Kā radīts tiem, kam nepatīk ar kājām staigāt…

Esam sevi definējuši kā ekonomiskas autobraukšanas skolu, kurā parasti runājam par visu, kas saistīts ar un ap auto. Taču vasarā bieži satiksmes dalībnieki ir arī motocikli, kam sava raidījuma vismaz pagaidām vēl nav. Tad nu šodien parunāsim par visu, kas saistīts ar un ap motocikliem.
Līdz ko sniegs nokusis un, tā īsti jau nemaz nebija kam nokust, tā daudziem acis sāk spīdēt spožāk motorizēto divriteņu virzienā. Tie, kas ar šo braucamrīku uz ir uz “tu” jau ne pirmo dienu, droši vien ļoti labi zina, kā gatavoties sezonai.
Taču gan jau ne mazums …

Ja nu kādam nav skaidrības, kas ir autoparks, tad tas nebūt nav parks, kurā vizināties ar auto. Tas ir kāda uzņēmuma vai privātpersonas automobiļu kopums. Piemēram, kā tikko aprakstītais Janukoviča autoparks…
6.februārī, piedaloties Latvijā lielākajam apdrošinātājam BALTA (RSA Grupa), „Drošas Braukšanas Skolai” (DBS), Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK), Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) un Latvijas uzņēmumu vadības pārstāvjiem, otro reizi Latvijā tika paziņoti BALTA gada balvas „Drošākais uzņēmuma autoparks 2013” uzvarētāji. Noslēdzoties vairāku mēnešu ilgam konkursam un uzņēmumu izvērtēšanai, žūrija par Latvijā drošākajiem autoparkiem konkursa kopvērtējumā atzina vieglo automašīnu transportētāju „Kurbads …

Šoreiz parunāsim par to, kā mums praktiski nav! Statistika liecina, ka Latvijā reģistrēti vien kādi 15 elektriskie transporta līdzekļi. Protams, ja neņemam vērā tramvajus, trolejbusus un elektriskos vilcienus. No 15 esošajiem elektroautomobiļiem, lielākā daļa ir “Rīgas satiksme” pārziņā. Ja pēdējo dienu laikā nekas nav mainījies, tad tikai viena privātpersona Latvijā ir uzdrīkstējusies kļūt par elektroauto īpašnieku!
Runā, ka beidzot tā dēvētajiem “zaļi domājošajiem” valsts segšot zināmu pirkuma cenas daļu, ja būsiet noskatījis elektrisko transporta līdzekli. Tikšot attīstīta arī šim transportam nepieciešamā infrastruktūra.
Lai saprastu, kāds no tā visa labums varētu būt mums …

Kā tad tur īsti bija? Pirmā bija vista, vai tomēr ola? Ja mums izdosies atrisināt šo rēbusu, tad droši vien tiksim galā arī ar ne mazāk sarežģītu jautājumu – ir sievietes labas autobraucējas vai nav! Grozies kā gribi, cīnies par dzimuma līdztiesībām vai nē, bet ir lietas, kuras labāk izdodās vīriešiem un ir lietas, kuras teju nemaz neizdodas sievietēm. Protams, arī otrādi!
Vai sievietēm vispār nāktos sēsties pie auto stūres? Domāju, ka te visi vīriešu dzimtas eksemplāri teiks pārliecinošu JĀ! Pretējā gadījumā, kā mēs nokļūsim mājās pēc līgošanas, jaunā gada sagaidīšanas …

Pirms kāda laika raidījumā viesojās CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš. Runājām par auto pārbūvi, tūningu un šķūningu! Bija interesanti, jo uzzinājām daudz jauna.
Elementāras lietas, kas līdz šim radija šaubas, nu atrisinājām un zinām, kā rīkoties turpmāk. Kā izrādās, varam un drīkstam pat pašu spēkiem vecu “mazdu” pārvērst jaunā Ferrari, ja vien zinām dažas nianses kā pareizi tas darāms.
Tā kā jautājumu bija daudz un uz visiem atbildi atrast nepaspējām, Liepiņa kungs svinīgi solīja pie mums atnākt ciemos …

