Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Kristiāns Andersons

Ievērojamākais no JENSEN automobiļiem parādījās 1966. gadā un tas bija jaunais INTERCEPTOR, kuru projektēja Kevins Bittijs ( Kevin Beatty).

Divu durvju virsbūvi izstrādāja itāļu firna Touring, sākotnēji to ražoja firma Vignale, bet galvenais konstruktors uzskatīja, ka gatavu virsbūvju piegāde no Itālijas ir pārāk dārga. Tāpēc visu aprīkojumu pārveda uz Angliju un sāka virsbūvi izgatavot citur.

Auto uzstādīja CHRYSLER V8 300 zs dzinēju. 1967. gadā parādījās pilnpiedziņas variants INTERCEPTOR FF. Šoreiz FF pilnpiedziņas sistēma jau bija domāta sērijveida ražošanai.

Izturīga, tērauda šasija, 6,3 litru 325 zs CHRYSLER dzinējs, trīs pakāpju, automātiskā transmisija Torquefile, disku bremzes un bagātīga apdare jau bija pazīstama, bet pilnpiedziņa un antibloķēšanas sistēma bremžu pievadā bija jaunums parastam, ielas automobilim.

INTERCEPTOR konstruktori centās dzinēju atbīdīt pēc iespējas tālāk uz aizmuguri. Tāds izvietojums ļāva ideāli sadalīt mašīnas masu pa asīm 50:50 %. Kaut gan aizmugurējo riteņu piekare bija ļoti vienkārša, ar viengabala tilta siju uz slokšņu atsperēm, INTERCEPTOR gaitas īpašības bija labas īpaši jau pilnpiedziņas versijā.

Maksimālais ātrums, 1967. gada modelim, bija 217 km/h, bet ieskrējiens no 0- 97 km/h aizņēma 7,0 sekundes. Viss izdevās lieliski un kad INTERCEPTOR FF  tika palaists ražošanā to pieņēma ļoti labi.

JENSEN ieguva pasaules slavu.

1969. gadā parādījās JENSEN INTERCEPTOR I, kura piedāvājumā tāpat bija variants ar pilnpiedziņu. Diemžēl ilgi priecāties nesanāca. INTERCEPTOR ieguva lielu jaudu un ātrumu kad, 1971. gadā, tam uzstādīja 7,2 litru SP dzinēju. Tā dēļ decembrī tika zaudēta FF sistēma. Modelis JENSEN INTERCEPTOR FF kļuva par paša sarežģītības upuri. Pavisam dienasgaismu ieraudzīja 320 šā modeļa vienību. JENSEN piedalījās arī dažādos, kopīgos projektos. Tā no 1952. līdz 1966. gadam JENSEN ražoja virsbūves AUSTIN HEALEY 100. savukārt 1960. gadā sākās sadarbība ar VOLVO. Runa ir par VOLVO P 1800 kupejas virsbūvju montēšanu un pabeigšanu. Kompānija Pressed Steel izgatavoja virsbūves savā rūpnīcā Skotijā un tad nosūtīja tās uz JENSEN rūpnīcu. Tur virsbūvēm tika veikti krāsošanas un apdares darbi pirms nosūtīšanas uz Zviedriju. 1968. gadā koncerns Norcros pārdeva firmu JENSEN Viljamam Brandam ( William Brandt), bet par tehnisko direktoru kļuva auto konstruktors Donalds Hīlijs ( Donald Healey). Jauna, mazgabarīta, sporta automašīna JENSEN HEALEY parādījās 1972. gadā. Tai bija četru cilindru, 140 zs motors. Vajadzēja modeli ar ko aizstāt AUSTIN HEALEY 3000 un importa auto tirgotājs Kjels Kuāle ( Kjell Qvale) uzsāka sarunas ar Donaldu Hīliju un JENSEN MOTORS.

Tā Kjels Kuāle kļuva par JENSEN līdzīpašnieku. JENSEN HEALEY bija Donalda Hīlija ar dēlu un JENSEN MOTORS kopdarbs. Par pēdējo iespēju gūt panākumus kļuva modifikācija JENSEN HEALEY GT, bet cerības netika attaisnotas un firmai ražošanu nācās pārtraukt. No JENSEN MOTORS izveidojās divas kompānijas, viena bija Jensen Special Products, bet otra Jensen Parts& Service Limited. Pirmajā bija inženieri un dizaineri no JENSEN, bet otrā firma nodarbojās ar rezerves daļu un servisa nodrošināšanu esošajiem JENSEN spēkratu īpašniekiem.

Līdz astoņdesmito gadu vidum JENSEN, pēc pasūtījuma, izgatavoja dažus, sērijas INTERCEPTOR modeļus. 1982. gadā par Jensen Parts & Service īpašnieku kļuva  Īens Orfords un līdz ar šo uzņēmumu viņš ieguva arī tiesības uz JENSEN vārdu.