan sportiskais Renault raksturs vienkopus. Ar 3,5 litru benzīna motoru, esmu traucies krietni pāri 200km/h robežai tepat pa Rīgas – Tallinas šoseju, turklāt vēl spēcīgā lietū, kad vairākas reizes nācās pat strauji bremzēt, lai neuzskrietu priekšā esošajam ūdens mākonim, lēnām braucoša automobiļa veidolā, kurš pārāk strauji tuvojās…Adrenalīns milzīgs, sajūtas fantastiskas…
Ar 2 litru Coupe nācies „palidot” arī testu braucienos pa Lietuvas ceļiem. Ja modelim ar 3,5 litru motoru salons vairāk līdzinās elegantam limuzīnam ar daudz dažādām vajadzīgām un mazāk vajadzīgām ekstrām, tad 2 litru motora modelis ir vairāk sportiskāks. Bet braukšanas baudu sniedz abi. Gribētos tādu auto sev, bet, diemžēl atstājam Coupe pie nepiepildītajiem sapņiem, jo nav man rados ne naftas magnāta, kurš apmierinātu šī auto apetīti, ne arī kāda miljonāra, kurš regulāri spētu nomaksāt sodus par ātruma pārsniegšanu. Toties man ir tante, praktiskā latviete ar lauku īpašumiem, kura savu veco universālo auto nolēma nomainīt pret jaunu. Tā nu pēc ilgiem meklējumiem, izvēle krita tieši uz Renault Laguna Grandtour. Tā ka tante nav vairs nekāda jaunā un veselības problēmas arvien biežāk liek par sevi manīt, tad nu ar ši auto biežāk pārvietojos tieši es. Nu jau četrus gadus un pie šī auto stūres arī saņēmu ziņu, par trešās paaudzes Lagunas beigām…Ražotas tās vairs netiks, bet tas nenozīmē, ka šie auto pārstās ripot pa mūsu ceļiem.
Šajā laikā esmu iepazinis visas šī auto labās un arī sliktās īpašības, un esmu pieradis pie tās rakstura. Bagāžas nodalījums tāds, ka nav problēmu pārvadāt pat lielgabarīta preces. Divu litru motors ar automātisko ātrumkārbu un visas iespējamās ekstras, padara braukšanu ar šo auto īstā baudā. Motors un ritošā daļa nekāds problēmas nav sagādājušas, braukšanas īpašības lieliskas, viegls spiediens uz gāzes pedāļa un mašīna jau lido un tikpat strauji un maigi spēj arī apstāties. Protams, vidējais degvielas patēriņš – 11,2 litri nav pārāk pieticīgs rādītājs, taču tas panākts pārsvarā pārvietojoties pilsētā. Uz lielceļa šis rādītājs strauji rūk. Protams, kā jau „lepna francūziete”, vislabāk tā jūtas uz asfaltēta ceļa, arī grantēti ceļi nesagādā grūtības, taču pa lauku un mežu ceļiem jābrauc uzmanīgi – neskatoties uz lielajiem riteņiem, mašīna ir zema un tās apakšā atrodošā plastmasas aizsargplāksne ir viegli iznīcināma, vai noraujama. Arī ziemā, braucot pa dziļām sniegotām „špūrēm”, jāskatās, lai šo plāksni nenorautu. Man jau tā ir gadījies. Ir vēl daži sīkumi, kuri kaitina. Piemēram, aizmugurē sēdošajiem nav īpaši ērti. Attālums starp priekšējā sēdekļa atzveltni un aizmugurē sēdošā kājām ir pietiekoši liels, taču pēdas atduras pret priekšējā zemā sēdekļa. Nu nav tur īpaši ērti. Arī atverot aizmugurējās durvis un ņemot ko ārā no salona, regulāri mana jaka uzķeras uz asajām durvju malām. Ja tas būtu tikai vienā pusē, tad varētu teikt, ka tas ir tikai kāds sīks ražošanas brāķītis tikai šim konkrētam auto, bet tā tas ir gan ar kreisās, gan labās puses pakaļējām durvīm…Bet tie visi ir tikai sīkumi, tāpat kā vadītāja pusē grabēt sākušais durvju stikls, braucot pa mūs nelīdzeno bruģi kāds ir, piemēram, Vienības gatvē…
Jācer, ka jaunais Renault Talisman saglabās visas labākās savas priekšgājējas Laugunas īpašības.
Komentāri: