Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Visiem auto entuziastiem ir zināms Rolls Royce Phantom modelis, bet šodienas stāsts būs veltīts citam spokam- Phantom Corsair. Tas ir konceptautomobilis kas radīts ASV tāljā 1938. gadā. Divu durvju kupeja paredzēta sešiem pasažieriem. Automašīnu izstrādāja Rasts Haincs, ( Rust Heinz) kurš nāca no slavenās H. Dž. Hainca , pārtikas impērijas dibinātāja, dzimtas. Viņš bija ‘’Kečupu karaļa’’ mazdēls. Rastam talkā nāca virsbūvju speciālists Morics Švarcs( Maurice Schwartz) no ‘’Bohman & Schwartz kompānijas Pasadenā, Kalifornijā.
Rasts bija pārliecināts, ka radījis ASV pirmo superauto ar pēc īpaša pasūtījuma radītu pludlīnijas formu. Pieredzes autobūvē viņam nebija, bet projekta finansiālo pusi uzņēmās bagātā ģimene. Phantom Corsair apsteidza savu laiku. Jāteic gan, ka radi nebija vienisprātis par naudas došanu jaunajam auto, bet izlīdzēja tante. Virsbūves augstums 57 collas. Atšķirībā no slavenā Heinz 57 kečupa Phantom Corsair nebija domāts plašām tautas masām un tā cena bija 12,500 -14 ,700 $. Divas reizes dārgāk par Cadillac V16 kupeju.
Izgatavoja māla mēroga modelīti, kuru Kristians Bohmans ( Christian Bohman) un Morics Švarcs pārvērta pilna izmēra spēkratā. Haincs veicis pat izmēģinājumus vēja tunelī. Šasiju sagādāja AJ. Bayer kompānija . Priekšējo riteņu piedziņa nāca no Cord 810 automobiļa ar apakšrāmi un V8 dzinēju. Jaunu Cord 810 Rasts iegādājās 1936. gadā. Hainca veidotā virsbūve bija no alumīnija, bet to pastiprināja karkass no tērauda caurulēm. Virsbūve bija jātaisa ļoti plata, lai pilnībā nosegtu riteņus. Ādas salonā četri pasažieri sēdēja priekšā, bet divi aizmugurē. Uz traumu drošā mērinstrumentu paneļa atradās vieta arī kompasam un augstuma mērītājam, lai būtu kā lidmašīnā. Arī slēptā antena priekš visu viļņu radio aizgūta no aviācijas. Temperatūru uzturēja termostats. Durvis vaļā vērās ar elektroniskajām podziņām, logi bija ar zaļu tonējumu. Buferi bija hidrauliskie, bet miglas lukturus varēja redzēt no sāna. Vēl viens tā laika jaunums paslēptie lukturi. Auto ar neatkarīgo balstiekārtu uzstādīja hidrauliskos amortizatorus, bet par salona izolāciju gādāja korķa koks un gumija.
Eksotiskā paskata braucamrīks uz priekšu tika ar 4,7 litru Lycoming dzinēja palīdzību, taču spēka agregāts mēdza pārkarst. Bija nepieciešami divi Lincoln radiatori, lai tiktu galā ar šo problēmu. Phantom Corsair jauda bija 190 zs, bet maksimālais ātrums 185 km/h. Apstāšanos nodrošināja trumuļu bremzes. Pārnesumu kārba elektriski darbināma, četru pakāpju automātiskā.
1938. gadā tika uzbūvēts prototips un auto reklamēja žurnālā Esquire. 1939. gada Ņujorkas Pasaules Izstādē to nokristīja par ‘’rītdienas automobili’’. Spēkrats nofilmējās 1938. gada kinolentē ‘’ Sirdī jauns’’, kuras dēļ auto pārsauca par ‘’lidojošo vombatu’’, ( Flying Wombat) un populārzinātniskās filmās. Taču pasūtījumi nenāca. 1939. gadā Rasts Haincs gāja bojā autokatastrofā un viņa radītais Phantom Corsair tā arī palika vienā eksemplārā. Ģimene to paturēja līdz 1942. gadam. Vēlāk ar to braucis kāds ģimenes draugs. Tad to pārdeva un pārkrāsoja zelta krāsā. Piecdesmitajos gados TV personība Herbs Šriners ( Herb Shriner) uzdeva slavenajam dizainerim Albrehtam Goercam ( Albrecht Goertz) , kas bija BMW 507 dizaina autors, pārveidot Phantom Corsair priekšpusi, lai uzlabotu dzinēja dzesēšanu. Paaugstināja arī priekšējo stiklu labākai redzamībai. Iespējams cīņai ar tumsu salonā, ieviesa divus targa tipa, noņemamos jumta paneļus. Pēc pārbūves auto izsolē iegādājās Bils Harrahs ( Bill Harrah) . Viņš spēkratam atgrieza 1938. gada izskatu kāds tas bija pirms Goerca iejaukšanās.
Šodien prototips atrodas Nacionālajā automobiļu muzejā The Harrah Collection Rino pilsētā, Nevadas štatā.
Kristiāns Andersons

NOSKATIES VIDEO