Nemaz nevajag braukt ar automašīnu. Atliek vien izstaigāt kādu līkumu pa pilsētu ielām un zābaki pagalam! Jo īpaši to jūt Rīgā, kur sāli kaisa biezākā slānī kā ledus un sniegs kopā. Un, ņemot vērā, ka dažai labai dāmai zābaciņi ir vairākas reizes vērtīgāki, kā citam auto, kreņķis ir neaprakstāms, kad lepno čūskādu rotā balti sāls nosēdumi, kurus pat ar ziepjūdeni dabūt nost nav tik vienkārši.
Atliek vien padomāt, ko šādi sāls nosēdumi nodara mūsu automobiļiem, kas to vien dara, kā šķaida uz visām pusēm to nedraudzīgo zampu. Kamēr ārā mīnusi, sāls …

Ne vienmēr varam aļauties to un tādu braucamrīku, kas sagādātu mums patiesu baudu. Ja ne savādāk, tad vismaz varam censties izvēlēties pēc iespējas ekonomisko degvielas veidu. Kamēr viedi ļaudis skalda matus, cik un kam būs jāmaksā par sabiedriskā transporta biļetēm, daudzi jau aprēķinājuši, ka pārvietoties ar auto jebkurā gadījumā būs izdevīgāk. Vispirms jau nenākas stāvēt pieturā un turēt īkšķus, lai izvēlētais transporta veids ierastos daudz maz laikus. Tad var izbēgt grūstīsanos, stumdīšanos un maciņu sargāšānu no kabatzagļiem. Un, visbeidzot, nav jāiespringst ar rīdzinieka, ikšķilnieka vai ventspilnieka kartēm un vismaz piecu …

Par nopietnu auto pārbūvi Latvijā runāt nevietā. Protams, mēs labi zinam tos autospeciālistus, kas profesionāli pārbūvē un pat būvē sporta automašīnas gan vietējiem, gan ārvalstu sportistiem. Pilnīgi iespējams, ka kādā no mūsu raidījumiem par to aprunāsimies ar Dambja vai Elbakjana kungu. Taču ikdienā pa koplietošanas ceļiem mēs braucam ar standarta sērijveida transportu un par to tad arī šodien raidījumā.
Tas, ko tautā mīļi dēvē par ŠĶŪNINGU, nebūt nav miris. Ne vienmēr tas ir kaut kas smieklīgs, bezgaumīgs un primitīvs. Ja vieni autobraucēji labprāt iegādājas alumīnija spaiņa krāsas “golfiņu”, lai iejuktu kopējā …

Kāpēc šķūrēt sniegu, ja var to nokaisīt ar sāli? Pirmkārt, tas ir daudz vienkāršāk. Otrkārt, tādejādi var sakārtot finansu lietas šādās tādās struktūrās. Un treškārt – tāpat jau tas sniegs nokusīs! Ar, vai bez sāls…
Tā nu esam pieraduši, ka ziemā visu Latviju klāj sāls. Ne jau tas, kas uz galda garšvielu trauciņā. Ķīmisks maisījums, kurš talantīgi sabojā apavus un apģērbu, sagrauž gan cinkotas, gan necnkotas automobiļu virsbūves un iznīcina visu, kas pagadās pa ceļam. Vai no tā satiksmes drošība kļūst drošāka? Māc aizdomas, ka nē.
Tomēr šoreiz ne tik daudz par …

Daudzi jau sēdēs pie klātiem galdiem un tukšos ne pirmo rosola šķīvi, uzdzerot kaut ko svētkos pieļaujamu. Daudzi vēl tikai ceps un šmorēs, kad mēs – Latvijas Radio 2 raidījums “Brauc kā ar ūdeni” kā jau katru otrdienas vakaru skanēsim par prieku jums un jūsu ciemiņiem!
Šoreiz nekādu nopietnu tematu, nekādu jautājumu un atbilžu! Šoreiz speciāli jums sarūpēti daudz un dažādi pārsteigumi! Jums vien jāieslēdz pulksten 19.00 Latvijas Radio 2, rūpīgi mūs jāklausās un jātur pa ķērienam telefona aparāts. Pat Vecgada vakarā bez dāvanām un labām balvām neiztikt!
Kamēr prezidents un citi …

