Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Dzīvē ir notikumi, kuros jāmeklē tāda sabiedriskā transporta saimniecības vienība kā autobuss. Piemēram, godinot mūsu hokeja izlases uzvaru. Atceros arī agrāko gadu Dziesmu un Deju svētku apmeklējuma laikā neiztrūkstoši bija dalībnieku autobusi.
Tāpēc šodienas stāstam sameklēju Tilling-Stevens markas divstāvu autobusu. Tādā vasarā kā šogad arī autobuss drīkst būt bez jumta.
Attēlos redzams 1922. gada Tilling –Stevens TS3A autobuss. Ražotāja vēsture aizsākās krietni senākā pagātnē. Jau 1850. gadā Tomass Tillings ( Thomas Tilling) uzsāka vadīt uzņēmumu, kas piedāvāja zirgu vilktu autobusu pakalpojumus. Kompāniju Thomas Tilling Limited reģistrēja 1897. gadā un tās rīcībā bija stallis ar ap četriem tūkstošiem zirgu. Tillings uzskatāms par pirmo omnibusu operatoru ar konkrētu sarakstu un pieturvietām.
Pirmos motorizētos autobusus uzņēmums nopirka starp 1904. un 1905. gadu. Tie bija 20 Milnes –Daimler autobusi ar atvērtu jumtu un 34 sēdvietām. Savukārt 1911. gadā stādīja priekšā jauna tipa TTA1 autobusu , kas bija benzīna un elektriskais hibrīds. Elektrisko transmisiju ražoja 1897. gadā dibinātā firma W.A. Stevens no Meidstonas, Kentā. Viljams Arturs Stīvens pirmo benzīna un elektrības hibrīdu uzbūvēja 1906. gadā.
Šādas transmisijas priekšrocība bija tā, ka benzīna motoru izmantoja ģeneratora piedziņai un tas ražoja elektrību dzinējam, kurš kustināja aizmugurējos, dzenošos riteņus. Nevajadzēja slēgt pārnesumus un iztika ar diviem pedāļiem. Valdīja uzskats, ka agrākajiem zirgu autobusu vadītājiem būs vieglāk iemācīties braukt ar hibrīdu nekā mocīties ar sajūgu un pārnesumu kārbu. Hibrīda sistēmas konstruktors Persijs Frosts-Smits ( Percy –Frost Smith) piedāvāja Tillinga kungam nopirkt patentu un par 3000 mārciņām darījums tika noslēgts. Tillings vēlējās pats ražot autobusus un apvienojās ar Stīvensu. Nodibināja jaunu uzņēmumu Tilling-Stevens. Tomasa Tillinga kompānijai 1921. gadā piederēja jau 150 autobusi, kuri kursēja Londonas ielās. Gadu vēlāk tapa Jaunais modelis TS3A, kas bija lielāks par priekšgājēju . TSA3 bija 48 sēdvietas. Salonā ietilpa 22 pasažieri, bet svaigu gaisu otrajā stāvā elpoja 26 braucēji. Iekāpšana notika aizmugurē. Autobusa virsbūve tapa Tillinga virsbūvju rūpnīcā. Motors bija četru cilindru spēka agregāts ar 5722 kubikcentimetru darba tilpumu un 40 zs jaudu. Cena par autobusa šasiju bija 1165 mārciņas. Tilling –Stevens sāka piedāvāt savas šasijas daudziem citiem autobusu satiksmes operatoriem gan Lielbritānijā, gan dažiem ārzemēs. Vēl pie benzīna un elektrības hibrīda autobusa pozitīvajām īpašībām var minēt zemās tehnisko apkopju izmaksas un liels riepu nobraukums.
Pirmā pasaules kara laikā vīri apguva mašīnas ar parasto pārnesumu kārbu. Armija neuzskatīja hibrīda iekārtu par piemērotu karam Francijā. Pēc kara hibrīdi kļuva nepopulāri.
Kristiāns Andersons