Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Ja līdz naudas stabiņam tiktu ierīkots gājēju celiņš, tad autostāvvietas stunda maksātu noteikti vēl pāris reizes vairāk…

Galvenais izskaidrojums, kāpēc Rīgā līdztekus sabiedriskā transporta cenu lēcienam (par kāpumu to nosaukt grūti) un no šodienas visai vērienīgi augšup traucošās arī autostāvvietu cenas ir  vēlme samazināt automobiļu skaitu pilsētas centrā. Tik pat neizskaidrojama ir tieksme pārsēdināt rīdziniekus un pilsētas viesus uz “alternatīviem transporta veidiem”, piemirstot izteikt versijas, kādi tad šie alternatīvie veidi varētu būt.

Dārgākas autostāvvietas ekoloģijas ziņā nevarētu nest uzlabojumus kaut vai tāpēc, ka stāvvietā automobilis stāv un, visticamāk, ar izslēgtu dzinēju. Neskaitāmas reizes kaitīgāka varētu būt automobiļu histēriska riņķošana pa apzināti iznīcinātajām pilsētas ielām jaunu, “alternatīvu” stāvvietu meklējumos. Arī veiksmīgi ieviesto veloceliņu dēļ pilsētas piesārņojums varētu tikai palielināties, jo apgrūtinātas satiksmes rezultātā izplūdes gāzes nu nekādi nesamazinās.

Alternatīvs transporta līdzeklis! Viena no versijām – sabiedriskais transports. Lai gan šis variants paliek to cilvēku pārziņā, kam paredzēti atvieglojumi. Vidēji statistiskai ģimenei nokļūšana jebkurā Rīgas punktā ar sabiedrisko transportu ir ekonomiski neizdevīga pat salīdzinājumā ar vecu, sagrabējušu un dūmojošu iekšdedzes dzinēju ar vidējo degvielas patēriņu 15 litri uz 100 kilometriem.

Velosipēds? Lieliska alternatīva pārsimts cilvēkiem, kuri veiksmīgi izmantoja šo transporta veidu arī pirms cenu reformas. Būtu dīvaini glaimot sev ar pārliecību, ka cilvēki Rīgas centrā ar automobiļiem ierodās, lai apbrīnotu kultūrvēsturiskos objektus. Lielākais vairums ir lielāku un mazāku uzņēmumu vai valsts struktūru darbinieki, kam pilsētas centrs nepieciešams ikdienas iztikas pelnīšanai. Šķiet, diezgan neiespējami iedomāties tirdzniecības aģentus, pāstrāvjus un menedžerus ikdienā pelnot iztiku velosipēda sedlos vidēji veicot astoņu stundu laikā ap 300 kilometriem. Nemaz nerunājot par to, ka Latvijā tas pat teorētiski būtu iespējams vien dažus mēnešus gadā. Tāds klimats…

Gados vecāku cilvēku iespēja aplūkot Rīgu, nokļūt medicīnas iestādēs vai apciemot tuviniekus samazināta līdz minimumam. Nevienam nav noslēpums, ka medicīnas iestādēs valdošā nesakārtotība liek tur atrasties pat vairākas stundas. Tik par skaidrs, ka gados vecāks cilvēks nokļūt no stāvvietas līdz nepieciešamai vietai nevar tik raiti, lai iekļautos vienas apmaksātas autostāvvietas stundas ietvaros. Šajā gadījumā “alternatīvais transports” varētu būt neatliekamā medicīniskā palīdzība vai…  apbedīšanas pakalpojumu darboņu katafalki.

Nu ko! Droši vien gribējās kā labāk, bet sanāca kā vienmēr! Tāpēc sastādot ikdienas veicamo darbu sarakstus, atcerieties, ka no šodienas tas maksās vai nu krietni dārgāk, vai arī iespējamo darbu saraksts stipri saruks. Senais teiciens “gatavojiet sīknaudu parkinga stabiņam” no šodienas vairs nav aktuāls. Ar sīknaudu nebūs līdzēts pat diezgan spontānam tualetes apmeklējumam. Ja nu gadījumā pieķer vēderu…