Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons
Turpat blakus nesen aprakstītajam Hudson, lielajā ASV autobūves enciklopēdijā, kas uz brīdi nonākusi manās rokās, ciemojoties pie drauga, Zigurda Kuldīgā, lasāms arī Hupmobile vārds.
Uzņēmumu Hupmobile dibināja Roberts un Luis ( Louis) Happi ,1908. gada novembrī, Detroitā.
Pirmo šīs markas spēkratu izstrādāja Roberts Happs (Robert C. Hupp) ar E. A. Nelsona atbalstu. Mašīnas Hupmobile B series pirmizrāde notika 1909. gada, Detroitas automobiļu izstādē.
Tas bija viegls automobilis ar 2,8 litru , 112 kubikcollu motoru un divu pakāpju pārnesumu kārbu. Auto bija četru cilindru motors. Braukt varēja divi cilvēki.
Mašīnu varēja nopirkt par 750 dolāriem un tai vajadzēja kļūt par nopietnu konkurentu populārajam Ford T modelim. Jaunums īsā laikā guva panākumus un kad tika pārdoti 12 tūkstoši braucamo , Hupmobile tirgus daļa, savā sektorā, sasniedza 7,5%.
1911. gadā Happa kungs pameta savu uzņēmumu un nodibināja jaunu ar nosaukumu RCH. Togad modelim Hupmobile 20 sāka uzstādīt trīs pakāpju pārnesumu kārbu. Ar nelielām izmaiņām šo auto ražoja līdz 1925. gadam. No 1914. gada Hupmobile lepojās ar elektriskajām gaismām un starteri. 1916. gadā parādījās versija ar 126 collu riteņu bāzi septiņvietīgai virsbūvei. No 1918. gada motora pārsega un jumta apaļo formu nomainīja oriģināla, stūrina konfigurācija, bet degvielu auto saņēma ar vakūmu no tvertnes izmugurē.
Pārdošanas rādītājs 1923. gadā bija 38 bija mašīnu.
1924. gadā parādījās alumīnija virzuļi, bet uzpūšamās riepas gadu vēlāk, kas kļuva par pēdējo gadu četru cilindru dzinējam.
1925. gadā izlaida rindas, astoņu cilindru, 247 kubikcollu motoru un tas notika gadu pirms sešu cilindru spēka agregāta debijas.
Modelis E-1kļuva par pirmo ASV automobili ar astoņu cilindru motoru. Spēka agregāta jauda bija 70 zs. Auto lepnums bija visu riteņu Lockheed bremzes ar hidropievadu. Tās izmantoja arī sešu cilindru mašīnās.
1930. gadā demonstrēja modeli Hupmobile S series. Tā bija divu durvju kupeja ar sešu cilindru, 3,5 litru, 70 zs motoru, trīs pakāpju pārnesumu kārbu un 110 km/h maksimālo ātrumu.
Ekonomikas krīzes laikā Hupmobile pārdošanas apjoms nokrita no piecdesmit līdz nepilniem astoņpadsmit tūkstošiem auto 1931. gadā. Pārvarēt grūtības cerēja ar pilnīgu konstrukcijas un ārienes modernizāciju visiem modeļiem. Talkā nāca pazīstamais stilists Reimonds Loui ( Raymond Loewy). 1934. gadā Ieviesa modeļu sēriju “Aerodynamic” ar modernu, aerodinamisko virsbūvi. Tai raksturīgs trīsdaļīgs priekšējais stikls un bagātīgs papildaprīkojuma saraksts.
Par drosmīgu soli uzskatāms priekšpiedziņas automobiļa projekts, bet šis eksperiments neaizgāja.
1936. gadā atkal nācās saīsināt Hupmobile modeļu programmu. Vasarā pat slēdza ražotni uz dažiem mēnešiem.
Darbu atsākot, jaudīgāko spēkratu pārnesumu kārbas tika pie paātrinošā overdrive pārnesuma, kas ieslēdzās automātiski.Par pēdējo Hupmobile ražojumu kļuva modelis Skylark. Klasiskās piedziņas auto uzstādīja virsbūvi no Cord 810/812 .
1940. gadā Hupmobile beidza pastāvēt kā automobiļu ražotne. Pēdējās mašīnas tapa togad jūlijā, bet tās pārdeva kā 1941. gada modeļus.
Uzņēmumu pārprofilēja par sildierīču un kondicionieru rūpnīcu.
Interesanti, ka Roberts Happs piedalījies pie pirmā ASV masveidā ražotā automobiļa Oldsmobile Curved Dash projektēšanas. Viņš līdz 1903. gadam strādāja Olds Motor Works uzņēmumā. Vēlāk sekoja darbs Ford kompānijā un ,tāpat kā Forda kungs, Roberts uzskatīja, ka nākotne pieder lētiem un pieejamiem automobiĺiem.