Katru gadu mēs kādu rītu pamostamies un ar izbīli secinām – šausmas, ziema ir klāt! Klāt bez brīdinājuma un iepriekšējas pieteikšanās vismaz nedēļu pirms savas vizītes! Un kas par to, ka aiz loga jau sen decembris un Ziemassvētku egles jau izpušķotas? Tad atklājas briesmu lietas! Vēl arvien tvertnē ir vasaras logu skalojamais šķidrums, kurš tagad sasalis. Durvju gumijas nav apstrādātas ar silikonu un mašīnā nākas iekļūt caur bāgāžas nodalījumu. Dzenoties pēc zirgspēkiem vasarā, piemirsām, ka ziemā vajadzētu šķidrāku eļļu, lai tā lielajā …

Ne tik sen par šo tematu jau runājām. Jautājumu bija tik daudz, ka paspējām rast atbildi tikai uz dažiem no tiem. Arī zvani tiešraides laikā nebeidza birt. Tāpēc nekas cits mums neatliek, kā pievērsties šai tēmai vēlreiz.
Īsts čalis instrukciju lasa tikai tad, kad nekas cits vairs nelīdz. Īsts čalis ziemas riepas pārvelk tikai tad, kad pēc likuma obligātā riepu maiņa jāveic bija vakar. Protams, ka īsts čalis arī akumulatoru iegādājās tikai tad, kad vismaz piecus rītus pēc kārtas nav izdevies iedarbināt savu auto un uz darbu nācies braukt ar sabiedrisko …

Novembris mūs nelutināja. Nemaz nerunājot par šausminošo traģēdiju Zolitūdē, ne mazums cilvēku bojā gāja uz valsts ceļiem un pilsētu ielās. Kāpēc? Vai šīs nelaimes nenotiktu, ja krūmos būtu noslēpts fotoradars? Vai tad sadzēries ģimenes galva neriskētu ar bērnu un sievu, lai parādītu, kurš uz ceļa saimnieks? Diez vai.
Ne tikai tumsa, slikta redzamība, biezas drēbes un slidens ceļš ir bīstams šobrīd un visu garo ziemu. Bīstams ir arī mūsu garastāvoklis, kurš ir krietni depresīvāks un kašķīgāks, kā siltā vasaras dienā. Bīstama ir mūsu ietiepība un, atvainojiet, stulbums!
Neuzlikts atstarotājs gājējam ir spēle …

Rūsas nekad nevar būt par daudz – padomāja rūsa! Un svaigiem spēkiem ķērās pie darba! Sliekšņi, arkas, spārni, grīda, lanžeroni… lēnām, bet pamatīgi pazuda bez pēdām…
Ja brāļi Grimi būtu rakstījuši pasaku par rūsu, tad tā sāktos tieši tā un nekā savādāk. Taču tā nav pasaka. Tā ir skaudrā realitāte ar kuru sastopamies katru mīļu brītiņu. Ekonomija uz materiāliem modernajos automobiļos ir gana liela, lai rūsai nenāktos lieki piepūlēties. Diez vai mēs spēsim to kādreiz iznīdēt. Taču mēs varam to piemānīt!
Ņemot vērā to, ka iepriekšējā raidījumā par rūsu palika daudz neatbildētu …

Rudentiņis jau ir klāt, kas liek domāt, ka būs arī barga ziema! Un bargā ziemā parasti no rītiem vesele autobraucēju armija stāv blakus savam dzelzs rumakam ar piepīpējamiem vadiem vai velkamo striķi rokās. Savukārt tie, kas laicīgi parūpējušies par savu sirdsmieru un saveduši kārtībā lietas ar akumulatoru, iespēju robežās mēģina palīdzēt tikt pie dzīvības saviem kaimiņiem.
Tomēr rodas likumsakarīgs jautājums – vai palīdzot citam, mēs neizdaram “lāča pakalpojumu” sev? Vai šāda piepīpēšana lielos daudzumos nav kaitīga mūsu pašu akumulatoram?
Pieredzes bagātie autobraucēji tagad var visszinoši nosmīkņāt, taču jaunajai paaudzei tehniskas lietas nav …

Beidzot ir pienācis tas laiks, kad automobilī galvenokārt atrodamies tumsā. No rīta, braucot uz darbu, vēl saule nav lekusi. Vakarā, braucot no darba, tā sen jau noslēpusies. Te nu vairs nekāda lielā degvielas ekonomija nesanāks un mistiskās dienas gaismas spuldzes jānomaina ar klasiskajām tuvajām gaismām.
Turklāt jāatceras, ka modernās dienas gaitas gaismas spīguļo vien automobiļa purngalā bieži vien apžilbinot pretīmbraucējus. Aizmugurē ir tumš kā kapā un nemaz tik grūti neklāsies pierādīt, ka negadījuma brīdī aizmugurējie lukturi bijuši tumši.
Lai gan tehniskajā apskatē visi priekšējie lukturi tiek pārbaudīti, dažiem tie patiešām apgaismo ceļu, …

Rūsa ir viens no lielākajiem murgiem autobraucēja mūžā. Lai kā mēs cenšamies iegādāties auto, kura virsbūvē nav saskatāmas rūsas pēdas, tā tik un tā atrod ceļu un drīz vien mūs nepatīkami pārsteidz brūngani plankumi. Protams, pilnīgi jauns auto kādu laiku mūsu acis pasargās no nepatīkamiem skatiem, taču ātrāk vai vēlāk šur tur uzmetīsies krāsas burbulītis un tad… Tad varēsim naktīs klausīties kā rūsa grauž automobiļa spārnus, sliekšņus, grīdu, durvis!
Kāpēc rūsa rodas? Vai vainīga tikai ziemas mēnešos dāsni izkaisītā sāls uz ceļiem un ielām? Un kā ar rūsu cīnīties? Šie jautājumi …

Kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks nesen iegādājās jaunu auto un devās pie apdrošinātājiem pēc KASKO polises. Apdrošināšanas brokeris apjautājās, kāpēc kungs sagribējis KASKO, jo tādu auto marku neviens īpaši nezogot un spogulīšus neiekārojot. Uz to kungs atbildēja – uzskatīsim to par manu ieguldījumu validola fondā!
Tieši tā! Kāpēc gan tērēt naudu par validolu un naktī steigt pie loga, lai pārliecinātos par sava braucamrīka drošību? Tikai, vai mēs visi labi izprotams starpību starp KASKO un OCTA? Vai labi zinām kad un kādos gadījumos, ko varam pieprasīt no sava apdrošinātāja un, ko apdrošinātājs var …

Daudziem rudens ir mīļākais gadalaiks. Romantiskas atmiņas, dzeltenas lapas, miers, pārdomas… Taču autovadītājiem rudens ir teju vai bīstamākais gadalaiks. Jāsāk pierast pie tumsas, kas ne visiem ir pa prātam. Kādam lukturi nav tik spilgti kā gribētos. Kādam apžilbst acis no pretīm braucēju ugunīm. Kāds aizmirsis noregulēt gaismas tā, lai tās ne tikai spīd, bet dod arī gaismu. Turklāt drošu gaismu, kas neapžilbina pārējos.
Arī tik romantiski dzeltenās lapas, sabirušas uz ceļa, nebūt nav autobraucēju labākais draugs. Tās reizēm ir bīstamākas par ledu, jo pārsteidz mūs nesagatavotus.
Autovadīšanai rudenī ir nepieciešamas savas zināšanas, …

Var, protams, nedarīt neko. Mierīgi turpināt braukt un pēc kāda laikā sākt sūdzēties, cik netīrīti un slideni pie mums ceļi, cik nekvalitatīvas automašīnas mūsdienās ražo, cik slikti materiāli izmantoti virsbūves detaļas un kā naktīs var dzirdēt rūsu sagraužam riteņu arkas.
Var iet citu ceļu un ziemai sagatavoties. Vēl jo vairāk, zinot mūsu īpatnības. Piemēram to, ka sniegu nenovāc, bet apkaisa ar sāli.
Ar riepām viss tā kā būtu skaidrs. Tās, atbilstoši gadalaikam, paredz likums. Ja vien neesam gluži pašnāvnieki, tad uz ziemu saskrūvējam izdegušās spuldzītes un braucam ar tuvajām, nevis mistiskajām dienas …